Pēc kiberuzbrukuma atkāpjas CSDD valde un padome 15

Ilustratīvs attēls Foto: Ekrānbilde no CSDD

Nozare.lv | 19.augusts 2026 11:54

Pēc kiberuzbrukuma un datu noplūdes atkāpusies Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valde un arī padome.

CSDD valde pieņēmusi lēmumu atkāpties no ieņemamajiem amatiem, aģentūrai LETA sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Valde savus amatus atstās ceturtdien.

Aksenoks sacīja, ka plašāku komentāru par šo lēmumu nebūs.

Pirms valdes atkāpšanās par atkāpšanos paziņoja arī CSDD padome. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) trešdienas rītā žurnālistus informēja, ka ir saņēmis vēstuli par padomes atkāpšanos no amata. Vienlaikus ministrs aicināja atkāpties arī visus CSDD valdes locekļus.

Kozlovskis ir ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi.

Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA "Tet" par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu. Kozlovskis norādīja, ka par šiem pakalpojumiem CSDD ik mēnesi maksā ievērojamu summu.

Ministrs uzsvēra, ka pašlaik būtiskākais uzdevums ir nodrošināt CSDD darba nepārtrauktību un datu drošību, kā arī atjaunot direkcijas reputāciju.

Tāpat Kozlovskis norādīja, ka CSDD un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" ir jāsniedz sabiedrībai skaidra informācija par to, kā CSDD klientiem rīkoties, lai pasargātu savus datus.

CSDD padomes priekšsēdētājs ir Kristiāns Godiņš, bet neatkarīgie padomes locekļi ir Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis.

Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs ir Aivars Aksenoks, bet valdes locekļi ir Dace Benhena un Jānis Liepiņš.

Godiņš aģentūrai LETA norādīja, ka padome savu pilnvaru un kompetences ietvaros ir veikusi nepieciešamās darbības, proti, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošībai ilgstoši ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tostarp vairākās padomes sēdēs valdei uzdots informēt par veiktajiem pasākumiem kiberdrošības un sistēmu noturības stiprināšanai.

"Diemžēl pēdējā laika notikumi Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs apliecina, ka kiberuzbrukumu apmērs un sarežģītība pieaug un neviens uzņēmums vai institūcija nevar būt pilnībā pasargāta, neraugoties uz īstenotajiem drošības pasākumiem," viņš sacīja.

Godiņš norādīja, ka padome vienoti uzskatīja, ka objektīvai situācijas izvērtēšanai ārējais IT drošības audits un iekšējais audits ir jāveic pilnvērtīgā un neatkarīgā procesā.

"Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos paziņojumus un izveidojušos situāciju, padomes ieskatā šāda procesa pilnvērtīga nodrošināšana pašreizējos apstākļos vairs nav iespējama. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka uzņēmuma pakalpojumi tiek sniegti gan klātienē, gan e-vidē," norādīja līdzšinējais padomes priekšsēdētājs.

Kiberuzbrukumā, kas CSDD skāra naktī no 7. augusta uz 8. augustu, iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka 2022. gada februārī noslēgtajā līgumā sākotnējā līgumsumma CSDD atklātajā konkursā par transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšanas un pārvaldības pakalpojumiem ar "Tet" bija 8,989 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Tet" tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo tās piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, iegūstot augstāko punktu skaitu - 85 punktus no 100 iespējamajiem. Tostarp par piedāvājuma cenu "Tet" saņēma maksimālo iespējamo punktu skaitu - 40, bet piedāvājuma risku novērtējumam tika piešķirti 45 punkti no 60 iespējamajiem.

Savukārt 2025. gada pavasarī kopējā līgumsumma palielināta līdz 9,043 miljoniem eiro bez PVN.

EIS publiskotā informācija arī liecina, ka "Tet" attiecīgajam līgumam ir piesaistījis apakšuzņēmējus - SIA "Corporate Systems" un SIA "Kyndryl Latvia".

CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.

Visi komentāri

1 0 Atbildēt

Aksenokam jau pensijas gadi ir klāt - tā ka atkāpties ir viens spļāviens.

1 0 Atbildēt

Protams, sistēmiskus trūkumus nenovērsīsim, jo vienkaŗšāk ir atkāpties :D:D:D "Politraumistiskā bezatbidība"

3 0 Atbildēt

Izskatās, ka sakāmvārds “zivs pūst no galvas” vēl arvien ir aktuāls! CSDD vadībā esošie kungi jau bija arī aizsēdējušies un izsmēluši savas iespējas un zaudējuši motivāciju kaut vai uzlabot vēsturisko spēkratu bez īpašuma tiesības pierādošiem dokumentiem reģistrāciju. Tas nu nekādi neveicina vēsturisko spēkratu restaurāciju un saglabāšanu Latvijas nākamajām paaudzēm. Tas pats attiecas uz citiem spēkratu reģistrācijas gadījumiem (arī pašbūvētajiem), kad Latvijas pilsoņi spiesti vispirms teģistrēt spēkratus caur draugiem ārvalstīs un tad tos itkā “nopirkt”, samaksājot nodokļus ārvalstīs, tad importēt un piereģistrēt Latvijā CSDD. Lielāku “sviestu” grūti iedomāties! Šai “kārtībai” ir skaidri redzamas sekas! Seno spēkratu kustība Latvijas valstī ir pamatīgi traumēta un tas jau notiek daudzus gadus. Atļaušos teikt, ka CSDD vadība nekad nav respektējusi Latvijas Antīko Automobiļu klubu kā Starptautiskās Seno spēkratu federācijas (FIVA) Nacionālo autoritāti Latvijā… Par to agrāk liecināja nobriedušais interešu konflikts, kad AAK priekšsēdētājs bija arī algots CSDD ierēdnis. Nav grūti iedomāties kā tika “kontrolēta” seno spēkratu kustība Latvijā… CSDD kompetences, politiskās gribas un motivācijas trūkuma dēļ Latvijas seno spēkratu kustība atpaliek no Baltijas kaimiņiem par vairāk kā gadu desmitu! Jācer, ka jaunā CSDD vadība spēs iedziļināties šajās problēmās un rast labvēlīgu risinājumu gadu desmitiem sasāpējušām spēkratu reģistrācijas problēmām Latvijā.

1 0 Atbildēt

Aha, savu uz dienu piereģistrēju EST un re, pēc dienas bija derīgs reģistrācijai LV. Klaunu kantoris ar pārspīlētām prasībām.

0 0 Atbildēt

Par CSDD drošības «cauruma» atklāšanu un prasītu atlīdzību izgudrotājam Skurulam piespriež 4290 eiro sodu.

Vidzemes apgabaltiesa februārī atzinusi par vainīgu izgudrotāju Raimondu Skurulu par to, ka viņš bija atklājis drošības "caurumu" Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā, informējis par to un aicinājis par ieguldījumu sistēmas pārbaudē samaksāt 1000 eiro, taču tas novērtēts kā izspiešana, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesa piesprieda Skurulam naudas sodu 4290 eiro apmērā.kuruls iesniedza kasācijas sūdzību par tiesas spriedumu, taču Augstākā tiesa (AT) vēl nav lēmusi par kasācijas tiesvedības ierosināšanu

2 0 Atbildēt

Izlasīju par onkuli izgudrotāju, da viņam vienkārši valstij bija jādod par viņa izgudrojumiem 1000€ katru mēnesi par to ka viņš uzņēmumu piereģistrēja latvijā ar savu patentu nevis kaut kur citur. Jo redzam ka otrajam izgudrojumam piereģistreja jau uzņēmumu igaunijā.

Bet par to summu ko vins no csdd paprasija, csdd laikam daudz dārgāk uz udeni vien birojā izterē.

Nemaz nerunājot par valdes priekšēdētāja alkahola bāru kabinetā utt.

Drīzāk pr butu uztaisījuši ka zinātnieks ne tikai izgudro unikālus pasaules risinājumus, bet palīdz arī csdd. Dēļ vienas štukas tādu sūdus cilvēkam uztaisīja. Es teiktu kā padomju cilvēki paplivināja savu varu parādot, ka viņiem ir vara un pārējie ir urlas.

0 0 Atbildēt

PIonieri, ja vēl takš peldamie līdzekļi ir. Piem  vectēva alu mīnija C.kazanka...Nāni gateris, ved uz Suoami tur tādiem nava čakara, čiekuri tie kuri to zinA ira zarā... Tikmēr kubelwagenu varA atrestaurēt pēc vēsturidkajām bildēm...Paštaisīts? Pašol ti...

0 0 Atbildēt

Ne jau šis kungs vadīja CSDD,tas joprojām bija,ir lukstiņš,un tagad ir jautājums ko likt vietā,vai nākamais būs tik pat uzticams,vadāms utt.Vot būs interesanti pakatīties,jo CSDD vadībā nav nejaušu cilvēku

0 0 Atbildēt

Sanāk ka luksts samainījās ar aksēnoku kā putins ar medevdjevu?

0 0 Atbildēt

Atkāpieties, citādāk (savādāk) būs ..."sekas".

Tātad sanāk (ja esat atkāpušies), diez kas tad "būs" (vai kas nebūs)? Kādam kaut kas būs, vai nekam nekasnebūs?

0 0 Atbildēt

Tad jau nākamie arī atkāpsies? Un tas notiks reizi-divas gadā, jo MI rīki atrod ievainojamības ļoti ātri, atšķirībā no cilvēka. 

Valdi ievēlēs un varētu tai nepuešķirt dienesta auto u.c. regālijas, jo tāpat drīz uz izeju. Varbūt izrādīsies, ka valdes ir atavisms.

0 0 Atbildēt

Cienītie vai Jums neliekas aizdomīgi, ka visi lielākie datu noplūdes skandāli no valsts iestādēm ir sākušies, pēc pasākumiem, kas saistīti ar lielāko IT nozares uzņēmumu kratīšanām un cilvēku aizturēšanas. Vai tomēr tā ir sakritība.

1 0 Atbildēt

Sakriītība vai ne - nav pat būtiski, mēs reāli dzīvojam ļoti novecojušas un slikti apkoptas infrastruktūras laikā. Tādēļ tikai no pašas attapības būs atkarīgs tas cik ļoti šādi "mēsli" jūs iekemēs. 

P.S. neviens liels IT uzņēmums nestrādā par velti, valsts iestādēm bieži nav naudas projektu kas veikti par ES naudām turpināšanai un uzturēšanai utt. Es domāju nav jāstāsta ko tas nozīmē ilgtermiņā. Tā ka vlastij vajadzētu apzināties ka IT sistēmu skaita samazināšana un centralizēšana ir ļoti vajadzīgs darbs, un ka nevejadzētu veidot par likumus kas rada jaunas IT sistēmas bez kurām varētu citādi iztikt.

0 0 Atbildēt

Jau vairāk kā gadu bija vērojama Vienotības vajadzīgo cilvēku izvietošana valdēs. Gatavojās galam. Daudz vadības konkursu ar paredzamu rezultātu. Šie skandāli izskatās pēc daļējas izvietošanas reversēšanas. Iespējams, ka iepriekšējā opozīcija veikusi pasūtījumu masveidīgām sistēmu hakošanām. Jo lielāko daļu veidojusi Corporate Systems un tātad caurumu tur bez gala

0 0 Atbildēt

Tam īsti nav nekāda nozīme kas ir bijis programmētājs vai integrators, jebkuru IT sistēmu sāk lietot tikai pēc tam kad tā ir izturējusi kaut kādu minimālu testu apsomu, bet starp brīdi kamēr uzprogramēja un "saintegrēja", jau piemēram python programmēšanas valoda varēja pāriet statusā no regulāriem atjauninājumiem uz tikai kritiskas ievainojamības tiek novērstas ... pāris muļķīgas rindiņas "integrātora" programma un mums jau ir ne tikai "pogas caurums",  bet Hūvera dambja slūžas  "plaši vaļā" ...

Tehniski vispār valsts iekšējie procesi kas saistīti ar finansējumu ir pārāk gausi, lai valsts sistēmas būtu puslīdz drošas, ja vien tās nav noslēptas "tālu tālu aiz piecām dažādām ugunssienām ar naktssardzi" ...

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Volkswagen varētu atteikties no Seat, saglabājot Cupra

Volkswagen koncerns apsver iespēju līdz 2029. gada beigām pakāpeniski izbeigt Seat zīmola darbību, vēsta vācu izdevums WirtschaftsWoche. Lasīt vairāk

Kas ir šī neparasta izskata "Tesla"? (+ VIDEO) 12

Medijos parādījušies pirmie video ar lietotāju vērtējumiem par Tesla pašbraucošo modeli Cybercab. Lasīt vairāk

Ilgāk nekā domājam: pētījums atklāj, cik ilgi kalpo elektroauto baterija 13

Elektroauto bateriju ilgmūžība bieži rada bažas, taču jauns, līdz šim lielākais neatkarīgais pētījums rāda, ka situācija kopumā ir daudz labāka, nekā varētu domāt. Lasīt vairāk

Flagmaņa atgriešanās. Lexus ES topmodeļa tests (+ VIDEO)

Lexus imidžu savulaik uzbūvēja tādi modeļi kā LS, GS un IS. Tie visi bija sedani, kuri pa vienam vien pameta skatuvi atdodot vietu krosoveriem. Lexus nolēmis, ka tā vairs nedrīkst turpināties, un uzbūvējis pilnīgi jaunu ES modeli. Un - tas ir elektrisks! Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti