Apdrošināšanas un ekspertīzes jautājumi un atbildes

Ēriks Griģis:

Protams!
Iespējams, advokātu uzklausīs!

Ēriks Griģis:

Atbilde nemainīga!
Mieriniet sevi ar to, ko daudzi nespēj, ka izpildījāt CSN 100.p. noteikto.

Ēriks Griģis:

1. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra?
CSN 25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki
2. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra??
CSN 57. Pirms jebkura manevra – ..., nogriešanās, ... u. tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību
3. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra???
CSN 57. ...un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki
4. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra?
CSN 57. ...laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem
5. Kas tr.-līdz. vad. jāievēro pirms manevra?
CSN 64. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.
6. Kas tr.-līdz. vad. jāievēro pirms manevra?
CSN 68. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzek­ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus.
7. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra?
CSN 70. Pirms nogriešanās pa labi, ... transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā...
8. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra?
CSN 75. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.
9. Kas tr.-līdz. vad. jādara pirms manevra?
CSN 100. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis...
10. Kā tr.-līdz. vad. jārīkojas ceļu satiksmē piedaloties?
CSL 19.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības
(1) Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus;
11.Kā tr.-līdz. vad. jārīkojas ceļu satiksmē piedaloties?
CSL 19.pants.
(3) Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Ticami, ka visu aprakstīto Jums nolasītu priekšā sadursmes gadījumā!

Ēriks Griģis:

Jau atbildēts divas lapas iepriekš!
Francijas policija uzskata, ka otrais vadītājs blakus sēdeklī nav pārtraucis auto vadīšanu, bet joprojām vada un pēc šī kopējā vadīšanas laika abiem vadītājiem jāņem vismaz 45 min. pārtraukums.

SOCIĀLIE TIESĪBU AKTI AUTOTRANSPORTA NOZARĒ
Regula (EK) Nr. 561/2006, Direktīva 2006/22/EK, Regula (EEK) Nr. 3821/85
...
Trešais gadījums — transportlīdzeklim ir vairāk nekā viens vadītājs. Ja vajadzības gadījumā transportlīdzekli var vadīt otrs apkalpes loceklis, viņš sēž blakus vadītājam un aktīvi nepalīdz vadīt transportlīdzekli, 45 minūšu „darbgatavības posmu” šim apkalpes loceklim var uzskatīt par „pārtraukumu”.
Eiropas Kopienu Tiesa, Lieta C-76/77 un Lieta C-297/99

ec.europa.eu/transport/modes/roa...

Papildināts 22.06.2016

Francijas žandarmērija tā vairs neuzskata!
Par to liecina gadījums 06.06.2016., kurā Francijas policija sodīja abus ekipāžas locekļus par pārkāpumiem iepriekšējo 28 dienu periodā ar apm. 4000 eiro lielu kopējo sodu.
Par ekipāžas 45 strīdīgajām minūtēm sodā nebija ne vārda! Darbgatavības posmu 4,5h garumā otrajam vadītājam ieskaitīja par pārtraukuma laiku!

Ēriks Griģis:

Un te būs franču valodā! To var pārsūtīt aizturētajai ekipāžai Francijā, lai pajautā policijai, kāpēc viņiem nav saistoši Cour de justice des Communautés européennes, affaires C-76/77 et C-297/99:

Le troisième cas est celui d'un véhicule avec plus d'un conducteur à bord. Lorsqu'un second membre d'équipage est disponible pour la conduite le cas échéant, est assis à côté du conducteur du véhicule et n'est pas occupé activement à assister le conducteur conduisant le véhicule, une période de 45 minutes de la «période de disponibilité» de ce membre d'équipage peut être considérée comme une «pause».

Avots:
ec.europa.eu/transport/modes/roa...

Ēriks Griģis:

Nekas nav kārtībā!
Tikko uzliktais aplamais sods ekipāžai par 45 min. pārtraukumu būs apstrīdams tikai tiesā.
LR vēstniecība Francijā neko nespēja palīdzēt, jo atzina savu nekompetenci šajos jautājumos.

Ēriks Griģis:

Drošs apdzīšanas manevrs ir jāmācās. Ja Jūs neesat mācījies pie manis, tad nekādi Jūsu apdzīšanas manevru nevar uzskatīt par drošu!
Ne visu brīdinājuma grupas zīmju bīstamajos posmos ir aizliegts apdzīt!

P.S. iepriekšējam jautājuma autoram Alpinai.
No maniem skolniekiem - nepilniem trīs tukstošiem profesionāliem autovadītājiem līdz šim nav bijis neviena, kurš tēmas sākumā būtu varējis paskaidrot drošu apdzīšanas manevru.

Ēriks Griģis:

Dažāda garuma bremzēšanas pēdas rodas ne tikai no auto tehniskā stāvokļa. Lai par to pārliecinātos, brauciet uz servisu un pārbaudiet auto!

Ēriks Griģis:

1) Pēc policijas uzskatiem,
2) kā norādīja iesaistītās puses,
3) to pārstāvji vai
4) avāriju komisārs.

Ēriks Griģis:

Ja bīstamais posms, par ko brīdināja ceļa zīmes, bija tiešā cēloņsakarībā ar notikušo negadījumu, tad:
a) administratīvā soda gadījumā tās ar papildus iesniegumu jāiedabū protokola pielikumā;
b) ja atlīdzības lieta saistīta ar apdrošinātāju, tad paskaidrojumā par negadījuma apstākļiem zīmju uzstādīšanas vieta jāuzrāda un jāpaskaidro, kā to apzīmētais bīstamais ceļa posms ietekmēja negadījuma rašanos;
c) ja kriminālprocess, tad zīmes ar to darbību, kas saistāma ar notikušā negadījuma vietas aprakstu, jāpievieno lietas materiāliem.

Ēriks Griģis:

Protams! Aprakstot negadījuma vietu APK protokolā, brīdinājuma u.c. ceļa zīmes, kas attiecas uz negadījuma vietu vai kuras darbības zonā negadījums ir noticis, ir jāņem vērā un jāiekļauj protokolā.

Ēriks Griģis:

Sveicu iAuto Šūpļa svētkos!

Ēriks Griģis:

Te būs diskusija par iepriekšējo jautājumu:
forums.delfi.lv/read.php?f=94&t=...

Ēriks Griģis:

Saķeres koeficientu "φ" vidējie lielumi
Sauss asfalts 0,70 – 0,80
Slapjš asfalts 0,40 – 0,50
Sausa grants 0,50 – 0,60
Slapja grants 0,20 – 0,40

Ēriks Griģis:

No iepriekšējās formulas izsaki braukšanas ātrumu (V)!
V atradīsi, ja izvilksi kvadrātsakni no skaitļa 254 reizinājuma ar saķeres koeficientu "φ" un bremzēšanas pēdu garumu (38,8m).

Ēriks Griģis:

Lūdzu, automobiļa bremzēšanās ceļa aprēķins (bez maksimālā palēninājuma pieauguma laikā nobrauktā ceļa)!
Bremzēšanās ceļš ir ātruma kvadrāts dalīts ar diviem palēninājumiem -
Sbr=V*V/2j

Piemērs.
Noteiktie bremzēšanas apstākļi:
Ātrums V-50km/h = 14m/s,
Palēninājums (j) uz sausa asfalta, j=9,81*0,75=7,4 m/(s*s), kur brīvas krišanas paātrinājums g-9,81m/(s*s), saķeres koeficients - 0,75, tad

Sbr=(14*14)/(2*7,4)=196/14,8=13,24 (m)

Sbr=13.24 m pie noteiktajiem bremzēšanas apstākļiem.
Tas būtu redzamās, garākās bremzēšanas pēdas garums vai attālums no ABS darbības sākumpēdas līdz tās attiecīgajam ritenim.

Ēriks Griģis:

Jāievēro viss, ko 132 mācību stundās mācu saviem klausītājiem!

Ēriks Griģis:

Uz slapja asfalta vai grantētas nomales ātrums ir bijis mazāks.
Jautājumus par kursa darbu uzstādiet, lūdzu, lekciju laikā!

Ēriks Griģis:

Tiesiskās robežās - jā!
Ja vienošanās iespējama un tā tiek izpildīta, tad:
zaudējumus nodarījušajam (atbildīgajam) no cietušā būtu jāsaņem rakstisks apliecinājums par to, ka notikušajā CSNg, (kad tas notika, kur notika, kurā kas iesaistīts, abu pušu dati) cietušajam zaudējumus ir atlīdzinājis to izraisītājs un cietušajam nav pretenzijas pret izraisītāju un atbildīgo uzņēmumu (personu), viņa civiltiesisko un savu KASKO apdrošinātāju, ja tādi ir.
Ja vienoties nav iespējams, tad cietušais var iesniegt prasību tiesā.

Ēriks Griģis:

Uz sausa asfalta 80 līdz 85 km/h.