Beidzot esam galā... Pēc nelielas atpūtas diezgan aizņemtas dienas Bandžulā - jāpiedalās visādos oficiālos pasākumos, vakariņās, jāsameklē lidmašīnas biļetes, jānotirgo hlami, nedaudz jāsaved kārtībā auto un jātiek skaidrībā ar mantām – kas paliek, ko ziedo, ko tirgo utt.
Iepriekšējie raksti:Pirmais raksts
Otrais raksts
Trešais raksts
Fotogalerija
Gambijā beidzot visi runā angliski un Plymouth-Banjul challenge dalībniekus diezgan ciena. Nāk klāt, stāsta cik labi, ka mēs atvedām autiņus un tā, beigās tas, protams, vienalga beidzas ar mēģinājumu kaut ko notirgot. Okeāns beidzot ir silts, tai pat laikā gaisa karstums jau tuvojas nenormālības robežai.Pēdējais posms – Saint-Louis – Banjul bija diezgan murgains, principā loģisks nobeigums šim braucienam. Sākās viss ar konkrētu norakšanos Saint-Louis tuvumā esošajā „Zebra Bar” kempingā, kas kļuva par nelielu šovu visiem klātesošajiem. Vajag taču izbraukt cauri tuksnesim, lai noraktos kempingā! Zebra Bārā ir viena atpūtas diena, kuras laikā ar laivām aizbraucam līdz Saint-Louis. Tur beidzot viss ir kā pēc priekšrakstiem – mums uzreiz uzrodas „gids”, pa priekšu vislaik atmuguriski skrien pieci nēģeri un vicina viskautkādus T-kreklus, no muguras skrien vēl trīs un mēģina nopārdot vēl kaut ko, mēs viņiem esam „best friend” un viņi visi savā starpā ir brothers. Āfrika pa īstam.
Tālākais – kopā 28 stundu garš lēns brauciens muitas konvojā cauri Senegālai kopā ar daudz angļiem, kuri nepārtraukti kaut kur pazūd un ir jāgaida; dažas ekstremālas vākšanās un meklēšanas, kur palikt, ar vienu priekšējo bremzi bremzējot, nīkšana pie prāmja pāri Gambijas upei, uz kuru rinda pēc „Lounly Planet” datiem ir 3 dienas gara, un kaušanās ar simtiem vietējo, kas ir ļoti pārsteigti par mūsu vēso interesi par viņu piedāvāto darījumu – mobilais telefons pret trim aliem. Nu labi – pieciem. You know, but it’s Gambia! Vēl mums viņiem ir jādod dāvanas. Kāpēc? Un ko tu man dosi? – Es tev neko nevaru dot, jo man nekā nav, bet tev ir. Uz šādu neapgāžamu loģiku atbilde uz brīdi aizkavējas...
Pēc tā visa finišs svelmainā Bandžulā pavadīts ar ieniršanu okeānā un nelielām svinībām ir, maigi izsakoties, patīkams. Tālākajās dienās mūs sagaida drudžaina cīņa par atlikušajām lidmašīnu biļetēm, rezerves daļu un instrumentu iztirgošana plus daži oficiāli pasākumi, kā oficiālās finiša vakariņas, parāde Bandžulas ielās, kas sevī iekļauj braucienu caur kaut kādu super arku, kur normālā gadījumā brauc tikai prezidents, automašīnu izsole utt. Žēl, nesanāca piedalīties parādē, apmeklēt izsoli, jo lidmašīna bija jau pirmdien vakarā. Atdevām mašīnas, nobirdinājām pa asarai, sakāpām lidmašīnā un prom bijām... Mazliet neticami, bet tas pasākums laikam beidzot būs galā. Ko es varu teikt – nereāls experience! Visiem rekomendēju!
Paldies visiem par negaidīti lielo uzmanību un atbalstu – tas bija jūtams katrā no 8000 kilometriem. Paldies visiem, kas juta līdz, sūtīja sveicienus, uzmundrinājumus un piedodiet, ka visiem nevarējām atbildēt – laiks pie interneta bija ļoti maz un tika izmantots maksimāli, lai informētu par mūsu gaitām.
P.S. Visas komandas ielidoja Rīgā otrdien, 16. janvārī 12.35 ar reisu no Amsterdamas.
baigā interese kādam par šito rakstu. toties par J. Vinteru bija pāri 100 komentāri par viņa uzvaru(iekš apollo).