Ļoti neveiksmīgu piemēru izvēlējies. Manā ģimenē tādas iekārtas kā TV nav 15 (piecpadsmit!) gadus. Es personīgi esmu laikam viens no riebīgākajiem klientiem, kam piezvanot mēģina iepārdot kārtējo TV pakalpojumu. Un manu bērnu hobiji viņu 2+ gadu vecumā ir tādi, kur mani īpaši nevajag - puzles jau tagad viņi liek labāk par mani, bet auto stūre viņus vismaz pagaidām neinteresē nemaz.
Tici man - līdz 35 gadies esmu izbaudījis dzīvi diezgan, t.sk. ar finansiāli ietilpīgiem hobijiem, kurus šajā valstī ģimenes cilvēki lielākoties nevar pacelt. Tas laiks ir pagājis, un vēlreiz mēģināt iekāpt tajā pašā upē būs tik pat muļķīgi, kā 35+ gadu vecumā zīmēties ar "noķertiem viņiem visiem".
Visu cieņu! Bez ironijas. Diemžēl manā gadījumā ~30 gadu vecums bija tā robeža, kad reāli biju kļuvis pietiekami finansiāli patstāvīgs, lai varētu domāt par ģimeni un bērniem. Tamdēļ arī opciju "jauns auto" izskatu tikai šobrīd, šajā vecumā, kad teorētiskās "baudas" vietā drīzāk ir nozīmīgi citi faktori - vai auto ir pietiekami ietilpīgs esošajiem un vēl plānotajiem bērniem, vai tas ir pietiekami drošs, lai pārvietotos reālajos satiksmes apstākļos, vai tas ir pietiekami parocīgs sievietei (primārajam auto lietotājam), kurai ar to jāmanevrē urbānos apstākļos utt. Tādi parametri kā sek. līdz 100kmh un kruta multimēdiju/navigācijas sistēma tur galīgi nav svarīgi - visticamāk, auto lielāko daļu savas dzīves pavadīs LV un 50/90kmh rāmjos.
Manā konkrētajā gadījumā finansiāli būtu iespēja paņemt 1 jaunu vai 2 mazlietotus. Āķis ir tāds, ka vīrietim (man) reāli savu auto nevajag. Dzīve ir tā sakārtota, ka tas reāli tiktu braukts apmēram tik daudz kā mocis, kuram pēc tam pārdošanas sludinājumā raksta - pirku 5 gadus atpakaļ, pa šo laiku esmu nobraucis 5/7/9kkm, pārdodu, jo nav laika ar to braukt...
Jā un nē. Dēļ tā, ka savulaik braucu tos jau iepriekš minētos 50kkm gadā, par mani apkārtējiem (ģimene/draugi/paziņas) ir viedoklis, ka man interesē automašīnas, un ka man patīk ar tām braukt. Reāli man šobrīd labāk patiktu ierobežot savas ar auto saistītās aktivitātes līdz attiecīgo ar ģimenes auto saistīto izdevumu apmaksai.
Nē, jahtas un lidmašīnas mani tuvākajā nākotnē laikam neinteresēs. Kā arī - tur (vismaz avio jomā) ir jau pavisam citas prasības veselības stāvokļa ziņā.
Jā, nu tādam auto, kas labi ja 10kkm gadā saripinās (lasīt - kurā laiks tiek pavadīts drīzāk minimāli) jau nu pilnīgi noteikti jābūt nopakotam maksimāli labi...
A ko man apvainoties - es tikai paužu to savu viedokli, par kuru man nav kauns publiski izteikties. Teiksim, deklarēt, ka man 40 gados ir 1 (!) bērns, es laikam pakaunētos. Bet nu tas jau, kā saka, gaumes lieta.
Izlasīju līdz šai vietai: "sievietei pirmais bērns pēc 40 ir normāli". Viss. Man vairāk nav ko teikt. Ja kaut kāda "sabiedrība" (maltusisti, vai?) uzskata, ka tas ir normāli, tad ir skaidrs, ka šāda sabiedrība tīri fiziski izzudīs dažu paaudžu laikā. Kas tādai arī pienākas par nopelniem šādu uzskatu popularizēšanā.
Elementāri, Vatson - man (vismaz pagaidām) ir jānodrošina savas ģimenes locekļu mobilitātes jautājums. Un tas mūs platuma grādos pamatā tiek darīts ar auto, nevis velo vai avio.
aansis, informēju - tas ir izdarīts 2 gadus atpakaļ. Respektīvi - izvēlies, pērc, rēķinu man. Domā, ka tas kaut ko ir atrisinājis? Nē. Esošais auto viņu pilnīgi apmierinot. Nu ja apmierina, tad apmierina.
Nekur. Ja neskaita to, ka manos pienākumos joprojām ietilpst visas tās aktivitātes, kas saistītas ar lietota auto ikdienas ekspluatācijas nodrošināšanu.
Hmm. Tad šis forums oficiāli ir paredzēts tikai tādiem cilvēkiem, kas 40+ gados, normāli strādājot ar auto nesaistītā jomā un normāli saņemot par padarīto, joprojām līdīs zem kapota savam auto? Jeb tas ir Tavs personīgais viedoklis?
Ir tāds vecs amerikāņu joks par hipijiem. Tb - kur palika hipiji 70tajos gados? Viena daļa nonarkojās un apmira, bet citi nogrieza matus, pielika šlipses un aizgāja strādāt. Joks, bet arī sava daļa patiesības tajā. Nu lūk - viena daļa to auto entuziastu, kas 20+ gados paši skrūvēja savas pirmās lamatas, brauca legālās un ne pārāk legālās sacīkstēs, to turpina darīt arī 30+, 40+ un 50+ gados, cita (un nebūt ne tik maza daļa, kā varētu likties) pieauga un pārgāja uz citām nodarbēm, auto atstājot vien utilitāru lomu savā dzīvē. Es personīgi piederu pie tās otrās grupas. Un līdz ar to apzinos, ka manas zināšanas auto jomā nav un nebūs tādas, kā pirmajai grupai. Kas nozīmē, ka noteiktos gadījumos labprāt uzzināšu viedokli no malas. Un vajadzības gadījumā paskaidrošu, kamdēļ man ir būtiski aspekti, kas pirmajai grupai liksies neloģiski vai pat neiespējami.
Attiecībā par šo - "nopirkt auto uz kuru ir prieks skatīties, katru reizi iedarbinot pārņem smaids un negribas no viņa kāpt ārā" - manā dzīvē tas ir bijis 3x:
1. pirmais auto (pirms 21 gada)
2. auto, kam biju 1ais īpašnieks LV (pirms 12 gadiem)
3. auto, kurš pērkot bija jaunāks par 10 gadiem (pirms 8 gadiem, joprojām tiek lietots)
Jā, protams, neviens no tiem auto nebija t.s ģimenes auto.
Vispār - ļoti labs arguments. Sievai varētu patikt, jo viņas hobijs ir akurāt mazdārziņš. Un tipisks bagāžnieka saturs - zāles trimmeris, spainis ar tomātiem, stādu kastītes etc.
Ir tikai braukšanas pieredze ar nullīti (radinieka auto). Nekādu emociju. Varbūt vaina, ka tas auto nav mans. Bet - nebija sajūta, ka tādu gribētos sev. Bezpersonisks tehnoloģiju apkopojums, no kurām lielākā daļa man personīgi nešķistu tā vērtas, lai apgūtu to lietošanu. Radinieks, protams, izlasīja diezgan pabiezo user manual, noregulēja klimatu un saprogrammēja radio - tas arī laikam viss.
Man savulaik saimniecībā bija vienlaicīgi vairāki auto, no kuriem 1 akurāt tos 3kkm gadā tika braukts. Hobijauto attiecīgā rakstura pasākumiem. Hobijam beidzoties, tas kļuva pilnīgi lieks, jo kā ikdienas auto to izmantot būtu, maigi izsakoties, nesaprātīgi.
Man nav nekas pret to, ka cilvēks iegādājas jaunu auto, lai ar to brauktu 3kkm gadā. Pieņemu, ka arābu šeihu autoparkos vidējais auto nobraukums ir pat mazāks. Tajā pat laikā īsti neredzu tam loģisku pamatojumu.
ro rakstīja: Es gan ar lielāko prieku pievienotos..lai gan iauto pasākumos sen neesmu piedalījies(kopš redaktora laikiem sanāk ), kartingu pasākums būtu baigi ok.. ja kāds no veciem laikiem atceras, tad bij ui cik gadus atpakaļ Valmierā iauto pasākums ar kartingiem, afterīti un visu pārējo..super bija un galvenais jau ir piedalīties un ķert kaifu no brauciena..nu nesanāks nobraukt pirmajam..nu i što..spriest te par kautkādām svara attiecībām un citām lietām mandomāt ir nevietā
Laiks sev attiecas uz periodu, kad vēl nav ģimenes un bērnu. Tad, kad ir ģimene un bērni, tiem automātiski ir pirmā prioritāte.