Lai gan šis ir īsts džips, no īsta džipa var gribēt vairāk. Droši vien ne jau par velti Compass esot arī bezceļu versija. Kolēģi gan norādīja, ka vajag tikai pareizi saslēgt režīmus un tad jau pa mežu iet izcili. Ļoti ticami, kāpēc gan lai neietu, bet kaut kā pierasts, ka šodien automātika izdara vairāk. Priekš džipa arī visai zema priekšējā pārkare. Automobilis atbilst savai cenai un var būt ļoti patīkams ikdienas lietošanai, īpaši, ja vairāk jāizbrauc no pilsētas gausās un līdzenās satiksmes.

Micra atstāja patīkamu iespēju, labāku, nekā citi mazauto. Varbūt tāpēc, ka ar mehānisko kārbu, kas labi iederas mazauto. Protams, automātiskā kārba atvieglo dzīvi, var pat ietaupīt degvielu, bet pazūd mazā auto sajūta. Motora skaņa pilsētā bija nedaudz labāka, kā C3 bet vēl ne tāda, kādu vēlētos. Iepriekšējais braucējs bija kāds atstājis uz paneļa izvēlētu degvielas momentānā patēriņa mērītāju. Grūti iedomāties kaut ko mazāk informatīvu un lieku mazam auto. Mērītājs strādā ar ievērojamu aizkavēšanos, kas ļauj saskatīt pat maldīgu informāciju. Tomēr, kā izrādījās bija ļoti ērti pārslēgt uz citiem displeja režīmiem sūdzēties nebūtu pamata. Arī mani pārsteidza aizmugurējie rokturi. Gadījuma pasažieri, kas nav pieraduši pie konkrētā modeļa īpašībām, biežāk kāpj aizmugurē – pirms durvju atvēršanas iznāk pameklēt rokturi. Tāda pazīstama sajūta, ka Voyager bez elektriski vadāmām durvīm, ar kuru braucu ikdienā – pasažieri regulāri meklē iespēju izkāpt no auto. Mazam auto gan pieņemama izmēra bagāžas nodalījums, gan dinamika. Manuprāt, izvēles vērts auto.

Auto atbilst tam, ko sagaida no Audi. Ļoti ērts, dinamisks, plašs aprīkojums. Uz visai nelīdzena grants ceļa līgana gaita. Pārgājība grūtākos apstākļos izcila – braukt tur, kur brauc pārgājības piedzīvojumu meklētāji, varbūt nevajadzētu, bet smilšains meža ceļš ar samērīgiem kāpumiem nerada problēmas. Bieži par labu auto atceramies to, kas ir aizvedis tur, kur vēlamies nokļūt. Ar Q5 izvēlējos aizbraukt līdz bērnības lauku mājām, kur parasti bija grūti izbraucams ceļš. Ceļš gan izrādījās pietiekami labs, lai brauktu ar vienkāršāku auto (neizvēlējos ceļu pāri upītes braslam), bet izcils Audi tikai pastiprina atgriešanās sajūtas. Labprāt arī kādreiz atgrieztos Q5, tomēr ikdienas vajadzīgo priekšmetu sarakstā to neieskaitītu.

Pirmā sajūta – ērts, dinamisks automobilis ikdienas vajadzībām. Liela stūre komfortablai braukšanai un labai displeja pārredzamībai, mīksta balstiekārta līganai braukšanai. Ērta un labi strādājoša adaptīvā kruīza kontrole. Pietiekami liels bagāžnieks, ar noliektām aizmugurējā sēdekļa atzveltnēm gan izveidojas divpakāpju grīda. Toties, uzceļot atpakaļ atzveltnes, neiespiež drošības jostas, kā dažiem citiem līdzīgas konstrukcijas automobiļiem. Auto tuvu sajūtai – šādu varētu iegādāties. Tomēr, apskatot cenu lapu, neapstiprinās doma “VW praktiskie konstruktīvie risinājumi, tikai lētāk”. Tad sanāca pārdomāt, ko no piedāvātās komplektācijas varētu neizvēlēties. Bez uzraksta “Škoda”, kas projicēts uz zemes, tumsā atverot durvis, jau noteikti varētu iztikt. Ja praktiski izvērtē aprīkojumu, droši vien var atrast kompromisa komplektāciju, kas atļauj izbaudīt automobiļa labās īpašības, neiebraucot nākamajā cenu pakāpē.

Golf sākotnēji piesaistīja manu uzmanību ar uz plakāta uzzīmētu, ap automobili stāvošu, vienveidīgi ģērbtu cilvēku bariņu ķiverēs, kuri it kā nevarētu tajā pat sakāpt. Vēlāk izrādījās, ka tie esot 14 asistenti, kas tomēr sēžot iekšā Golfā. Diemžēl palika subjektīvā sajūta, ka man tur vairs vietas nepietiks un tik daudz ceļabiedrus nevajadzētu – nebraucu jau ar autobusu. Arī īsajos testa braucienos jau nenokļūstam apstākļos, kur visi asistenti varētu palīdzēt. Droši vien to nozīmi var pa īstam novērtēt tikai pēc darbības bīstamās situācijās, kurās cenšamies nenonākt. Braucot ar Golf gan var sevi pieķert, ka netiek mēģināts atrast kaut ko pārsteidzošu vai neatbilstošu – vairāk tiek atsvaidzinātas Golf sajūtas, lai tām varētu pielīdzināt citus līdzīgas klases automobiļus. Salīdzinot ar citiem it kā līdzīgajiem automobiļiem patika gan tāds sīkums, kā manuālā audio poga (nav jāmeklē kur jāveic multi-bakstījumu ekrānā), gan līganā gaita uz “ielāps uz ielāpa” ceļa. Ļoti saprotama Golf cienītāju izvēle.

Izskatījās, ka Peugeot atkal vēlējās pārsteigt. Cita forma, atšķirīgs izpildījums. Nosaukumā Krosovers gan gribējās saskatīt “Cross over what” – ko tieši ir paredzēts pārvarēt. Vienas ass piedziņa, maza stūrīte, uz lielākiem nelīdzenumiem ļoti jāsamazina ātrums, lai nerastos automobiļa laušanas sajūta. Gribētos aprīkojumu ar kruīza kontroli – pilsētā komfortabla braukšana, ievērojami var palīdzēt nepārsniegt ātrumu. Savdabīga papildus sēdekļu konstrukcija, īpaši nolaistā stāvoklī. 3008 tomēr pārsteidza daudz patīkamāk.

Jo automobilim ir labāki pārdošanas rādītāji, jo tam grūtāk ar kaut ko pārsteigt. Vairāk pārsteidza ar krosovera ierobežoto pilnpiedziņas pieejamību. Tā kā neesmu pētījis šodienas stop-start sistēmas izpildījumus, pārsteidza, ka motors iedarbojas tad, kad tiek atbrīvota drošības josta. Lai atgādinātu, ka vajag izslēgt?

Pirmo iespaidu atstāja atšķirīgā motora skaņa, noteikti patīkamāka, nekā citiem līdzīga skaļuma motoriem. Var nederēt klusuma cienītājiem, pašā laikā, ja ir vēlme sadzirdēt motoru. 1 l motoram kopā ar atbilstošu transmisiju patīkama dinamika.

Pavisam nesen klausījos elektroauto entuziastu klusuma slavēšanu. To gan šajā auto nevar atzīmēt. Braukšanas uzsākšanas dinamika arī visai atbilstoša vienas ass piedziņas automobilim - visai salīdzināmi ar līdzīgas klases arizmešu auto. Bet visumā auto patika - pašā laikā nesnobiskam elektroauto cienītājam.

Esot izcila balstiekārta, ko vajagot izbaudīt uz šosejas. Neizdevās. C3 Aircross patika labāk.

X3 bija izcils ziemas testos uz ledus, ļoti patīkams arī šajā nelielajā izbraucienā. Ar MB nesalīdzinātu - tur bija citām vajadzībām paredzēti, arī izcili automobiļi. BMW ir viens ieildzis trūkums - tie neatbilst manam dzīvesstilam. Bet ar prieku tajā atgriezīšos nākamajos testa braucienos.

Pirmais, kam tika pievērsta uzmanība ir jaunais multimēdiju panelis. No malas skatoties, šaurs un pārāk garš. Pie stūres sēžot, stūre loģiski atdala abas funkcionālās displeja daļas un ir saprotams kārdinājums samaksāt papildus par šādu skaistu un piedāvājumiem bagātu izvēli. Šķiet laba izvēle, ja meklē auto šajā cenu grupā un nav noslieces braukt ārpus ceļiem. Dinamika, protams, atbilstoša. Esot tēmēts jauniem cilvēkiem. Tas, šķiet, ir izdevies, bet arī vecākiem autobraucējiem ir par ko papriecāties.

Gada auto 2019 pavasara mediju testa brauciens man sākās un beidzās pie SIA Andre motors, paņemot izmēģinājumiem Citroen C3 Aircross ar 1.2 litru 81 kW benzīna motoru, 6 pakāpju automātisko kārbu, pašmasu nedaudz zem 1300 kg, pa Latvijas ceļiem noripojušu nedaudz zem 4000 km. Tiem, kam patīk lielāki jaudas skaitļi, jāatzīmē, ka šis ir 100 zs motors, šķiet vienīgais, kas modelim tiek piedāvāts ar automātisko transmisiju. Minimālais cenu piedāvājums šādam motora un kārbas kombinējumam sākas zem 19 kEUR, bet izmēģinājuma eksemplāram varēja būt nedaudz virs 20 kEUR. Patika vadības ierīču vienkāršība un saprotamība, ērtais izvietojums. Ja kādam C3 šķiet par mazu, tad Aircross ievērojami paaugstina sēdpozīciju augstāku automobiļu cienītājiem, kas tomēr nevēlas ar savu pirkumu iekļūt lielāku un atbilstoši dārgāku automobiļu klasē. Šādi arī automobilis iegūst individuālu izskatu, ko var papildināt ar visai daudzpusēju automobiļa individualizēšanas piedāvājumu. Atbilstoši paaugstinātais motora pārsegs rada līdzības ar uzpūstu burbuli, bet arī burbuļi mēdz būt skaisti.

Pilsētā vienā piegājienā tika nobraukti virs 100 km maršrutā, kur braukts ar dažādiem automobiļiem. Kā jau ar automātu, varēja braukt visai relaksēti un var sajust, ka automobilis pilnībā ir piemērots pilsētvidei. Interesanti, ka pa Brīvības gatvi visā tās garumā, izbraucot no pilsētas līdz Tallinas apvedceļa pārvadam, un atgriežoties pilsētā, braucot pēc pusnakts, bez apstāšanās izdevās nobraukt 21.5 kilometru. Ar kruīza kontroli Brīvības gatves zaļais luksoforu vilnis atļāva nobraukt virs 5 km. Viens no pilsētas braukšanas mērķiem bija pārbaudīt automātiskās transmisijas darbību. Automātiskā transmisija paredzēta tikai vienam braukšanas stilam. Ja salīdzinātu ar citos automobiļos pieejamiem eko, standarta, komforta un sportisko stilu, šis vistuvāk atbilda komforta režīmam. Ja pircējs neizvēlas dīzeli, samierinās ar augstāku gaisa pretestību labākas ceļa pārskatāmības un ērtākas izkāpšanas un iekāpšanas dēļ, kā arī izvēlas automātisko transmisiju ar hidrotransformatoru, tad acīmredzot degvielas patēriņš nav pirmā prioritāte un automobilis taupīšanas vietā piedāvā iespējamo komfortu. Kruīza kontroles laikā pie 55 km/h visu laiku ieslēgts 4 pārnesums, nodrošinot ap starp 1900 un 2000 apgriezieniem minūtē. Taupītājs pārslēgtu uz piekto, kas dotu ap 1500 apgriezienus (kādus šis auto izvēlas braucot ap 90 un 6 pārnesumu). Jāatzīmē gan, ka hidrotransformators strādā jau visai tuvu kā būtu ar mehānisko transmisiju – pārnesumu pārslēgšanas laikā izslīde beidzas ievērojami ātrāk nekā pēc sekundes, kas ir salīdzināmi ar mehānisko sajūgu. No kopējā nobrauktā ceļa virs 92% izskatās, ka ir nobraukti bez izslīdes hidrotransformatorā. Tas uzlabo degvielas patēriņu, tomēr, ja var ticēt OBD, pat nakts braucienā bija virs 8 l/100 km. Arī braucot ar konstanto 55 km/h patēriņu uzrāda virs 7.5 l/100 km. Tātad vairāk ir domāts par komfortu, degvielas taupītājiem – dīzeļi ar mehānisko transmisiju vai mazāki automobiļi. Atlaižot gāzes pedāli, pārslēdzot pārnesumus, automobilis tiek bremzēts. Man vairāk patiktu ripināšana, bet varbūt nepietika laika atrast ērtāko braukšanas stilu, kas atbilstu piedāvātai transmisijas vadībai.

Uz šosejas automobilis labi pilda savu pārvietošanas uzdevumu. Sēdēju arī uz pakaļējā sēdekļa - vietas pietiek. Ja ar automobili brauc ātrāk, nekā būtu vērts braukt pa nekvalitatīvu ceļa segumu, automobilis nekompensē nepareizu ātruma izvēli un nav īpaši komfortabls. Bet, braucot atbilstoši apstākļiem, nav ne vainas. Izbraucām arī cauri meža celiņam un pa grants ceļu. Tā kā šādam automobilim parasti neuzstāda nejēdzīgi zemas riepas un klīrens ir atbilstoši pilsētas apvidus klasei, nebija nekādu neērtību.

Kopumā automobilis labi atbilst pilsētas SUV-u idejai – izskatās niknāks, nekā ir patiesībā un savu prieku autovadītājam dod. Novēlu modelim panākumus.

Peugeot 508 pirmās sajūtas - sportiskais dizains izveidots tā, ka pakaļa nav pilna auguma cilvēkiem, bet priekšā, atbilstoši sportiskam konceptam, zemā sēdpozīcijā augstums pilnīgi pietiek. Arī dinamikas sajūtas bija atbilstoši sportiskam ielas automobilim. Dizains skaists, vairāk detaļas īsā braucienā nepaspēj uztvert.

Tomēr pārskatot citus komentārus, var labāk izprast autoražotāju ieceres. Visiem auto tika mēģināts pārslēgties starp braukšanas režīmiem, bet šoreiz necentos iegaumēt kuros modeļos kādi režīmi piedāvāti. Ja ir vairāki, tad bez standarta (rūpnīcas ieteiktā) biežāk bija sportisks, tad eko, slidenos vai smilšu apstākļos, īpaši pilnpiedziņas auto. Man pašam parasti paticis standarta režīms (droši vien domāju līdzīgi, kā konstruktori, kas to izveidojuši). Šoreiz vairākiem auto standarta nemaz nebija, bet uzreiz to nosaukuši par komforta režīmu. Eko režīmā var braukt, ja bāka gandrīz tukša un uzpildes vietu vēl nevar paredzēt. Sporta režīmos pašam nepatīk augstie apgriezieni, gan tāpēc, ka uz koplietošanas ceļa ar sportošanu nenodarbojos. Uzsākot apdzīšanu, nekur nav tā jāsteidzas, lai dažas desmitdaļas, kuru laikā notiek pārslēgšanās un rodas vēlamais paātrinājums, nešķiet svarīgas. Tomēr, kā redzu, ir autobraucēji, kam vajag augstus motora apgriezienus tūlīt (kuriem reizēm izveidots vēl sportiskāks – trases režīms). Tātad ražotāji dara pareizi, veidojot arī šādu piedāvājumu, acīmredzot vajag tādu arī automātam – agrāk uzskatīja, ka sportiskie braucēji izvēlas mehānisko kārbu. Braucot ar jaunākiem auto, arvien retāk ir gadījumi, kad jāmēģina izdomāt, kā kārbai panākt tādu pārslēgšanos, kā vēlētos. Biežāk nākas secināt, īpaši augstākas klases auto, kārbas nodrošina labāku pārslēgšanos, nekā es to darītu manuāli, īpaši pie ātruma samazinājuma.

Ja personīgi sev es šobrīd neizvēlētos vairumu no izmēģinātajiem auto (par mazu, par lielu, par maz vietas kravai, par dārgu, par vārgu vai par daudz jaudas šļūkāšanai pa pilsētu, benzīnam skaņa kā dīzelim, grab salons vai salons par lepnu, par lielu degvielas patēriņš, par vecu vai par jaunu dizains u.c. ), tad praktiski katram auto, šķiet, varu saskatīt kādam pircējam konkrētais modelis varētu būt īstais. Pa retam komentāros, šādu attieksmi kāds vērtē – samaksāts, uzpirkti, paši dīleri rakstījuši, jo rakstītais neatbilst viņu vērtējumam. Savukārt es šeit uzskaitītos trūkumus komentāros vairumā gadījumu neattiecinu uz konkrēto auto marku, bet uztveru tikai kā konkrētā modeļa neatbilstību tieši manām šī brīža vēlmēm. Toties ar interesi lasu visus komentārus, tā mēģinot labāk izprast, ko citi šobrīd vēlas vai nevēlas no automobiļa. Paldies visiem par interesanto lasāmvielu.

Trīs Lielā testa dienas Sunīšos pagāja ātri, jo paspēt tuvāk iepazīties ar 28 automobiļiem ir visai izaicinoši. Lielais automobiļu skaits ļāva labi saplānot braukšanas secību un varēja labi paspēt izbraukt ar visiem automobiļiem. Ar mazākajiem auto varēja aizbraukt līdz Rīgai un pabraukt ierastajā pilsētvidē. Ar pilsētas apvidus auto izvēlējos tuvāko mežu stigas, nesagaidot pārgājības brīnumus, bet ļaujot balstiekārtai padarboties uz nelīdzenāka ceļa. Braukšana ar apvidus automobiļiem pa tuvu esošās 333 trases Offroad parku ļāva ieskatīties spējīgāko pilnpiedziņas auto veikumā. Apvidus auto spējas labprāt pārbaudu bez ieskrējiena, tādēļ arī nelielie smilšu kalniņi radīja atšķirību dažādiem auto un dažiem automobiļiem braukšanai paugurā vajadzēja pāris piegājienus, kamēr labākie brauca kā pa līdzenumu. Pa akmeņainajiem slīpumiem visi auto pārvietojās gana labi. Maz salīdzināms ar pārējiem automobiļiem bija Lamborghini Urus, jo nobraukuma limits ļāva vien pāris intensīvus dinamikas izmēģinājumus - prieciņš īss, bet patīkams. Ar dažiem izcilajiem premium automobiļiem izvēlējos braukt tumsā, kad visvairāk var izjust braukšanas komforta atšķirības, kaut gan jānobrauc, ir visai daudz, lai kārtīgi izjustu patiesi ērtu automobiļu priekšrocības. Kā parasti labu atmosfēru radīja žūrijas kolēģi un organizatoru rūpes par labi paēdušiem autobraucējiem. Prieks arī par izcilajiem foto un video materiāliem, kas tika radīti braucienu laikā. Pasākuma mērķis - noskaidrot Gada auto, personīgi man netika sasniegts - bija daudzi dažādi un izcili automobiļi, katrs piemērots savam klientam un situācijai. Zinu, ka kolektīvs žūrijas viedoklis izkristalizēs, kurš no automobiļiem šogad tiks īpaši izcelts Gada auto statusā un esmu pārliecināts, ka piekritīšu kolektīvajam viedoklim - titulu pelnījuši noteikti ir vairāki auto.

Kas patika - 3 dienas izklaides labā sabiedrībā un ar jauniem automobiļiem.

Ja vēlas atrast kas nepatika – testu laikā iekavētie darbi jāveic tik un tā.

Pārsteigumi? Suzuki Swift pieklājīgā veiktspēja, vēlmēm perfekti atbilstošs Peugeot 508 displejs, Škodas Fabia ērtums mazajā izmērā, darbošanās ar Dacia Duster pārnesumiem, Touareg dārgās komplektācijas premium sajūtas un, protams, iespēja nedaudz paātrināt Lamborghini.

Atļautais ātrums nav saistīts ar apstāšanās ceļa garumu (pilsētā bremzes nestrādā sliktāk). Bremžu uzlabošanās maz izmainījušas bremzēšanas ceļa garumu, riepas to samazinājušas ievērojamāk. Vēl vairāk izmainījusies automobiļu pasīvā drošība, kas sekmē spēju izdzīvot ceļu satiksmes negadījumā. Mainījusies ir vēlme dzīvot. Bija gads, kad LV bojā gāja gandrīz 1000 cilvēku. Šogad 150 ir daudz, ja skatāmies, kā izdzīvo citās Eiropas valstīs. Ja vēl vairāk vēlēsimies izdzīvot, var nākties vēl samazināt ātrumu :-(. Par to arī šis foruma ieraksts - ja ir vietas, kur vēl atļauts braukt ātrāk, bez iemesla (kas nav runāšana pa telefonu) nevajag bremzēt satiksmi un radīt nervozitāti uz ceļa. Tomēr, ja kāds brauc lēnāk, labāk bez nervozitātes pieņemam, ka viņam ir iemesls.

Katru reizi, kad par šo runāju, atgādinu: ātrumu samazina nevis tāpēc, ka ātrums būtu galvenais negadījumu izraisītājs, bet gan tāpēc, ka, lai kas būtu izraisītājs, ar mazāku ātrumu būs vairāk izdzīvojušo un labāka iespēja ātrāk atveseļoties pēc negadījuma.

Ja par Tiguan - auto tiešām patīkams, arī braucot ar atļauto ātrumu. Vairums no mums būtu pārsteigti ar cik minimālu ātruma palielinājumu pietiktu, lai Tiguan vairs nevarētu nobremzēt labāk par Corolla ar atbilstošām riepām.

Viens no patīkamajiem gada auto braucieniem. Mazs auto, gana ņiprs, kaut arī, gadījās, ja neiespiež pedāli pietiekami dziļi, kas DSG liek pārslēgt pārnesumus, izklausās, ka motors gurst, citādi nekā lieka vai trūkstoša. Noteikti iekļaujams izvēlē, ja nepieciešams neliels auto.

Tā sen nebiju darbojies ar pārnesumu pārslēgšanu, kā ar Duster. Pie 40 gribas jau ceturto pārnesumu. Lai ieskrietos līdz 90, izmantoju visus sešus pārnesumus. Tā aizrāvos ar darbošanos ar pārnesumiem, ka brīdī, kad jau bija gandrīz 90, ieraugu fotoradaru un atceros, ka biju 70 zonā. Pārsteidzoši, parasti ātrumu viegli pārsniegt, ja ir izcila dinamika. Tomēr izveidojas dabīgs drošā ātruma ierobežotājs – nav komfortabli braukt virs atļautā ātruma. Īsie pārnesumi dod vairāk vilces spēka, kas nodrošina pārgājību, kas tika izcili novērtēta, piešķirot 4x4 Apvidus auto 2019 balvu. Pabraucu arī pa meža stigu, kur iebraucu arī ar citiem paaugstinātas pārgājības automobiļiem. Kāds labvēlis jau bija pārvilcis koku pāri ceļam, novirzot uz daudz smilšaināku posmu, kur Duster gāja tikpat viegli. Kā vēlāk skatījos, labi, ka nebraucu kokam pāri – klusinātājs izvietots tā, ka koks varēja pret to nepatīkami atsisties. Labs auto, ja retāk jābrauc pa pilsētu, vairāk pa sliktākiem ceļiem un neceļiem.

Auto palika atmiņā ar vislabāko priekšējo displeju – nekā lieka un viss ērti un skaisti izkārtots. Uz navigācijas uzklāj lieliem cipariem ātruma rādījumu, tam gar malām motora apgriezieni un ātrums, vēl gar malām – degvielas līmenis un motora temperatūra. Iespēja uzlikt minimālo displeju – tikai digitāli parādīts ātrums. Neparasti - nebija viegli atrodama USB lādēšana – izmantoju pāreju. Stūre pazemu – mērinstrumentu panelis skatāms virs tās, stūre gandrīz atduras pret ceļiem, jābrauc platām kājām. Nav pirmais auto, kurš pārsteidza ar to, ka, atsprādzējot drošības jostu, ieslēdz motoru, kuš bija izslēgts – vēl neesmu sapratis, kāpēc tā izveidots.

Lai jēdzīgi izmēģinātu tādu automobili kā A7 Sportback, jābrauc ātri vai ļoti ilgi. Pārkāpt noteikumus nevēlējos, ilgi braukt nebija iespēju un laika, izvēlējos braukt uz pilsētu, kur varēja pasēdēt sastrēgumā pirms Ulbrokas apļa. Adaptīvā kruīza kontrole kvalitatīvas audiosistēmas pavadījumā patiesi atļauj izbaudīt sastrēgumu. Ja nebūtu krosoveru mode, šis būtu atbilstošāks Latvijas Premium auto 2019 pretendents.

Līdz šim Tuareg mani nebija uzrunājis – šķiet pārāk masīvs automobilis tam saturam, ko tas pārvadā. Gada auto braucienos izrādījās viens no interesantākajiem automobiļiem. Pa 333 pauguraino trasi brauc kā spēlējoties – nekādas piepūles no autovadītāja. Tā kā bija iedots visai pilnīgas komplektācijas automobilis, sanāca gandrīz kā vizināšanās uz dīvāna (pārāk atslābuša braukšana gan var arī nebūt droša). Netīšām biju izvēlējies adaptīvo kruīza kontroli ar ātruma ierobežojumu ievērošanu. Apdzīvotā vietā uzspiežu ātruma uzstādījumu un braucu atpūzdamies. Kad izbraucu no apdzīvotas vietas, noslinkoju nospiest uzreiz gāzes pedāli (iAuto forumā bija rakstīts, ka tā darot tikai sliktie autobraucēji), auto pats ieskrienas līdz precīzi 90. Sāku spēlēties – ļaut ātrumu izvēlēties auto. Kā zīme 70, jau laicīgi ar motoru piebremzē un brauc visai precīzi 70, tā vairākas reizes, līdz atkal apdzīvota vieta, atkal 50. Jocīga sajūta. Tad ar šo beidzu. Izbraucu mežu. Nav paraduma tādā vietā braukt ātri, tomēr iznāca nedaudz ātrāk nekā ar citiem auto, ar kuriem iebraucu meža stigā - kā pa laideniem viļņiem nevis krata uz katra nelīdzenuma. Kā pa šoseju. Var izkāpt ar smaidu. Režīmu pārslēgšana kopā ar ceļa izvēli pārslēdz arī balstiekārtas augstumu, bet var arī individuāli, kas šķiet īpaši ērti. Tā arī nesapratu, vai vēlos atgriezties Tuareg – visai dārgs un ļoti ērts automobilis, bet brīžiem šķiet, ka par ērtu un par lielu.

Kā rakstīju pēc mediju braucieniem – noslēguma braucienos ar prieku atgriezos X3. Komfortabla braukšana gan 333 apvidus auto trasē, gan uz šosejas. Kā jau jauni automobiļi – tie netika pārbaudīti īpaši augstas grūtības pakāpes trasē, tādēļ pa 333 kalnaino pauguru varēja braukt it kā ar pāris pirkstiem stūrējot – bez jebkādas piepūles (tas tā nebija visiem testiem pieejamiem automobiļiem). Pārsteidza, ka neieguva nevienu nomināciju Latvijas Gada auto 2019, kā arī neiekļuva fināla septītniekā. Laikam cena vērtēta kā augstāka, nekā vairums vēlētos. Tā jau arī būtu jābūt atbilstoši automobiļa kvalitātei. Visticamāk liela daļa no X3 īpašniekiem pielieto tikai mazu daļu no automobiļa spējām.

No Gada auto testa braucieniem jau pagājis pailgs laiks, bet par Q8 tikai viens ieraksts. Parastā Audi problēma Gada auto skatījumā – kurš gan no Audi gaidīja kaut ko citādu. Izcils, patīkams auto, nelec acīs ar ārišķībām (izņemot cenu), bet skaisti dara savu darbu. Ar visiem Audi izvēlējos braukt dienas beigās un tumsā, kad labs automobilis kompensē nogurumu un apgrūtināto redzamību. Šādā automobilī var sataisīt gudru ģīmi un lepni izskatīties automobiļi, kas man tomēr šķiet par lielu praktiskai rumpja pārvietošanai no A uz B – man tuvāki ir Q2 un Q3 izmēri. Neliels pārsteigums bija 333 paaugstinātās pārgājības trasē, kur uz displeja bija prom aizritināts bezceļu režīms, ko kolēģim neizdevās uzreiz atrast, tādēļ tika braukts ar neatbilstošu regulējumu un atbilstoši iegūstot neatbilstošu sniegumu. Kādreiz liela izvēle ir pārāk liela. Ja ir vēlme un iespēja pārvietoties pašam pie stūres esot solīdā premium automobilī, Q8 tam ir ļoti atbilstošs.

Kā vairums, kāpu auto ar aizdomām. Braucot paugurainajā 333 trasē - nekādas aizķeršanās. Šīs klases automobiļi man parasti šķiet par lielu, tomēr pārsteidza, ka ar visu lielumu ilgi mācījos, kā iekāpt automobilī neatdauzot galvu. Citādi - komfortabli un ērti.

Elektriskā Kona - patīkams pārvietošanās līdzeklis. Priecē palielinātais nobraukums, kas gan, protams, tiek panākts arī ar lielāku automobiļa kopējo pašmasu. Tā kā daudziem patīk runāt par elektroautomobiļu īpašo dinamiku, tika mērīta ieskriešanās. Kā jau sagaidāms no priekšpiedziņas automobiļa, maksimālais paātrinājums bija starp 3 un 4 m/s2, 150 kW jaudas dēļ to saglabājot līdz pat 90 km/h, kas kopumā nodrošina labu ieskriešanās dinamiku. Pilsētā gan tāda ieskriešanās nav īpaši labāka, kā ar vairumu citu automobiļu. Gandrīz katrs šļūkājamais auto, kad pedāli iemin grīdā, pilsētā aiziet projām no daudziem citiem, jo ne jau visi min grīdā, toties no pilnpiedziņas auto var atpalikt kā apstājies. Konas trīs rekuperācijas līmeņi nebremzē īpaši intensīvi, pat augstākais līmenis nodrošināja tikai ap 1 m/s2, kas ir tāda atslābuša piebremzēšana. Turklāt rekuperatīvā bremzēšana izbeidzas jau pie apmēram 15 km/h, kas, atšķirībā no vairākiem citiem elektroautomobiļiem, neļauj pilnībā apstādināt automobili un jālieto arī darba bremzes. Automobilis noteikti ir solis uz priekšu elektroautomobiļu attīstībā.