Šonedēļ bija iespēja testēt jaunāko tīrasiņu bavārieti - BMW 520d, pie tam pilnpiedziņas versijā, t.i. xDrive MHEV un 8-pakāpju automātu. Jau iesākumā var droši teikt, ka premium segmentā vienas no līdera pozīcijām ir garantētas! Nedaudz neierasta un manā skatījumā necila bija a/m krāsa - tumši pelēks perlefekts(bernina grey amber effect), kas neizcēla limuzīnas cēlās eksterjera līnijas. Gaitas/piekares īpašības perfektas, līganas, bet ne mīkstas, kas nolasa mūsu ceļu grambas, pie tam auto bija bez sporta piekares. 2-litrīgais dīzelis ar 190 Zs(140Kw)galvu reibinošu dinamiku gan nerādīja, bet neaizmirsīsim, ka pilnpiedziņa! Auto bija aprīkots šķiet ar visām iespējamām pakotnēm, tādām kā M_Sporta(ar visu no tā izrietošā), Comfort plus(4-zonu klimats, Harman Kardon audio, multimēdiju sistēma), Innovation(lāzera gaismas, projekcija uz priekšējā stikla Head-Up display, žestu vadības sistēma, paplašinātais dekors ārpusē High-Gloss Shadow Line, soft close durvju aizvēršana, automātiski vadāms bagāžas nodalījuma vāks un daudz kas cits. Testa auto cena gandrīz 80 tEur, bet bāzes modelis pieejams pat par 46 tEur.

Manā priekšā stāv jaunākais un elektriskais Mr. Bīna auto - MINI Hatch 3-door Cooper SE. Uzreiz jāatzīst - reālāka kulta auto nav iespējams atrast! Runājot par interjeru(bet ne tikai), patiesa cieņa angļiem, ka tiek saglabāta vēsturiskā identitāte, protams ar vairākiem mūsdienu elementiem. Ļoti fanīgi izskatās Anglijas karoga siluets aizmugurējos lukturos. Vēsturiski saglabātais apaļās formas spidometrs pārtapis par Essential un Connected Navigation pakotņu funkciju izpildītāju. Jāsaka gan, ka darboties ar šim informācijām nav īpaši vienkārši un parocīgi. Piekare patika neskatoties ka tas ir mazauto un pārkares aiz riteniem praktiski nav. Salonā gan brauciena laikā paskaļš, bet tas laikam sakarā ar neveiksmīgi izvēlētām jau ziemas riepām. Pirmais auto, ar kuru pilsētas režīmā pēc brīža iemācījos, ka bremžu pedālis nav jālieto vispār, jo elektromotors intensīvi pats bremzē(pie tam iededzot aizmugurējos stop signālus). Auto dinamika ir mega izcila, tai pat laikā pretizbuksēšanas sistēma nekādi neļauj izbuksēt ritenim. Nenoliedzami auto ir 2-vietīgs, jo neapdomīgi mēģināju iesēsties aizmugurē un .... iesprūdu! Ar auto varot bez uzlādes veikt līdz 200km. Mana pieredze - 1/2 darba dienu intensīvā pilsētas satiksmē, tad neliels izbrauciens ārpus pilsētas un atgriežoties Dārzciema ielā, auto rādīja, ka palikuši 47% uzlādes. Nu ko, vai es iegādātos šādu auto par 37 tEur - visticamāk ka nē, bet kam failos ierakstīts - tas ir mans kulta auto - noteikti jā. Jo nav tā, ka Mini nav redzami pilsētas ielās.

Seat Ateca - kārtējais auto, kam spāņi piešķīruši kādas savas vēsturiskas pilsētas(šinī gadījumā Ateca-ļoti sena vēsturiska pilsēta netālu no Saragosas). Šoreiz tas ir 2,0TSI 140kw/190 Zs ar 7 pakāpju DSG kārbu un pilnpiedziņu. Uzprišinātā modeļa galvenās izmaiņas saistās ar eksterjeru - sportiskāka, agresīvāka un tai pašā laikā diezgan robusta priekšējā reste, jauni lukturi. Gan jāmin, ka izvēloties tumšu virsbūves krāsu(testa auto bija melnā krāsā) iepriekš minētais par auto priekšu nav tik izteiksmīgs, bet piem. baltā krāsa izceļ šos uzlabojumus. Arī drošība ir līmenī - NCAP testos 5 zvaigznes! Interjera materiāli kvalitatīvi, salona izolācija laba, jo esot uz grunts seguma, trokšņa līmenis salonā nepaaugstinās. Runājot par interjeru, daudzas lietas, kā digitālais instrumentu panelis, 9,2" skārienjūtīgs info panelis, vidējā konsole ar izvietoto pogu braukšanas režīmu(eco, comfort, sport, offroad, sniegs)iestatīšanai nu ļoti atgādina Wolfsburgas brālīša(domāts Tiguan) aprises. Dzinēja dinamika un balstiekārtas darbība, it īpaši sporta režīmā ekselenta un vidējais degvielas patēriņš pat nepārsniedza 7,5l uz 100km! Aizmugurē sēdošiem ērtība un plašums garantēts. Vienīgi spāņi piemirsuši izveidot bīdāmus aizmugurējos sēdekļus, kas nepieciešamības gadījumā varētu palielināt jau tā iespaidīgo bagāžas nodalījumu. Nu ko, šķiet neslikta alternatīva iegādāties VW tehnoloģijas un kvalitāti par apmēram 5 t eur lētāk salīdzinot ar wolfsburgieti. Ateca ar 2,0 TSI ar DSG un pilnpiedziņu pieejams par 31 500 eur, bet 2,0TDI pat par 27500 eur.

Ar milzu interesi devos uz testu ar jauno Land Rover Defender. Un nevīlos – gandarījums bija milzīgs. Jaunais robustais bezceļu bridējs dod kaudzi ar pozitīvām emocijām. 6 cilindru 3 litru un 400 Zs benzīnnieks ar 8 pakāpju automātisko pārnesumkārbu ir megajaudīgs. Auto interjers nedaudz saglabā(tas priecē) vēsturiskā raupjā Defendera aprises, kā priekšējo paneli ar rokturiem, durvju apšuvumu stiprinājumi ar skrūvēm, lodziņi jumta kantēs, adekvats bezceļniekam kvalitatīvs interjers(viegli kopjams, ietilpīgs bagāžnieks, nolaižot aizmug.sēdekļu atzveltnes iegūst līdzenu plašu telpu. Salona atpakaļskata spoguli iespējams pārslēgt uz kameru, kura ievietota jumta antenas spurā, kvalitāte gan ne īpaši. Žēl, ka jaunais ir zaudējis rāmi(monokoks), bet gaitas īpašības ir ekselentas. Bezceļā(smilšu karjerā) auto ir vairāk kā pārliecinošs, atbalsts ar elektronisko pneimatisko balstiekārtu un automātisko starpasu diferenciālu bloķēšanu. Kvalitatīvs 10”skārienjūtīgs info ekrāns un interaktīvs vadītāja displejs. Kā papildaprīkojums iespaidīgā panorāmas lūka un elektrisks piekabes āķis veido testētā auto cenu 80 t eur, bet bāzes modelis no 60 t eur.

Kompaktais krosovers Ford Puma, 1,0l benzīns ar 125 Zs un automātisko pārnesumkārbu. Auto dinamika gana laba, ja izvēlas sporta režīmu, dzinējs gana skaļš un uz bruģa jūtama salīdzinoša vāja salona izolācija. Interjers it kā sportisks, bet sēdekļi ne īpaši komfortabli. Info sistēma prasa iedziļināšanos lai apgūtu. Bagāžas nodalījums gana liels, bet augstā mala apgrūtina iekrāmēšanu. Kopumā aprīkojums grūti izprotams, ko ir domāts panākt – apsildāma stūre(?), pārnesumu pārslēgšanas lāpstiņas pie stūres(neparādās ne bāzes aprīkojumā, ne papildaprīkojumā???). Neesmu pārliecināts, ka būtu gatavs par šo auto atdot 24 t eur.

Zinot Audi perfekcionismu, uz testu ar Audi e-tron Sportback S line quattro gatavojos ar lielu nepacietību. Un jāsaka atklāti – izjutu milzu gandarījumu. 265 kW elektromotors(355 Zs) 2,5t smago auto no vietas pacēla ar TĀDU paātrinājumu...... Eksterjers skaists, sportiski agresīvs ar melnu radiatora restes apdari. Interjerā augstas kvalitātes materiālu kopums, kas papildināts ar kontūru apgaismojumu ar pieejamu interaktīvu profilu, un pilnai laimei Bang&Olufsen 3D Premium skaņas sistēma. Perfekti atstrādāts 12.3”instrumentu panelis, 360* kameras, apgaismoti durvju sliekšņi ar projekciju uz zemes. Tomēr bija arī vilšanās – uzstādītās kameras atpakaļskata spoguļu vietā ar ekrāniem, kuri ļoti neveiksmīgi izvietoti durvju iekšpusē. Tie novietoti zemu un lai sekotu līdzi, skatiens jāvērš uz leju, kas ļoti traucē... Toties auto rādīja fenomenālu caurgājamību smilšu karjerā, protams ieslēdzot piekari offroad(viens no daudzajiem režīmiem) režīmā, kas piepaceļ virsbūvi. Jautājums ir tikai, vai kāds ar 120 t eur vērtu auto meklēs piedzīvojumus bezceļa apstākļos.

Viens no šā gada 7 elektro auto pretendentiem – Renault ZOE, it kā visvairāk pārdotais elektro auto Eiropā. Nezinu, šis auto pilnīgi ne ar ko neuzrunāja, kaut gan piekare mūsu ceļiem ļoti laba, motora dinamika ļoti laba un arī salona izolācija laba. Neskatoties, ka varot nobraukt ap 380 km bez uzlādes, vairāk par pārdesmit km es nedotos, jo sēdpozīcija ir vienkārši katastrofa, sēdi kā uz taburetes, kura pie tam nav regulējama uz augšu/leju un aizmugurē vietas praktiski nav. Un par to vēl jāšķiras no 36 t eur.

Pēc ZOE nolēmu turpināt testus ar šo ražotāju – krosovers Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid. Un auto pacentās dod pozitīvas emocijas – gaumīgs dizains, ērts un gana kvalitatīvs salons, ērta vadība, 10” saprotams digitālais ekrāns. Laba salona izolācija un piekare adekvāta mūsu ceļiem. Labs paātrinājums(protams ar benzīnu), precīzas darbības automātiskā Multi-mode pārnesumkārba. Tīri ar elektrību nobraucu 35km, pēc datiem rādīja, ka vel tikpat varētu nobraukt. Šķiet ir OK, man kā elektro skeptiķim(vismaz pagaidām) šis varētu būt alternatīva, pie tam cena draudzīga – testēta auto cena 29 teur.

Jau iepriekš minēju, ka KIA ar savu kvalitāti manā skatījumā nopietni pietuvojies labākajiem Eiropas autoražotājiem. Respektējami ir šā gada jauninājumi, kā Xceed hibrīds, gan e-Niro. Un nu – KIA Sorento! Kad tuvojos šim auto, lai veiktu testa braucienu, pēkšņi auto sāka virzīties man pretī, lai atvieglotu manu iekāpšanu, jo auto citu testa auto rindā bija cieši blakus viens otram. Upsss – izrādās auto tālvadības pultī funkcija auto izbraukšanai no šauras stāvvietas. Labs!!!!!! 2,2 l dīzelis ar 202 Zs ar automātisko 7-pakāju pārnesumkārbu un pilnpiedziņu. Interjers gaumīgs ar kvalitatīvu apdari. 12”loģisks, gana ātrs instrumentu panelis. Pirmais auto, kuram vadības panelī(nomainot tehometru)nepieciešamības gadījumā parādās aklās zonas kameras attēls – SUPER lieta! Vieglmetāla diski ar 20” riepām, vadītāja 10-virzienu un pasažiera 8-virzienu elektriski regulējami sēdekļi, displeja projekcija priekšējā vējstiklā, 360* skata kameras infocentrs, BOSE Premium skaņas sistēma, kvalitatīva ādas apdare. Šis un vēl šis tas auto jau nopietni pietuvina Premium segmentam. Auto pārsteidzoši labi sevi parādīja smilšu poligonā – augsta caurgājamība. Nu jā, pašlaik laikam visgrūtāk sadzīvot, ka par KIA jāmaksā 54 teur. Un jā – auto ir 7-vietīgs, labi 6 un 7 diez vai gribēs braukt līdz Liepājai.......

Elektriskā Honda e ar 113kw elektromotoru(154 Zs) laikam ar savu izskatu ir vissatšķirīgakā un visievērojamākā. No ārpuses mazais „pīlēns tims” salonā pārsteidz ar plašumu. Droši vien īpašu dizaina balvu ir pelnījuši dubultie skārienjūtīgie ekrāni(2x12”) priekšējā panelī, īpaši kad tur iestata akvārija(ar zivtiņām, Teslai varot iestatīt ugunskuru...) fonu. Šeit pilotam un stūrmanim jābūt īpaši saliedētiem, citādi katrs var sākt veidot savas opcijas . Interesants risinājums ir durvju sānu spoguļi – sānu kameras sistēma un pareizi(pretstatā Audi E-tron) novietotas kameras priekšējā panelī, interesanti, ka adoptācija notiek ļoti ātri. Ļoti patika auto dinamika, it īpaši jo atkal klasikas(aizmugures)piedziņa, bet tas diemžēl uz elektrokapacitātes rēķina un tā dila diezgan strauji. Bažas radīja divas lietas mūsu klimata zonā, kad ziemā bieži ir slapjdraņķis – sals, kā strādās podziņa priekšējā restē uzlādes vāciņa atvēršanai un arī durvju atvēršanas rokturi??? Un tas pats stāsts – testētā auto cena 37 teur, šķiet krietni augsta.

Runājot par VW ID.3 1st Edition elektroautomobili, sākšu ar gala verdiktu – pirmā „spieduma” produkts. Kā jau visiem šāda procesa produktiem, ir nepieciešami daudz un dažādi uzlabojumi. Ārējais dizains savdabīgs, visticamāk daļai neiepatiksies, man patika jo savilku dažas paralēles ar mazu sporta kupeju(es pat gribētu, lai būtu 2 durvīm...). Ekstravaganti 20” riteņu diski(šķiet pārspīlēti, kad iedomājos cik būtu jāatdod par vasaras/ziemas riepām). Ņemot vērā 2,8m riteņu bāzi un mazās pārkares, salons gana ietilpīgs, pat aizmugurē sēdošiem. Respektējams ir paredzētais nobraukums ar vienu uzlādi – 400 km. Tas jau tuvojas tam, ko lielākā daļa elektro mīļu sagaida. Arī bagāžas nodalījums, kā jau VW pieklājas, ietilpīgs(max 1267 l). Dinamika fantastiska – 150kw elektromotors(204 Zs) paātrinās mega ātri, pozitīvas emocijas rada arī klasiskā(aizmugures) piedziņa. Auto nepieciešams arī mazs apgriešanās rādiuss. Tas arī viss par pozitīvo – salona interjers, apdares materiālu kvalitāte, info sistēmas loģistika ir katastrofa. Radās iespaids, ka VW veči sanāca kopā un nolēma fiksi kaut ko radīt, īpaši neiedziļinoties. Neraksturīgi tādi „izgājieni” no koncerna puses. Cerams, tas tiešām ir „1 spiedums” un drīz redzēsim kļūdas labojumus, ieskaitot cenu, kas demo a/m ir nepilni 53 teur.

Kā otro Premium klases auto testēju Mercedes-Benz GLB 200 d 4M. Kā jau augstākās šlakas pārstāvim pienākas, eksterjers atturīgi elegants, bet ne uzkrītošs. Motora pārsegs un priekšējā reste gan atstāj nopietna auto seju. Skatoties no sāniem, auto priekšpuse taisni nogriezta un arī taisnais jumts un taisni nogriezta aizmugure šo nelielo krosoveri padara ievērojami atšķirīgāku par pārējiem. Izskatās gana ietilpīgs un tā arī ir, jo ar auto var pārvietoties 7. Tā kā otrā sēdekļu rinda ir bīdāma, tad sašaurinot otrās rindas komforta zonu arī trešajā rindā var kādu gabaliņu pavizināties. Runājot par interjeru, kā jau šai klasē pienākas, viss ir super kvalitātē – gan apdares materiāli, gan platekrāna panelis, gan ergonomiski sēdekļi. Pārsteidzoši labi auto uzvedās smilšu karjerā, kur atslēdzot ESP un aktivizējot Off-Road paketi, tika viegli pārvarēti bezceļa izaicinājumi. Testētā auto cena 54 teur, kas priekš MB šķiet ļoti demokrātiska, bet vienkāršu(vai MB pērk vienkāršu?) ar pakaļ piedziņu var iegūt par 38 teur.

Atjaunotais mazauto diemžēl neradīja spožas emocijas(ja nu vienīgi cena), salona aizmugures daļā vidēja auguma latvietim neiespraukties. Nedaudz noskopojušies uz salona izolāciju, jo auto gaitā ir paskaļš ar cietu piekari un salonā jūtama lētas plastmasas klātbūtne.

Iepazīstot jaunos Hyundai modeļus ir jau diezgan pašsaprotami, ka interjera apdares materiālu kvalitāte atbildīs labākajiem standartiem. Izņemums nav arī atjaunotais Santa Fe. Lielais apvidnieks ar 7 sēdvietam(pēdējās divas gan gauži maziņiem cilvēciņiem)ar labu salona izolāciju, daudzajiem braukšanas izveles režīmiem(bet smilšu karjerā īsti nelīdzēja nekas), bet uz asfalta dinamika gana laba. Un tāpat kā Tuscon, mega liela vidējā konsole.

Šis 4x4 apvidnieks ar 1,6TGDI un 230Zs ko virza uz priekšu 6pak.automāts smilšu karjerā sevi parādīja pozitīvi kā auto, kas zina ko var..... Piekare ļoti atbilstoša un auto ļoti dinamiski paātrinās. Vienīgi vidējā konsole gan tāda makten plata... Aizmugurē sēdošie par vietas trūkumu nevar sūdzēties, arī bagāžas nodalījums gana liels. Nepatīkami pārsteidza ka paātrinoties un strauji noņemot kāju no akseleratora, auto brīdi vēl turpina paātrināties???? Tas var novest pie bīstamām situācijām.....

Šis kompaktklases krosovers ar savu futūrisko(bet ne sliktā nozīmē) dizainu izskatās ka vēlas turpināt I20 pārdošanas veiksmes stāstu, jo kā pilsetas krosovers ir ar ērtu un ergonomisku salonu, īpaši sēdekļi, labu virsbūves izolāciju, kvalitatīvu atpakaļskata kameru. Aizmugurē kājām pamaz vietas toties galva neduras griestos.Un ja auto var iegūt par 16000(+)Eur, gan ar mehānisko kārbu, tas ir pieteikums....

Pilnvērtīgs jauns modelis ar diezgan futūrisku(bet acij tīkamu) eksterjeru. Salīdzinoši mazā priekšējo un aizmugurējo riteņu pārkare papildina jau tā patīkamo gaitu. Stūrēšana gan nedaudz nervoza un pārāk jūtīga. Runājot par interjeru, jau pirms dažiem gadiem veiktās kvalitatīvās izmaiņas ražotājs attīsta tālāk. Pie trūkumiem jāmin 2 lietas – ražotājs „piemirsis” par aizmugurējā loga tīramo slotiņu!!!! un ļoooti nepraktiski durvju atvēršanas rokturi, īpaši, ja rokas aizņemtas atvērt gandrīz neiespējami un mūsu sala/atkušņu laika, tās nebūs iespējams atvērt... Un arī cena šoreiz „uzšauta” diezgan augsta.

Ja modeļa nosaukumā figurē VIP, jāgatavojas nopietnai apskatei. Salīdzinoši kvalitatīva sēdekļu apdare kontrastēja ar salīdzinoši lētu plastmasas apdari. Pēc dīlera teiktā, busa galvenais pielietojums pārvest VIP no punkta A pilsētā līdz lidostai un otradi. Bet tik šaurai pielietojuma amplitūdai diez vai auto būs rentabls.... Pamatā pielietojums pamatots ar augstu elektrības patēriņu, kas man svārstījās ap 35kw... Testētā auto cena 58490 eur varbūt nav nesamērīgi augsta, bet kad šai segmentā nāks „lielie dūži” šim viegli neklāsies....

No visiem šā gada Citroen jaunumiem, šis man šķita visoptimālākais mazais krosovers ar kupejas „piegaršu”. Patīkami dinamisks un ekonomisks dīzelītis. Salīdzinoši augsts klīrens sabalansēts ar parliecinošu vadību. Bet atkal tie mīksti dīvāniņi sēdpozīcijās...., bet ja cenas sākas no 16500 eur, ir vērts aizdomāties....

Mazais SUV ar benzīna 1,2l dzinēju un 130Zs bija gana dinamisks, bet tas prasīja arī patēriņu nedaudz virs 10l, (kur savu artavu dod vecmodīgs automāts), kas mazam priekšpiedziņas auto nav maz. Priecēja, ka beidzot viens auto, kam info displejs nav izvietotā plašete uz paneļa, bet integrēts vadības panelī. Lielas investīcijas nav bijušas paredzētas salona izolācijā, tapēc gaitā paskaļš un sēdekļi arī tādi mīksti „dīvāniņi”. Cena gan nav īpaši draudzīga – testa auto maksā nedaudz virs 24000 eur.

Apskatot auto virsbūvi, jāaizdomājas kā kvalificēt. Vistuvāk laikam būs elektriskais SUV. Brauciena laikā radās dažas ne visai glaimojošas atziņas par auto – sēdekļi mīksti, nesaturīgi, tādas pašas arī gaitas īpašības, kas talākā braucienā stipri nogurdinās; patēriņš miksētā režīmā svārstījās pie 25kw atzīmes, līdz ar to vai ar vienu uzlādi varēs veikt 350km(neskatoties uz to, ka ir efektīvs rekuperācijas process), ir būtisks jautajums; īpašu smaidu izraisīja tā saucamā aizdedzes atslēga, kuru jau kādu laiku nebija sastopama jaunajos auto; tā arī neatradu atbildi par blakussēdētājam uzstādīto plašeti(it īpaši ņemot vēra, ka vidējais latvietis pamatā vadā sevi viens), un kas notiks, ja tpu, tpu, tpu izšaus spilvens? Un ja par šo elektroagregātu jāatdod gandrīz 39000 eur, grūti iedomāties kā dižpārdokli.

Tā kā negaidīju īpašas ekspektācijas, sēžoties testēt KIA EV6(pilnībā elektrisks), + un - sarindojās diezgan loģiskā secībā. Vispirms izpētot cenu lapu ar standarta/papildus aprīkojumu, šokēja(nepatīkami) cena - gandrīz 65t eur. Mēģinot pārvarēt šo šoku sāku braucienu - vadāmība un piekare patika, jūtams optimāls svara sadalījums starp priekšu un aizmuguri, arī 5-sviru piekare uzlabo vadāmību. Salonā pārsteidza(nepatīkami) salīdzinoši lielais troksnis(priekš elektroauto), acīmredzot salona izolācija. Man personīgi nesaderību radīja milzīgā vidus konsole ar dažām pogām kas nesavienojas ar paneli..... Diezgan komplicēta multimēdiju menu sistēma, vajadzīga pacietība un laiks. Verdikts - šis laikam nebūs mans sapņu auto.

Gribot negribot šeit ir jācitē starp mums vairs neesošā top pavāra Mārtiņa Rītiņa slaveno teicienu - kas var būt labāks par šo!!!! Mans viedoklis, ka pēc ilgāka laika BEIDZOT Audi ir radījis ko īpaši tīkamu(gan eksterjerā, gan interjerā, par tehniskām lietam nemaz nerunājot), visi tie e-troni līdz šim mani personīgi neuzrunāja. 5cilindru dvēsele, ieslēdzot dinamisko režīmu, ar papildus sportisko rūcienu, tevi aiznes citā orbītā..... Elegaintais interjers, skaista zamša apdares stūre, sportiskie sēdekļi, ekselenta multimediju sistēma, droši vien kvalitatīva audio sistēma(Bang Olufsen), diemžēl neizmēģināju, jo vēlējos tikai motora dziesmu. Vēl kruta fīča - saregulēt piedziņu dažādos izpildījumos(līdz pat jaudas novadīšanai uz vienu riteni). Šis viennozīgi ir sapņu auto, starp citu cena ir saprāta robežās(no 63t eur).

Vērojot jaunās Astra dizainu, salīdzinot ar iepriekšējo, šķiet acij daudz tīkamāka, interjerā gan jūtama Peugeot piegarša - kā nekā jaunie saimnieki integrē savu(franču)stilu. Salona izolācija neslikta, neskatoties uz salīdzinoši lētas plastmasas iekļaušanu interjerā. Ieguvums(salīdzinot ar iepriekšējo) noteikti ir eleganta, klusa un blīva durvju aizvēršana. Izmēra ziņā Astra ir līdzīgos izmēros ar Golf8, bet atkost VW fīču par ērtu sēdēšanu aizmugurē, diemžēl nav izdevies. Uzsākot dinamiskāku braucienu, motors kļūst stipri paskaļš. Rezumējot visu, šķiet, ka Astra galīgajā vērtējumā būs TOP augšgalā, it īpaši cena šiem laikiem šķiet pat ļoti adekvāta - no 22,7t eur.

Un tā turu atslēgas no Citroen C5X, lai dotos testā. It kā nosaukts par crosover kupeju, īsti gan nezinu kāpēc jo ar crosoveru(latviskāk man gan šķiet džips) nav daudz asociāciju. Ārējais dizains tīri pieņemams un kā iekšpusē? - tā neko, acij tīkams interjers, pēc skata kvalitatīvi interjera materiāli, ergonomiska sēdpozīcija, plaša un ērta pasažieru vieta aizmugurē sēdošajiem(gribas vilkt paralēles ar Passat Var.) un iespaidīgs bagāžas nodalījums. Testējamais auto ar 1,2l 131 ZS, priekšpiedziņu un 8-pakāpju kārbu rāda gana labu dinamiku, vadāmība arī uz nelīdzenumiem pārliecinoša, arī salona izolācija laba. Ņemot vērā, ka starta cena no 32t eur, neslikta alternatīva ģimenes auto kategorijā.