Eiropas mobilitātes nedēļa, kura tiek atzīmēta arī Rīgā, rosina uz pārdomām, kāda īsti ir autovadītāja vieta, vai viņš ir viens no mobilitātes svarīgākajiem elementiem un atbalstītājiem vai varbūt traucēklis kopējo mērķu sasniegšanai, ja jau runājam par tīru vidi un gaisa piesārņojuma mazināšanu.
Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Objektīvi vērtējot, autovadītājs ir kājāmgājējs, kurš uz laiku ir piesēdies pie stūres, kuram ne mazāk kā citiem satiksmes dalībniekiem rūp vides tīrība un mobilitātes attīstība, jo arī autovadītājs skatās nākotnē, domājot par tuvinieku un savu veselību, par to ko elpos un kādā pilsētā dzīvos nākamās paaudzes.
Tajā pat laikā Eiropas Savienībā veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka automašīna joprojām ir visizplatītākais ceļošanas līdzeklis un šī tendence iespējams pastiprināsies, tādēļ visiem, kuriem rūp gan mobilitāte, gan apkārtēja vide būtu rūpīgi japārdomā kurp ejam un ko varam darīt, lai mazinātu bažas par apstākļiem, kādos dzīvos mūsu bērni, mazbērni un viņu mazbērni.
Jaatzīst, ka autobraukšana ir viena no svarīgākajām mobilitātes formām, kura dod iespēju dažāda vecuma autovadītājiem, tajā skaitā senioriem, izbaudīt kustīgu dzīvi un justies kā pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Tādiem mūsu centieniem nebūtu jāsaistās ar administratīviem ierobežojumiem , bet ar videi un mobilitātei draudzīgu un autovadītājam izdevīgu piedāvājumu. Piemēram, daudz apspriestās „ park and ride” autostāvvietas piepilsētā aicinātu ārpus galvaspilsētas dzīvojošos autovadītājus netriekties iekšā Rīgā, bet atstāt savus spēkratus piepilsētas stāvvietās un tālāk doties ar sabiedrisko transportu, tikai šādam braucienam jābūt arī finansiāli ne tikai ekoloģiski izdevīgam. Ne mazāk svarīgi ir valsts un pašvaldību atbalsts videi draudzīgāko spēkratu izvēlei.
Tiek prognozēts, ka 2050. gadā pasaulē būs 9 miljardi iedzīvotāju, savukārt neko nemainot automašīnu skaits varētu sasniegt 7,6 miljardus, un ik dienu autotransports varētu patērēt 440 miljonus barelu naftas. Salīdzinoši šobrīd pasaulē tiek iegūti 82 miljoni barelu naftas dienā. Šāds globāls pieaugums draud ar milzīgām problēmām nākotnē. Tādēļ Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), Starptautiskais transporta forums, Starptautiskā enerģijas aģentūra un ANO Vides programma ir aicinājuši valstis, to valdības un pašvaldības īstenot pasākumus, kas veicinātu nozīmīgu degvielas un CO2 izmešu samazinājumu, kopējas programas ar nosaukumu
50by50 ietvaros (
http://www.50by50campaign.org/ ). Iniciatīvas mēķis ir līdz 2020. gadam par 30%, bet līdz 2030. par 50% palielināt jauno automašīnu modeļu degvielas ekonomiju, savukārt līdz 2050. gadam par 50% samazināt visa autotransporta degvielas patēriņu. Šī iemesla dēļ jau šobrīd tiek izvirzītas arvien striktākas ekonomijas prasības jaunajos automašīnu modeļos, un tiek aicināts arvien aktīvāk valstij iesaistīties videi draudzīgāko automašīnu modeļu atbalstā, izmaintojot nodokļu atlaižu un citus finanšu izstrumentus. Piemēram, jau šobrīd Francijā autovadītājam ir izdevīgāk pirkt automašīnu ar nelielu, videi draudzīgāku motoru, jo lielie „dzelži” tiek aplikti ar nopietnu nodokli, savukārt videi draudzīgajiem paredzēta pat kompensācija. Jāturpina elektromobiļu un to uzlādes tīklu izvēršana, lai arī līdzšinējās autoražotāju aptaujas neliecina, ka elektromobilis tuvākajā laikā būs ikdienišķs transporta līdzeklis. Protams, ka veloceliņu tīkla tālāka attīstība sekmētu videi draudzīgu mobilitāti, tomēr jāattīsta ne tikai veloceliņi, bet arī drošas velosipēdu stāvvietas.
Saprotams, ka šobrīd Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs, tomēr degvielas ekonomija kļūst arvien nozīmīgāks spēkrata izvēles priekšnoteikums. Jau valsts līmenī būtu jāatbalsta modernā tehnoloģija, padarot tās izmantošanu ekonomiski izdevīgu autovadītājiem. Iniciatīvas 50by50 autori uzsver, ka jaunu automašīnu sadārdzinājums, kuru var noteikt modernās tehnoloģijas, autovadītājam atmaksāsies pāris gadu laikā, un autovadītājs būs pasargāts no ievērojamiem izdevumiem, nekontrolēta naftas cenu kāpuma dēļ
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.
atkal šitas atpakaļrāpulis. 82M barelu ieguva 2004. gadā. Un pusi no viņa minētajiem 7,9 miljardiem auto aizstājot ar elektro, būs vajadzīgs vairāk litija, kā vispār uz Zemes var iegūt. Ari tad vēl papildus visam vajadzēs 220M barelu naftas. Tas viss ar lielu blīkšķi izjuks daudz agrāk un mūsu mazbērni ies ar kājām vai brauks ar zirgu. Ne velti mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas :D