Lādoga 2003. Mēs te bijām! (V) 13

10.jūlijs 2003 0:05

Piektajā dienā reids mēģina restaurēt auto un pārceļot uz nākamo nometni, bet mēs ar Arni dodamies cīņā.

Situācija ir diezgan saspringta. Visi manāmi uzvilkušies. To, ka 5x5 un 4x4 asins grupas ir nesaderīgas, jau varēja gaidīt. Bet jācer, ka rīvēšanās komandas iekšienē, netraucēs večiem labi pabeigt tik lieliski iesākto gonku. Arī starp reida komandām attiecības nav nemaz tik gludas, kā gribētos. Arnis ir tik nervozs, ka nevar uz vietas nosēdēt. Vents nav īsti runājams jau divas nedēļas – es pie tā esmu jau sācis pierast. Beigu beigās, sanervozējas pat Ģirts un ar visu pārvietojamo virtuvi aizmēž no nometnes, atstājot kuplo Vīdušu saimi bez brokastīm. Ir ko saņemties, lai uz vienkāršu – labrīt – neatbildētu ar rupjību. Bet mūs gaida “ofroda megadraivs” ar astoņbaļlu grūtības pakāpi. Četras laika kontroles un lielas cerības nefinišēt. Aiziet! Sākums nekas īpašs. Prātīgi ripinamies pa mežu un sīkiem purviņiem. Drusku nomaldamies pirms pašas slavenās, asinskārās upītes. Meža ceļi ir izbraukāti visos virzienos, un GPS rāda kaut kur ap stūri. Pa to laiku mūs ir saķēris Unirovers. Kamēr mēs iestrēgstam starp kokiem un vinčojamies, viņš aizlec garām. Pirms iebraukšanas upītē viņš kaut ko ilgi pēta. Būtu iespēja pa blakus vietiņu aizsteigties priekšā. Tomēr liekas prātīgāk palaist pa priekšu – pārgājamība viņam ir kā tankam, lai brauc pa priekšu un rāda dziļākās vietas! Kā nekā esam saklausījušies tik daudz briesmu stāstu par šo upīti! Unirovera stūrmanis – divmetrīgs dildaks pāri simts kilogramiem, brīžiem līdz padusēm ūdenī, brien pa priekšu. Divi aparāti seko. Skaists skats no auto salona! Pa malu staigā Ovčiņņikovs ar visu ārzemnieku varzu un novēro. Bigfūtiem te nav pārāk grūti. Izbraucot no upītes pirmā laika kontrole. Tālāk jābrauc caur diezgan blīvu mežu. Te nu jāsāk nožēlot, ka esam to monstru palaiduši priekšā. Range rover nav nekāda īsā mašīna, un ar unimoga tiltiem tā ir kļuvusi cik gara tik plata. Nepārtraukti iestrēgst starp kokiem! Vienā vietiņā, kur viņam jāmeklē apkārtceļš, mēģinam apdzīt, bet iestrēgstam paši! Mūsu nelielajai kolonnai pievienojas pirmo dienu neveiksminieks, simpātiskais un ļoti komunikablais poļu pans Mareks Getka. Beidzot unirovers ierokas, un nogāzuši nelielu bērziņu, esam viņam garām! Vajadzētu būt otrajai laika kontrolei, bet nav! Pēc nolikuma, par laika kontroles neesamību SP nav ieskaites. Tas nozīmē, ka varam tālāk nebraukt, kamēr neesam atraduši. Pirms kāda puskilometra pretī nāca puisis, tādā kā tiesneša sarkanajā vestē un pat it kā māja ar roku. Metamies viņu meklēt. Tur jau, protams ka, tīra vieta. Tā kā GPS nepārtraukti rāda ar 100 metru nobīdi, izmaļam visus ceļus puskilometra rādiusā. Nekā! Varbūt esam pilnīgās auzās – jābrauc tālāk pa trasi un jāmēģina saprast kas un kā. Pēc maza brītiņa klāt jau trešā laika kontrole (LK3). Tiesnesis mūs mierina – neuztraucaties, otro neviens nav atradis, tās tur vienkārši nebija! Patiesībā jāuztraucas būtu viņam. Pēterburgieši droši vien zināja ka LK2 nav un nemaz nemeklēja. Pārējie tērēja dārgo laiku trenkādami spokus pa mežu. Posma rezultātus prasītos anulēt. Tā saucamie krievu jociņi. Lamājamies kādu stundu no vietas. Braucot protams. Vissmieklīgākā bija organizatoru reakcija uz dalībnieku protestiem. Visiem atskaitīja pusstundu no brauciena rezultāta! Visiem! Niknumā mēžam uz ceturto laika kontroli. Tā iekārtojusies uz maza pauguriņa kārtējā purveļa vidū. Tiesnesis izlien no telts (vai tiešām viņš te dzīvo jau otro dienu pēc kārtas?), ieraksta laiku un, kamēr es pētu tālāko ceļu, palūdz Ventam viņu nofotografēt uz Zebras fona. Bogeri paņem purviņu gaitā. Bet tālāk sākas reālas nepatikšanas. Trasi varētu sadalīt sīkos gabaliņos, un Mazozoliem sanāktu triāla kauss visam gadam! Mūsu riteņu piekare ir radīta, lai purvā uzlasītu katru saknīti pret ko atsperties. Braukšanai pa pauguriem bīstamā sānsveres leņķī tā nu nemaz nav piemērota. Arī bogeriem sānslīdes noturības praktiski nav nemaz! Trase iet starp meža ezeriņiem, pa šļūdoņa atstātām zemes grēdām, līkumojot starp kokiem. Ja tuvumā ir koki, viss ir vēl tā puslīdz. Par laimi mums ir sliekšņi un jumta aizsargkarkass. Ja izdodas aizāķēties aiz koka, uzvara jau ir mūsējā! Bet ja koku nav, tad es kantēju bobiku kā krosa motociklu. Ar kājām pret slieksni, ar rokām iekāries atvērtās durvīs. Pārvietojamies… Aukstos sviedros. Tuvojoties finišam, pamanāmies pieļaut rupju kļūdu. Mareks Getka atkal sēž mums astē, sākam steigties un ieslīdam kokos un baļķos. Vents sarunas karstumā negrib man ticēt, ka jāvelk ārā motorzāģis, un vēl pāris reizes pamēģina kaut ko salauzt stūres mehānismā vai nobortēt riepu. Likvidējam Zebrai baļķu pinekļus un izvinčojamies no bedres. Priekšā neliela dubļu vanna un varen stāvs kalns. Pa labāko vietu peras viens igauņu mersis no TR2. Vinčas viņiem nav jau kopš pirmās dienas. Vai tik tie nebija tie paši, kas visu Lādogu tēloja stafetes kociņu, un ko valkāja šņorē visi kam nebija slinkums? Mums atliek smagākā vieta dubļos un gandrīz vertikāls kalns. Dubļi būtu štrunts, bet vinčojoties augšā kalnā radiators iznāk virs motora un paliek sauss. Vinča joprojām nav īsti atguvusies no pirmās dienas purva. Veļot baltu tvaiku mākoņus izdodas aizkabināt priekšējos riteņus aiz kalna augšējās malas. Taimauts! Dzesējam motoru un mēģinam atdzist paši. Tikmēr Mareks mēģina izvinčot igauņus un saplēš trosi. Igauņi nav slinki uzjautāt, vai mēs nevarētu viņiem kaut kā, kaut ko… Nu ko lai viņiem tā pieklājīgi par to pasaka? Vēl 800 metru neprātīga rokenrola un esam pie finiša. Burtiski pēdējos metros jātiek ieslīpi pāri vienai nejaukai grantsčupai. Pagājušogad te viens bobiks novākojās… Par laimi mums pietiek klirensa, lai neaizķertos aiz celma braucot augšā, toties lejā braucot līdz patvērumu sološajam kokam ir tik bezgalīgi tālu… Dabūjam pēdējās bundžiņas no sponsoru sarūpētā alus tiem, kas tikuši līdz finišam. Tiesneši stāsta šausmu stāstus, par to kā Arnis ir vinčojies pāri finiša kalniņam ar riteņiem pilnīgi arklā. Varam paskatīties kā finišē Unirovers un vēl daži atpalikušie sportisti. Skats nav nekāds jaukais. Asu izjūtu mums jau šodien pietiek. Izdzeram alu un laižam uz nometni. Tur visi, zinot mūsu riteņu piekares īpatnības, jau gandrīz slēdz derības, cik reižu mēs šodien novākosimies. Nākas viņus apbēdināt. Toties Arnim ir nogājis galīgi greizi. Nepietiek ar to, ka saliekti visi iespējamie stūres stieņi, vēl gonkas tvanā viņš nav varējis vienoties ar stūrmani un aizlidojis garām LK3. Par laimi juceklis ar LK ir pietiekami liels un starp neveiksminiekiem arī kāds pēterburdzietis, tāpēc tiesneši pieņem lēmumu viņiem visiem SP4 tomēr ieskaitīt, bet piešķir 10 stundu penalizāciju. Tā Arnis saglabā cerības turpināt cīņu par augstu vietu kopvērtējumā, tiesa gan savu otro pozīciju viņš ir zaudējis… Mēs šodien esam zaudējuši 10 minūtes savam galvenajam konkurentam Uniroveram (244), bet tas viņam ir ļāvis pietuvoties mums tikai par 7 punktiem. Septītās vietas ieguvējs nav finišējis pirmajā SP, tāpēc mūsu piektā vieta ir diezgan stabila. No pirmās dienas nokdauna ir atguvušies vēl divi protosporta pārstāvji, tādējādi mūsu pulciņš ir izaudzis līdz deviņiem. Rezultātu tabula izskatās labāk, ja tu tur esi vismaz pa vidu… (Turpinājums sekos)
 
Visi komentāri
 
86862. viesis 10.jūlijs 2003 10:19
0 0 Atbildēt

Kā tu cilvēkas nesanervozēsies, ja sportisti aizbrauc trasē un vienīgais atbalsta grupas pilnpiedziņas autombīlis ir pussprādzis, visu nakti ir lijis un lai izbrauktu ar autobusu plus piekabi, jo nebija pārliecības par to ka Nissans to varēs vilkt, septiņus km. pa akmeņaini, dubļaini, bedraini, kalnaino celiņu kā rezultātā piekabi tomēr noplūcām no stiprinājumiem. Brokastis tajā momentā bija tāds absolūti neiederīgs laika kavēklis, jo mērķis bija viens paspēt jums nākošajā nometnē pasniegt launagu. Liels paldies Fiat Dukato Maxi konstruktoriem šamējiem tik tiešām ir sanācis mega labs autobuss ar savā klasē nepārspējamām bezceļa gaitas īpašībām. Ja kāds man Latvijā teiktu ka pa to ceļu ir jābrauc ar busu es viņu noteikti būtu pasūtijis *******, bet tur izvēles iespējas man neviens nebija piešķīris. Septiņi kilometri un pilnīgi slapja mugura, vienīgais ko vēlējos kad izbraucām bija normāli iepist kādu stiprāku dzērienu. Secinājums ir tikai viens, kādas brokastis :)

86890. viesis 10.jūlijs 2003 11:54
0 0 Atbildēt

Mums finišs bija tikai 1 km no tās vietas. Bija viedoklis, ka jūs mierīgi varējāt sagaidīt sportistus un tad kopīgiem spēkiem ripināties uz nākamo nometni, bet tas bija tikai viedoklis... Šis atgadījums vienkārši ļoti labi iederējās vispārējās nervozitātes ainiņā.

86892. viesis 10.jūlijs 2003 12:04
0 0 Atbildēt

Runājot par poli Mareku jāatzīst, ka puisis ir gana atjautīgs un brašs vīrs, jo 1998 gada Artic trofi viņš savam UAZ auto motoram izmeta ārā vienu klani kopā ar virzuli, jo vārsti bija uztaisījuši jok un turpināja pasākumu ar motoru kuru grieza 3 virzuļi.

86893. viesis 10.jūlijs 2003 12:05
0 0 Atbildēt

Pēc raidījuma Nr 2 būtu interesanti paklausities ka tad isti bija ar to psiholoģisko nesaderību ari no 4x4 puses, citādi , diezgan vīzdegunīgas runas no 5x5 bija dzirdamas

86900. viesis 10.jūlijs 2003 12:48
0 0 Atbildēt

Teikt par psiholoģisko nesaderību šajā gadījumā laikam būtu nepareizi. Vienkārši ir cilvēki, kas spēj vienmēr un visur saglabāt aukstasinību un savaldību, bet ir cilvēki, kas to nespēj; un atrodoties ilgstošos ekstremālos apstākļos "noraujas" daudz ātrāk.Tas attiecināms ir gan uz 5X5 gan 4X4. Ja būtu psiholoģiska nesaderība, tad nebūtu vispār nekādu rezultātu.

86911. viesis 10.jūlijs 2003 13:38
0 0 Atbildēt

Man jau trešajā dienā jau bija iestājis dziļš PO uz visu, arī uz gonku. Labi ka pa vidu bija tās pludmales un kāpu gonkas, tās deva iespēju atvilkt elpu... Lūzuma punkts bija SU9, tā laikam bija astotā diena. Tajos 6 km pilnīgas pakaļas, man pimo reizi mūžā gribējās mest pie malas šo izklaidi... Tagat sēžot birojā pie dartora es tā vairs nedomāju :)

86913. viesis 10.jūlijs 2003 14:01
0 0 Atbildēt

Jā absolūti piekrītu par nervozitāti. Tā bija manāma jau no pirmās dienas jo visi letiņi cīnijās par vietām un neviens no tiem kas piedalījās nebija atbraucis zaudēt. Ja kopsumā no Latvijas bijām ap 50 cilvēku, katrs ar savām ambīcijām, pietiekami ekstremālos un absolūti ne mierīgos apstākļos, gribētu teikt ka turējāmies varen braši. Gluži par psiholoģisko nesaderību to nosaukt ir diezgan grūti, jo vairāk vai mazāk tomēr esam vienādi domājoši. Secinājums ir viens rallija reidu izlasei iet daudz grūtāk ar savstarpējo komunikāciju nekā mums. Prieks par to ka vēl joprojām savā starpā komunicējam un varētu teikt ka daudzi no mums atrada sev patiesi labus draugus no pašu vidus ko noteikti šeit uz vietas nekad nebūtu izdarījuši.

86914. viesis 10.jūlijs 2003 14:01
0 0 Atbildēt

Runājot par to psiholoģisko saderību vai nesaderību, patiesībā visai nopietns pārbaudījums ir jau salikt praktiski nepazīstamus cilvēkus vienā komandā un likt viņiem neierastos un smagos apstākļos pārvarēt kopīgas grūtības. Īsts realitātes šovs. Katram kameru pie dibena un uz priekšu. Kā jau iepriekš esmu teicis, savstarpējā burkšķēšana bija manuprāt minimāla, un cerēt ka bez tās varētu iztikt būtu naivi. Tāpēc savstarpējās attiecības es vērtēju kā vienkārši ideālas. Indulis.

86916. viesis 10.jūlijs 2003 14:08
0 0 Atbildēt

Nupat atcerējos ka patiesībā ar TIGER sadraudzējāmies tieši Ladogā un šogad vajadzēja svinēt mūsu nevioltotās draudzības gada jubileju :)))

86920. viesis 10.jūlijs 2003 14:29
0 0 Atbildēt

Jā, tas tiesa. Intresanti kas būs vēl pēc gada...?!!! :)

Bet runājot par savstarpējām attiecībām starp pilotu un stūrmani gankas laikā, varētu piedāvāt dažus piemērus:

TIGER(T):" Ko tu tur pi_sies, skrien taču!"

Stūrmanis(S):" Nevaru, kājas iestiga!"

T "Vo lempis!"

S:"Pavelc ar viņču, lai tieku arā!"

.... Cita epizode(sarunas notiek caur intercomu)...

T:"Piekabini pie tā koka!"

S: "Pie šitā?"

T:"Kas tu stūlbs esi?! To takš mēs virsū sev uzgāzīsim! Pie tā pa labi!"

S: "Trose par īsu!"

T:"Nu labi, liec pie tā sūdīgā"

Un tā visu laiku, paaugstinātā tonī un apmainoties savstarpējām "laipnībām"

86933. viesis 10.jūlijs 2003 15:34
0 0 Atbildēt

TIGER, labs!

86964. viesis 10.jūlijs 2003 19:55
0 0 Atbildēt

Nevajag tik bieži mainīt stūrmaņus. Mēs ar Venti pāris gados esam izstrīdējušies un tagat skābekli lietojam taupīgāk. Neatkarīgi no tā kurš ir pie stūres, ir svarīgi uzticēties komandas biedram. Pa visu Lādogu Vents vienā bedrē divreiz pašūpoja auto, jo nenoticēja man uz vārda. Nesaprašanās bija, kad es aplicis trosi ap koku mēģinu atjaunot elpošanu, tikmēr Vents no mašīnas auro - nu jau ir? - bet man nav tik daudz gaisa lai atbildētu. Tad gan viņš drusku saskaitās... Indulis

86982. viesis 11.jūlijs 2003 0:23
0 0 Atbildēt

Ja runa iet par saderību tad gribētos teikt sekojošu: Vai var ''saderināt'' mersedesu ar zapiņi? Var! Bet ne ar pirmo reizi, pagrūti. Pie tam, ja Tu galīgi nezini, ko darīs mersis un kā uzvedīsies, tad ir reāli grūti, bet ne neiespējami, ko mēs arī pierādijām un par to ir liels prieks. Laikam nospēlēja lomu tas, ka, lai vai kā , bet bijām komanda un cienijām viens otru , kautgan reizēm gribējās gāzt pat ar sūdainu mietu, (palīdzēja tas ka purvā sudainu mietu grūti atrast) bet uz beigām jau bijām daudzmaz pietrinušies un pat sāka raisīties domas par vēl kādu kopistisku gonku.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Vai drīkst izmantot brīvo joslu, vai tā tomēr ir nekaunība? (+ video) 40

Automašīnu rinda, kas stiepjas pat uz Dienvidu tilta, taču viena josla atstāta brīva. Šāda situācija regulāri novērojama nobraucot no Dienvidu tilta uz Bauskas ielu. Situāciju precīzi raksturo iAuto lasītāja iesūtītais videomateriāls. Lasīt vairāk

 

Šveice pārtrauks reģistrēt jaunus "Porsche Cayenne" automobiļus ar dīzeļdzinējiem 4

Šveices Federālā ceļu pārvalde (FEDRO) piektdien paziņoja, ka vairs nereģistrēs Vācijas luksusa automašīnu ražošanas uzņēmuma "Porsche" vieglās apvidus automašīnas "Cayenne" ar dīzeļdzinējiem, šādu lēmumu skaidrojot ar kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu. Lasīt vairāk

 

"Audi" piedāvājumu papildina "A4 Avant G-Tron" un "A5 Sportback G-tron" 1

Vācijas autobūves kompānija "Audi" uzņēmusi savā modeļu klāstā divus jaunumus: "A4 Avant G-Tron" un "A5 Sportback G-tron". Abas automašīnas var darboties ar dažādu veidu degvielām. Lasīt vairāk

 

Ticēt vai nē? – 11 gadus veca "Mitsubishi" motorā atrod muciņu no atslēgu komplekta (+ foto) 8

2006.gadā ražota "Mitsubishi Lancer Evolution" motorā atrasta muciņa no atslēgu komplekta, kas tur palikusi no rūpnīcas, atsaucoties uz informāciju no “Jalopnik.com”, vēsta "Motor.ru". Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti