Kopš 2004. gada 1.jūlija Latvijas autovadītājiem ir iespēja ceļu satiksmes negadījuma vietā aizpildīt "saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu" un par šo CSNg neziņot ceļu policijai, kas padara vienkāršāku un ātrāku vadītāju savstarpējās vienošanās procesu negadījuma vietā.
Turklāt tas būtiski atvieglo ceļu policijas darbu, ļaujot ceļu policijas darbiniekiem daudz vairāk laika veltīt ceļu satiksmes uzraudzībai nevis maznozīmīgu ceļu satiksmes negadījumu formēšanai.Kā norādīts Ceļu satiksmes noteikumu 51. punktā, saskaņotos paziņojumus var sastādīt gadījumos: "ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt", kā arī ievērojot 52.punkta prasības, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi un transportlīdzekļu vadītājiem nav domstarpību par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem.
Latvijā 2005.gada trijos mēnešos ir notikuši 11225 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 10325 gadījumos cilvēki nav cietuši, tātad Latvijā saskaņoto paziņojumu iespējams sastādīt vairākumā ceļu satiksmes negadījumu.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzsver, ka: "katra ceļu satiksmes negadījuma noformēšana ir darbietilpīgs process. Ceļu policijas ekipāžas izbraukšanai uz notikuma vietu, protokola rakstīšanai un citām likumā noteiktajām darbībām kopā nepieciešamas aptuveni divas stundas. Negadījuma formēšanas laikā, protams, cieš arī negadījumā neiesaistītie ceļu satiksmes dalībnieki, kas spiesti tērēt laiku negadījuma vietās radītajos sastrēgumos. Bez tam, katrs ceļu policijas ekipāžas izbraukums uz notikuma vietu izmaksā aptuveni 100 latus, tātad, aizpildot saskaņotos paziņojumus tiek taupīts ne vien laiks, bet arī nodokļu maksātāju līdzekļi.
Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana neapšaubāmi aiztaupa nepatīkamus mirkļus arī pašam ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam. Vainīgā persona, kas bieži negadījumu izraisījusi tikai aiz neuzmanības, aizpildot saskaņoto paziņojumu, nesaņem sodu par administratīvo pārkāpumu.
Kā norāda Zivtiņš, saskaņotā paziņojuma aizpildīšana ir pietiekami vienkārša, lai to spētu aizpildīt jebkurš autobraucējs - transportlīdzekļu vadītājiem notikuma vietā jāaizpilda veidlapa, kurā abas puses apliecina negadījuma norises apstākļus, faktus un shēmu.
Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš aicina visus Latvijas autobraucējus nebaidīties no saskaņoto paziņojumu izmantošanas piemērotās situācijās, un izsaka cerību, ka drīzumā saskaņotā paziņojuma aizpildīšana Latvijā kļūs par ierastu praksi, kā tas šobrīd ir jau vairumā Eiropas Savienības valstu.
EST arī ir saskaņotie paziņojumi, tikai, kad tur viņus ieviesa, CP ieradās uz izsaukumiem un palīdzēja vadītājiem tos sastādīt....
Ar šādiem aicinājumiem nekas nebūs līdzēts, Zivtiņa kgs...
ar cilvēkiem ir jāstrādā...