Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu, trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".
Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.
Kopumā būtu jāpārbūvē visi 86 kilometri A7 maršrutā no Rīgas līdz Lietuvas robežai, novirzot visu jauno šoseju ārpus apdzīvotajām vietām paralēli dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trasei. Tomēr, vērtējot gan neeksistējošās budžeta finansējuma iespējas, gan izstrādāto finansiāli ekonomisko aprēķinu, secināts, ka reālāk būtu ceļa pārbūvi realizēt publiskās un privātās partnerības projekta formā pa posmiem.
Lazdovskis stāstīja, ka kopumā Bauskas un Iecavas apvedceļu projektu realizēšanai būtu nepieciešami 400-430 miljoni eiro, kas nozīmētu kopējo līguma summu ap 900 miljoniem eiro, bet pieejamības maksu nākamajos 20 gados ap 40 miljoniem eiro gadā.
Lazdovskis skaidroja, ka lielākie sociāli ekonomiskie ieguvumi būtu tieši no Bauskas apvedceļa izbūves. Kopējie kapitālieguldījumi šī ceļa izbūvē būtu ap 100 miljoniem eiro, plānotais ceļa garums - 14,2 kilometri, tāpēc pēc apjoma šis projekts būtu līdzīgs Ķekavas apvedceļa projektam un to varētu realizēt pēc tā paša modeļa.
Tāpat LVC vadītājs norādīja, ka, realizējot Bauskas apvedceļa projektu, tiks ņemtas vērā Ķekavas apvedceļa projekta kļūdas, piemēram, netiks izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, ļaujot privātajam partnerim pašam projektēt izvēlētajā trases koridorā. Tādēļ arī zemes atsavināšana plānota pēc koridora principa - valsts atpērk trases koridoru, kuru pēc tam nodod privātajam partnerim projektēšanai un būvniecībai.
LVC vadītājs, norādīja, ka arī Lietuvas pusē ir plānots četru joslu ātrgaitas ceļš no Kauņas līdz Polijas robežai, pēc tam - no Kauņas līdz Paņevežai, kā arī no Paņevežas līdz Latvijas robežai, tāpēc trases Latvijas posms nedrīkst palikt bez pārbūves, veidojot "pudeles kaklu" šajā maršrutā. "Tas ir valsts goda jautājums - beidzot sakārtot šo ceļu," piebilda Lazdovskis.
)))
Nu tad beidzot! Mēs tag gribam sev LT, PL, DE u.c. tūristus, vai ne? Viņi pēc saviem 130-140 km/h ceļiem diezko šobrīd negrib uz 50/70 līdz Rīgai čubināt.
Nu tu gan dirs šķidru! Ātrākie braucēji LT un PL ir tieši ar LV numuriem. Leišiem ir viena katatrofāla 130 km/h maģistrāle, mums daudz vairāk 110 ceļu, pa kuriem var brīvi braukt 130-140.
Man daudz vairāk satrauc tas, kā šī ātrgaitas maģistrāle iesprūdīs Rīgā. Kautgan, kad projekts būs īstenots, būs jau stipri pokuj.
Atrgaitas magistralei nav jaiet cauri Rigai , bet gan tai apkart , ta, ka tas ir normalas valstis , lai iebrauktu kada lielpilseta , tur tiek veidota gredzenveida piebrauksana , Rigai pietiktu ar vienu un tas atrisinatu visas problemas , ja vienigi musu gudrie tur nesaliktu kadus luksaforus un gajeja parejas
Gudrajiem ir pārāk gudra problēma - tirdzniecības osta. Tiešā pieeja tai ir neceļama problēma mūsu prātiem!
Lai izveidotu normalu gredzenu un piekluvi ostai , tur butu janojauc puse no Bolderajas un Vecmilgravja