Hoplā! Tikko atgriezos no Sīrijas. Dzīvs, vesels, tā ka, varat nepriecāties.
Patiesībā, braucu uz Jordāniju, kur viens labs paziņa piedāvāja aizbraukt uz pāris dienām uz uz Sīriju.
Aizbraucām uz Damasku, tad pie paziņas sievas radiem - Suveidu.
Tur esot, skatījos kara "nopostītās" šausmas...bet NEKO tādu neredzēju. Atpakaļ braucot, pie Walgas tālumā redzēju kaut kādus trīs džipus ar melniem karogiem, ko eskortēja policija ar bākugunīm. Un lieliskus ceļus, par kādiem mēs varam tikai sapņot. Vēl bija nelielsa jautrība, ka ne tur zīmes, ne fotoradari. Brauc uz cik gribi.
P.s.
Uzreiz rakstu, ka nemāku arābu valodu. Tulkoja paziņa un viņa sieva, kuri paši dzīvo Jordānijā. Tāpēc nebija man tik tuvu attiecību ar svešas sievas radiem, lai viņus izprašņātu par viņu dzīvi. Turklāt, biju šokā par redzēto, jo tas atšķīrās no tā, ko cerēju iedzīvot.
P.s.s.
Cik redzēju Suveidā, kur ieradās paprāvs skaits vietējo ( kaimiņu, radu), nevar teikt, ka tur ciestu no bada vai nabadzības, turklāt cilvēki bija parasti strādnieki, sākot ar riepu montētājs, beidzot ar skolotāju. Turklāt, par covid viņiem arī neizskatījās, ka kāds uztrauktos...
Nedaudz zinu vienu sīriešu ģimeni, kas dzīvo LV. Mēgina te iedzīvoties jau kādu laiku, muka no kara šausmām. Būsi izvējojis galvu un būsi kādu laiku pieklājīgāks forumā?
Jā nah uj bļ eģ tvaj mat jobn ibn rot, protttams ka būsim pieklājīgāki.Neparvelti uz LViju mūk pat med- un kult- darbinieki.Cerams, ka tas aprakstītais braukšanās proecess vismaz notika ar Vācijā ražota hlama starpniecību.
Būss vismaz topiks, uz kuru sūtīt nākošreiz kārtējos vaimanātājus par LV sliktajiem ceļiem. Reku pārbaudītas alternatīvas. Un tā piebilde par Covid - nu taaneko un vēl dažiem labiem vispār pēc idilles izskatās tā vieta.
Šis ir tiešām interesanti. Varbūt vari uzrakstīt rakstu, ko iauto publicētu? Un vai EU pilsoņiem tiešām ir ļauta brīva kustība Sīrijā (esmu izbrīnīts)?
Tās divas ar pusi dienas atstāja daudz iespaidu, bet vairāk kā vilšanās...
Un ļoti daudz jautājumu, uz kuriem gribētu atbildes. Kaut vai tas atgadījums ar džipiem... Ja tie bija daesh, tad ko tur darīja policija? Vai tas bija kaut kas cits.
Interesanti būtu parunāt ar vietējiem. Bet jā rakstīju, tur biju ciemos. Visi runā, smējās, a es ielīstu par karu. Varbūt kāds zaudējis tuviniekus, negribēju pacelt sāpīgu tēmu. Ja tie būtu mani labi draugi, - viena lieta, bet tā, klusēju kā zivs.
Bet iebraukt - izbraukt bija viegli. Nekādu problēmu. Nezinu, kā būtu, ja atlidotu pa tiešo, ar lidmašīnu, vienatnē, bet braucām ar mašīnu, pa sauszemes robežu, kur vienam pasē ailē - "dzimšanas vieta" - rakstīts Sīrija...
Sīrijā labāki ceļi kā Latvijā
Hoplā! Tikko atgriezos no Sīrijas. Dzīvs, vesels, tā ka, varat nepriecāties.
Patiesībā, braucu uz Jordāniju, kur viens labs paziņa piedāvāja aizbraukt uz pāris dienām uz uz Sīriju.
Aizbraucām uz Damasku, tad pie paziņas sievas radiem - Suveidu.
Tur esot, skatījos kara "nopostītās" šausmas...bet NEKO tādu neredzēju. Atpakaļ braucot, pie Walgas tālumā redzēju kaut kādus trīs džipus ar melniem karogiem, ko eskortēja policija ar bākugunīm. Un lieliskus ceļus, par kādiem mēs varam tikai sapņot. Vēl bija nelielsa jautrība, ka ne tur zīmes, ne fotoradari. Brauc uz cik gribi.
P.s.
Uzreiz rakstu, ka nemāku arābu valodu. Tulkoja paziņa un viņa sieva, kuri paši dzīvo Jordānijā. Tāpēc nebija man tik tuvu attiecību ar svešas sievas radiem, lai viņus izprašņātu par viņu dzīvi. Turklāt, biju šokā par redzēto, jo tas atšķīrās no tā, ko cerēju iedzīvot.
P.s.s.
Cik redzēju Suveidā, kur ieradās paprāvs skaits vietējo ( kaimiņu, radu), nevar teikt, ka tur ciestu no bada vai nabadzības, turklāt cilvēki bija parasti strādnieki, sākot ar riepu montētājs, beidzot ar skolotāju. Turklāt, par covid viņiem arī neizskatījās, ka kāds uztrauktos...