gan Jelgavas gan Siguldas jaunaas magjistraales izskataas peec iipashuma sagraabshanas nevis peec darbiibas sabiedriibas interesees.
reaals labums buutu uztaisii maksas shoseju Liepaaja(Ventpils)- D-pils (Rezekne)- bet tur zarna par tievu- investiicijas neatmaksaasies. bet panjemt gatavu infrastruktuuru- tur visi gudri.
veel druscinj un kads noprivatizees shobriid izjaato Chakeni- saremontees un iekasees pa 1LVL- tipa visiem labi- chakene izremonteeta un sastreegumu mazaak.
nu ir eertiibas mazaakas- piekriitu, kaut vai mazie 14" ripuki izkrataas pa mazaako bedriiti- bet kopumaa nav nekaada vaina- ko noziimee komforts? nu labi seedeklji nav mega eerti, bet citaadi viss ir- siltums ziemaa, aukstums vasaraa, muuzika arii ir
es ar savu drapaku norulleeju 3000km/meen.- liidz shim esmu visur aizbraucis.
nafigators rakstīja: Ja tev neto ieņēmumi mēnesī būtu 2000/3000Ls vai tu brauktu ar auto, kuram ikmēneša maksājumus nepārsniedz 100/150Ls?
nu man ir ienjeemumi lielaaki. nebraukaaju ar dzjipu (pagaidaam), bet ar diizeljpolo.
un piekriitu, ka, kameer nav gjimenes ar beernu ratiem, beernu seedekljiem utml. tikmeer iipashi nav vajadziibas ar lielu kuutinju braukaaties.
kur lieku kaapostu? izteereeju- braukaaju pa pasauli apkaart utml.
kad saakshu plaanot gjimenes pieaugumu, tad arii iepirkshu sev lielauto.
bet vispaar jau sabiedriiba ir nedaudz slima ar tiem auto- tikko biju iepircis- regulaari dabuuju taisnoties- kaadeelj esmu nopircis tik mazu auto- bet man lielaaku nevajag 50% braucu viens pats, 40% divataa.
ir tachu forshi ripinaaties pa sastreegumu ar videejo pateerinju 5,5 l/100km
Bet varbūt neviens nav pateicis,ka pieņemt stulbus likumus ir slikti??
piekriitu tev, dauzi likumi ir tizli, bet nedriikst shkjirot likumus labajos un sliktajos, no taa jau arii rodas tiesiskais nihilisms. ja tev nepatiik viens vai otrs likums, tad taisi akcijas- vaac parakstus un mani to.
katrs pasauli uztver savaadaak, vienam viens likums ir slikts, citam cits likums- rezultaa varam uzskatiit, ka nevienu likumu visi neieveero, jo vienmeer kaadam tas ir slikts.
attieciigi, varbuut tieshi deelj taa arii likumu rakstiitaaji neiespringst- kaada jeega iespringt, ja to likumu taapat puse neieveeros.
tikpat labi uz Latviju atbrauc kaut kaads churka kuram saskanjaa ir ticiibu un tradiiciju ir normaali paargriezt riikli tam kursh kopojas ar vinja maasu bet neprec to- un nu tava riikle ir pushu, kaut likums nosaka, ka riikli griezt ir slikti.
tauta sāks redzēt, ka paši policisti , Deputāti sāks ievērot Likumus, tad sāks arī parastā tauta... savādāk var runāt un runāt un runāt....
nevajag piemirst, ka tie policisti un deputaati jau naak no parastaas tautas- attieciigi tas ir nosleegtais aplis- vinji neieveero likumus jo vecaaki nav iemaaciijushi godu un cienju, tagadeejie vecaakie neieveero likumus, jo tos neieveero tie kam jaaieveero, attieciigi nemaaca to dariit beerniem, kuri naakotnee noteikti buus gan deputaati, gan policisti, kuri atkal neieveeros.
varbuut tomeer jaasaak ar savi un savu gjimeni, nevis jaagaida ka kaads galvaa kosts elements ar sliktu audzinaashanu gjimenee un pagalmaa saaks kaut ko ieveerot?
Latvijaa ir ljoti daudz lietas, kas iestreegushas nosleegtaa aplii, un neviens necenshas izprast ceelonjus, bet ciinaas ar sekaam- jo taa var uztaisiit lielaaku PR. arii ciinja ar pleeveem ir ciinja ar sekaam- sliktas audzinaashanas sekas- neviens nav pateicis, ka paarkaapt likumu ir slikti.
es peedeejaa laikaa tikai ar Lady taxi braukaajos- nevienu reizi nav bijis piesmeekjeets vai citaadi smirdiigs salons, kaa tas meedz buut ar citiem takshiem.
citreiz gadaas kaads neko zakjis pie stuures- var paflirteet
stiklu toneshanas kaare laikam iemantota no slaavu tautas, iemeslu tai vispaar laikam nekad, neviens neuzminees.
atrunaaties ar sauli un salona piekarshanu ir muljkjiigi- dienvidu valstiis eiropaa labi ja katram 100ajam auto ir pleeve logos- nu nav vinjiem to, es speciaali esmu pieveersis uzmaniibu.
pleevi vareeja redzeet tipa stailingontam- apkarinaatam auto tikai.
ja negribas lai paarkarst salons, jau veikalaa vajag pirkt sudrabotas kraasas auto- tas kopumaa vismazaak sakarsiis
un ikdienaa ir dikti forshi, ja piem. uz shosejas es caur priekshaa braucosho auto redzu kas notiek priekshaa- laiciigaak varu savaakties.
tie luksafori straadaaja visu viikendu gan pa dienu gan pa nakti- baigi forshi- uz apvedcelja visa satiksme apstajaas, no saanu celjiem (Bergju pagrzieziens) neviens auto neizbrauc- visi turpina celju.
galvenais, ka kaadai kantora zhurkai ir labi tagad- probleema tak atrisinaata
par logu skanjas izolaaciju- visoptimaalaakais risinaajums ir 3 dazhaada biezuma stikli starp kuriem ir 2 dazhaadi attaalumi. taadeejaadi tiek slaapeets plashaaks skanjas frekvenchu lauks.
protams jo vairaak stiklu un gaisa kaartu jo labaak, bet skaljaam vietaam, ja gribaas normaali, tad manis mineetais risinaajums ir optimaals.
cik labi dziivoja attiistiitaaji liidz shim- dziivokjus paardod veel neuzbuuveetus, attieciigi, par kvalitaati nav jaadomaa- uzbuuvee kaa leetaak.
pie botaaniskaa dzjeks pirka jaunajaa projektaa dziivokli ar peleeko apdari- tipa sienas noshpakteleetas utml. BET sienaas nebija neviena vada- kameer visus ieshtrobeeja, vajadzeeja visu ar jaunu shpakteleet. griida ielieta nelidzena- dzjeks kaut kaadas pretenzijas meegjinaaja celt- attiistiitaajs pateica, ka gatavs 1. iemaksu atdot atpakalj, lai tinaas pirceeejs.
pirms paaris meeneshiem chomaks sagaidiija savu 1/2 no dviinju maajas- esot gatava, jaabrauc pienjemt. aizbraucu liidzi- defektu saraksts uz 18 lpp- bet njemo veeraa jauno situaaciju attistiitaajs visu izlaboja. otru 1/2 pirceejs esot uzreiz pienjeemis- juutu vinjam liidzi- peec gada varees saakt remontu
vecajaas maajaas apsaimniekoshanas maksa 5 gadu laikaa buus tikpat liela kaa jaunajos projektos- jau tagad situaacija pamazaam saspiileejas- namu paarvaldes nespeej par ievaakto kaapostu pildiit saistiibas, bet lielaaku kaapostu neviens nemaksaa. attieciigi vai nu paarvaldes bankrotees, vai lauziis liigumus.
patiesiibaa jau arii ir taa, ka par to naudu ko taas iekasee, neko lielu iesaakt nevar, bet lielaakaa dalja veco maaju tuvojas laiks kad kapitaali buus jaaremontee magjistraalaas komunikaacijas, pamatu hidroizolaacijas, jumta segum, panelju shuves utml.- tas maksaas baiso kaapostu.
dikti ilgi buuveeja taas maajas- attiistiitaajs uzsauca cenu dziivkljiem pirms pasha lielaa cenu kaapuma, un tad mega ilgi miicijaas tur uz vietas- attieciigi var domaat, ka tu mega leetie straadnieki straadaajushi- kvalitaate var klibot.
jau no redzamajaam bildeem redzams, ka:
ja lielajiem logiem uzliks aizkarus priekshaa, tad tie tie sviidiis taados apmeeros, ka buus peljkje uz griidas, jo zem tiem nav radiatora. arii redzamie radiatori vareetu nekompenseet lielaa loga siltuma zudumus- zem miinus 20 vareetu buut veesas istabas (1. tomsona terases piemeers)
tik vien kaa sienas shpakteleet jau nu nebuus- bildee redzams, ka lieliel logi ir iemonteeri bet piem. apaksha nav nobliiveeta, attieciigi tur dafiga veel visaadi darbi jaadara.
apsaktot loga ailas apshuvu jau bildee ir aizdomas, ka taa nav taisni apdarinaata.
attieciigi jaanjem liidzi kaads celtnieks, lai noveertee, kas un kaa tur daraams.
30 gados atmaksaasies- tu maaju cel mazaak kaa 30 gadiem?
varu 100% teikt, ka atmaksaasies aatraak, jo siltums paliks tikai daargaaks.
bet nu katram savs- ir jau daudzi kas dziivo karkasa maajaas, kuraam sienaas 200mm vate kas suudiigi nopakota, bet aizdomaaties uztaisiit maajai termo foto ar termograafu cilveeks nespeej- nafig vajag, jo paarmaksaat par siltumu kaadus 50LVL nav tik traki saliidzinot ar to chakaru.
par to, ka 400mm aerocu nevajag siltinaat es arii pastriideetos- jamajam siltumpretestiiba ir uz LBN pieljaujamaas robezhas- attieciigi nesiltinaat driikst, bet tad sanaaks vairaak maksaat par siltumu, kas nevienaa briidi nepaliks leetaaks.
tad kad es sev buuveeshu buudu, es noteikti buuveeshu no aeroc, jo tas ir labs materiaals, bet es saveejo siltinaashu kaut vai ar 50mm, bet siltinaashu- siltums maksaas aizvien daargaak.
ir jau taadi kas aizvien jumtu/beeninjus siltina ar 200mm vati, bet tie kas domaa ar galvu siltina ar 300mm.
un veel ir taadi, kas peec tam nevar saprast kaadeelj vinjiem tik daargi izmaksaa eekas apsildiishana
es braucu ar 2007 gada diizeltpolo ar 1,4td, nezinu kaadaa kraasaa man tas motion sanaak, bet gandriiz 20 000 km noripoju kopsh 06.2007.
kaadi ir konkreetie jautaajieni?