5 draudi, no kuriem īpaši uzmanīties atkusnī 5

Puteni un salu strauji nomainījušais atkusnis, kā ierasts, nes papildu draudus kā gājējiem, tā autovadītājiem.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk - BTA) statistika liecina, ka iepriekšējos gados tieši atkušņa dienās pieteikto atlīdzību skaits nelaimes gadījumu apdrošināšanā pieaudzis vismaz par 25%.

Izanalizējot biežāk notikušos nelaimes gadījumus, BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče iesaka, no kā vajadzētu īpaši uzmanīties atkušņa laikā un kam pievērst pastiprinātu vērību.

Staigāt un kāpt uzmanīgi
Viens no biežākajiem savainojumu gūšanas cēloņiem joprojām ir slidenas ietves un takas. Tuvākajās dienās gaidāma temperatūras svārstīšanās ap 0 grādiem pēc Celsija skalas, kas ir ļoti pateicīgi apstākļi virsmu apledošanai. Īpaši slidenas mēdz būt flīzētās kāpnes pie ēkām un ietves, ko regulāri ar ūdeni apšļaksta garāmbraucošās automašīnas. Tādēļ ejot pat pa zināmām vietām jābūt divkārt piesardzīgam. Kāpjot pa kāpnēm, obligāti jāpieturas pie margas, un redzot uz ietves spīdīgu, sabradātu virskārtu, labāk paiet sāņus un veikt šo posmu pa sniegu. Vēlams arī izvēlēties piemērotus apavus ar ziemai atbilstoša materiāla un protektora zoli.

Skatīties arī uz augšu
Lai arī šī ziema nav bijusi sniegiem bagāta, trešdienas putenis izveidojis uz jumtiem pietiekamas kupenas, kas var pāraugt lāstekās. Ejot pa ietvi apdzīvotās vietās, jāskatās gan zem kājām, gan laiku pa laikam jānopēta ēku jumtus. Pamanot liels sniega krāvumus vai lāstekas, drošāk būs mest šīm vietām lielāku līkumu.

Arī autovadītājiem rūpīgāk jāizvērtē, kur atstāt savu spēkratu. Ja ir iespēja, nevajadzētu to novietot tuvu ēkām, kuru jumts nav notīrīts. Ik gadu atkušņa laikā desmitiem automašīnu sabojā no jumta nokritušas sniega kupenas un lāstekas.

Ievērot distanci un izvairīties no peļķēm
Pieblietēts sniegs uz salīdzinoši maz izmantotiem ceļiem aizlīdzina bedres, bet atkušņa laikā tās atkal tiek atsegtas un bieži vien ir izdangātas vēl lielākas. Tādēļ auto vadītājiem vajadzētu censties apbraukt lielas peļķes, jo kurš gan zina, kas slēpjas zem ūdens kārtas. Riepu pārsišana bedrēs sniega kušanas laikā ir viens no biežākajiem automašīnu sabojāšanas cēloņiem.

Jāuzmanās arī no apledojuma, pat ja izskatās, ka ceļš ir tīrs. Ja aukstā laikā asfalts ir sauss, tad atkusnī to pārklāj izkusušā sniega ūdens, kas naktī piesalst. Lai izvairītos no nepatikšanām, jāizvēlas atbilstošu braukšanas ātrumu un jāievēro distanci.

Pastiprināti uzraudzīt bērnus
Pāris sniegotajās un aukstajā nedēļās bērni jau pieraduši, ka var slidot uz ūdenstilpņu ledus vai pagarināt ragaviņu trasi no paugura pāri aizsalušiem grāvjiem vai dīķiem. Atkusnī ledus kārta ātrā tempā sarūk un ne vienmēr var noturēt tik lielu svaru, kā ziemas prieku baudītāji vēlētos. Ledus ielūšana noved gan pie savainojumiem, gan samirkšanas un nopietnas apsaldēšanās, gan bēdīgākām sekām. Aicinu kā vecākus, tā bērnus būt ļoti uzmanīgiem ūdenstilpņu tuvumā un vienam otru pieskatīt.

Uzmanīties no nenotīrītām automašīnām
Ja aukstā laikā uz automašīnas pārsegiem uzkrājas pulverveida sniegs, kas braucot nekaitīgi tiek nopūsts, tad atkusnī tas pārvēršas sniega un pat ledus pikās. Vējam uz šosejas noraujot šādu ledus gabalu no jumta, tas var izsist aizmugurē braucošās automašīnas priekšējo vējstiklu, izraisot satiksmes negadījumu.

Uz ceļa pamanot automašīnu ar nenotīrītu jumtu, šoferiem vēlams ieturēt pienācīgu distanci. Uz šosejas tiem vajadzētu būt pat vairākiem simtiem metru.