Klimata pārmaiņām nevajadzētu mainīt autovadītāju paradumus 5

Foto: Ilustratīvs attēls

GoodYear | 24.novembris 2018 13:25

Pierādījumi par klimata pārmaiņām nav tālu jāmeklē: pirmajās novembra dienās āra termometra stabiņš +15 grādu temperatūru var sasniegt Dienvideiropā, taču ziemeļos šādi gadījumi ir unikāli.

Neraugoties uz to, šogad saule un siltums Baltijas iedzīvotājus pagaidām iepriecina, un novembris nemaz neatgādina pēdējo mēnesi, kurā vēl var lietot vasaras riepas.

„Laikapstākļu pārmaiņas ietekmē arī mūsu paradumus – Ziemassvētkus pēdējos gadus biežāk sagaidām slapjdraņķī, nevis ar sniegu. Taču autovadītāju paradumus globālā sasilšana neietekmē – pat pretēji, pēdējos gados vēlā rudenī auto vadīšanas apstākļi ir sarežģītāki nekā pirms padsmit gadiem,” apgalvo „Goodyear” riepu tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs.

Visvairāk grūtību rada tumsa un lietus

Sniegs nav liels satiksmes drošības ienaidnieks – autovadītāji, ieraudzījuši sniegu, intuitīvi sāk braukt lēnāk. Ar baltu sniegu klātas ceļmalas atstaro gaismu un uzlabo redzamību, kamēr braukšana slapjdraņķī vai lietū autovadītāju redzei diennakts tumšajā laikā ir vislielākais izaicinājums. Pēdējos gada mēnešos, novembrī un decembrī, visbiežāk valda tieši šādi laikapstākļi.

Drošas satiksmes speciālisti apgalvo, ka šie mēneši ir vieni no visbīstamākajiem visa gada laikā. Tajos bieži līst, diennakts gaišais laiks kļūst arvien īsāks, papildus tam pulksteņa rādītāji tiek pagriezti par stundu atpakaļ, kas vakarus padara vēl par stundu īsākus, šī iemesla dēļ lielākā daļa cilvēku pēc darba mājās atgriežas jau diennakts tumšajā laikā.

„Novembris ir viens no visbīstamākajiem mēnešiem, jo autovadītājiem ir jāpierod pie tumsas un jābrauc uzmanīgāk. Nepatikšanas rada ne tikai tumsa vai lietus, bet arī dzīvnieku migrācija, atkalas iespējamība no rīta un vēl daudzi faktori, kas nosaka to, ka novembris mūsu reģionā ir viens no tiem mēnešiem, kurā notiek visvairāk avāriju,” saka M. Grīnbergs.

Augsta temperatūra, kas dienas laikā pārsniedz +10 °C, pēc speciālista teiktā, nereti samazina autovadītāju modrību. Ne visi apjauš, ka agrā rītā, kad viņi dodas uz darbu, uz tiltiem, pārvadiem un mežā var veidoties atkala. Pat ja termometrs agri no rīta rāda vairāk par nulli un pagalmā nav slidens, atkalas iespējamība minētajās vietās joprojām ir liela.

Pēdējos gados decembrī un daļēji pat janvārī pastāv tā pati problēma: naktī gaisa temperatūra bieži noslīd zem nulles, bet dienā paceļas virs nulles. Tie ir ideāli apstākļi, lai veidotos atkala.

Svarīga ir sagatavošanās

Nevienam nav šaubu, ka autovadītāji ir satiksmes drošības ķēdes vissvarīgākais posms, bet transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis ieņem otro vietu. Tāpēc vēlā rudenī pie tā, ka diennakts tumšais laiks paliek arvien ilgāks, ir jāpierod ne tikai autovadītājiem, tam jāsagatavo arī automašīna, jāpārbauda tās galvenie mezgli – akumulators, bremžu sistēma, tīrītāju slotiņas, jānomaina logu mazgāšanas šķidrums, jāsagādā ledus skrāpis, sniega slotiņa un, protams, jāuzmontē ziemas riepas.

„Logu skrāpi automašīnā parasti ieliekam tikai tad, kad nākas izmantot bankas karti, lai agrā rītā notīrītu automašīnas stiklu. Logu mazgāšanas šķidrumu nomainām tikai tad, kad aizsalst vasaras šķidrums. Riepu montāžai piesakāmies tad, kad aiz loga ieraugām sniegu. Katrs no šiem gadījumiem rada ne mazumu problēmu, no kurām iespējams viegli izvairīties – vienkārši sagatavojoties laikus,” saka „Goodyear” pārstāvis M. Grīnbergs.

Automašīnas ziemas riepas viņš iesaka uzmontēt pēc iespējas agrāk un nekādā gadījumā negaidīt pēdējās tam paredzētās dienas. Lai arī dienā temperatūra paaugstinās līdz desmit grādiem un vairāk, naktī var piesalt un no rīta var nākties nokļūt uz atkalas. Riepu speciālists pat ienaidniekam nenovēlētu nokļūt atkalas lamatās ar automašīnu, kas aprīkota ar vasaras riepām.

„Mūsu reģionā atkala ir bieža parādība, tāpēc iesaku izvēlēties ziemeļu valstīm paredzētās “Nordic” tipa ziemas riepas. Eiropas gumijas maisījuma riepas ir labāk pielāgotas braukšanai lielā ātrumā un augstākā vides temperatūrā, bet mūsu klimatiskajiem apstākļiem vispiemērotākās ir radžotās vai mīkstākā “Nordic” maisījuma riepas,” iesaka speciālists.

Tuvojoties ziemai, M. Grīnbergs iesaka parūpēties arī par automašīnas bagāžas nodalījuma saturu: ir vērts tajā noglabāt starta vadus, vilkšanas trosi, bet, gatavojoties tālākam braucienam, kur nāktos braukt pa neasfaltētiem ceļiem, var noderēt arī neliela lāpsta. Šādos braucienos vajadzētu doties ar pilnu degvielas bāku – tā nodrošināsiet, ka iestrēgstot varēsiet sasildīties automašīnas salonā.

 
5 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
viencexperc 25.novembris 2018 2:15
6 4 Atbildēt

Ļoti labi, ka klimats kļūst siltāks. Protams žēl salu valstis, Nīderlandi, piejūras pilsētas... bet vismaz, mums kļūs siltaks.

Varēsim ieekonomēt uz silto apģērbu, apkuri, ziemas riepām.

Ziema cilvēkiem ļoti dārgi izmaksā. Parēķiniet, cik jūs ieekonomēsiet, ja ziemas kļūs siltas?

Protams, pamuļķi tagad brēks, ka - "Ko tu muldi, stulbeni!!! Vanuatu republika taču būs zem ūdens!!! Āfrikā morīši pārkarsīs!!! Es labāk katru gadu tērēšu tūkstošus eiro par apkuri un siltām drēbēm, nekā ļaušu kādam morītim izlaist garu!!!"

...

P.s.

Zinu, ka daudzi zaļie idiņi var nošauties, šo redzot, bet lūk Zemes temperatūra pēdējos 11 000 gados.

Pēc šī grafika var secināt, ka cilvēks 4 reizes uzsildīja zemi, tad ieviesa ekoloģiskus likumus, piemēram, ieviesa elektroauto, tad zemi atdzesēja līdz lielam aukstumam - piemēram, Mazajam ledus laikmetam, kad Francijā, jūnijā uzkrita sniegs. ( Tie ir tie laiki, kad cilvēki mira badā, jo izsala pārtika. )

en.wikipedia.org/wiki/Little_Ice_Age

Es domaju, ka mums vajag priecāties, ka Zeme uzsila un mēs vairs nemirstam, frančiem baloži, gliemeži, vardes un sapelējis siers ir delikatese, nevis vienīgā pārtika.

Daudzi pamuļķi to nesaprot.

Tika veikta Grenlandes klimata pētīšana. Lūk kāds grafiks sanāca.

viencexperc 25.novembris 2018 2:23
4 10 Atbildēt

Lūk, kas notika pavisam nesen:

Norway 1695–96 and Sweden 1696–97 claimed roughly 10 percent of the population of each country. In Estonia and Finland in 1696–97, losses have been estimated at a fifth and a third of the national populations, respectively."[28] Viticulture disappeared from some northern regions and storms caused serious flooding and loss of life. Some of them resulted in permanent loss of large areas of land from the Danish, German, and Dutch coasts.[25]

...

Tas bija salīdzinosi nesen. Kopš tiem laikiem Zeme sāka pakāpeniski silst. Un mums jābūt priecīgiem. Vēl nav sasniegusi maksimumu, bet pētot klimata grafiku ( augšā) var redzēt, ka drīz viss sāks iet uz leju.

Tāpēc vislabākais, kas var būt, - mums vajag sildīt zemi, lai tā nesak atkal dzist... Jo zaudēt trešdaļu Latvijas iedzīvotāju - tā būtu traģēdija.

viencexperc 25.novembris 2018 21:09
2 4 Atbildēt

Patiešām????? Divi mīnusi?

cilvēku apzināti māna, parāda temperatūru izmaiņu pēdējo posmu, pastāsta, kā cilvēks maina klimatu, nepastāstot, ka agrāk arī klimats mainījās bez cilvēka....

bet tāpēc man ir mīnusi, bet tiem meļiem = plusi.

Jā.... zombiji, kas zombiji.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Poļi atklāj “Rīgas satiksmes” kriminālprocesa detaļas (+ VIDEO) 2

Saistībā ar sākto kriminālprocesu Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atstādinājis no amata uzņēmuma “Rīgas satiksme” vadītāju Leonu Bemhenu. Lasīt vairāk

 

Polijas un Latvijas dienestu veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā. Lasīt vairāk

 

Saeimas komisija turpinās skatīt apjomīgos grozījumus OCTA likumā 3

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien turpinās skatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums). Lasīt vairāk

 

Imigranti atraduši jaunu veidu kā iekļūt Lielbritānijā (+ VIDEO) 9

Nelegālie ieceļotāji, kas dodas uz Lielbritāniju, atraduši jaunu veidu kā nokļūt iecerētajā galamērķī. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti