Ceļu remonta īpatnības 45

Pēdējais ceļu remonta šedevrs mani ir spiedis tomēr ierunāties par mūsu ceļu remontu īpatnībām, bet nu tuvāk pie lietas. Pirmais ceļu remonta šedevrs kas man lika nedaudz pabrīnīties atrodas kādu laiciņu atpakaļ izveidotajā Ulbrokas ielā.

Tika uzliets brīnišķīgs asfalts 4 joslās, sarakti apgaismes stabi, trotuāriņi. Jauki, bet salaiduma vietā ar veco ielas daļu, ir izveidots nepārspējams šedevrs – apmēram 50 metru garš neizprotamas kvalitātes asfalts, kas ar jūtamu tramplīna vai «guļošā policista» cienīgu šķērsli pāriet jaunajā asfaltā. Tādā skatā iela tika nodota ekspluatācijā (!). Ā, bet ir viens jaukums – tā vietā lai veicot ceļu būves darbus visu sataisītu uzreiz (kas gan tā varētu iedomāties, ka tā būtu norma) ir uzlikta zīme – uzmanību nelīdzens ceļš. Jauki, ne? Nākamais šedevrs. A. Deglava iela. Posms no Saharova ielas krusta Ulbrokas virzienā. Platā 4 joslu iela pāriet pēkšņi šaurā 2-joslu ielā. Nu, it kā nekas īpašs, satiksmes intensitāte tur nav īpaši liela. Tikai asfaltbetona marka vai sastāvs netika pareizi izvēlēts slodzei, ko ielai ir jāiztur. Gāja laiks, veidojās risas, kas kombinācijā ar ceļa garenvirzienā esošo viļņveidīgo struktūru radīja ko līdzīgu amerikāņu kalniņiem ar «bonusa» programmu – automašīnām kurām zemāks klīrenss reizēm karteris ķērās pie starp risām izspiestā kūkuma. Nu gadās, bet lai situāciju cik necik uzlabotu, vārda burtiskā nozīmē tika «uzkleksēti» asfalta pikuči, lai grambas nebūtu tik būtiski. Nevar teikt, ka nekas netika darīts situācijas uzlabošanai, bet vai tas bija pareizais risinājums – šaubos. Dzelzavas iela posmā starp Stirnu un Nīcgales ielām nesen tika uzklāts asfalts. Jauns smuks asfalts! Bet jau iepretim vienai trolejbusa pieturai pēc kādas nedēļas tika tas uzlauzts, jo redz kaut kādi komunālie tīkli, redz, bija jāparemontē. Vai tiešām nav iespējams šīs lietas saskaņot? Pirms ko rakt pārbaudīt vai konkrētajā ceļa posmā, kas tiks remontēts, nevajadzētu pirms asfalta seguma uzklāšanas vismaz kādu par komunikācijām atbildīgo uzņēmumu norīkot komunikāciju pārbaudei, lai tiktu veikts nepieciešamais remonts, ja tāds nepieciešams, PIRMS asfalta ieklāšanas??? Nākamais, šedevrs. Stirnu ielā tiek ieklāts jauns asfaltbetona segums, viss jauki, apmalītes nomainītas. Skaisti, bet!!! Stirnu un Ieriķu ielas krustojumā, braucot virzienā uz Lielvārdes ielu ir atkal salaiduma vieta. Kāda velna pēc salaiduma vietā ir jāizveidojas asai, dziļai risai perpendikulāri kustības virzienam? Tas domāts, lai tur vienmēr būtu maza, bet dziļa peļķe, kas sagādā pārsteigumu izšļācot vienā mirklī priekšējo stiklu, lai pagriezienā ieejot radītu adrenalīna šalti organismā??? Pie reizes veicot mēģinājumu izbeigt automašīnas amortizatorus? Tas nav īpaši pārredzams krustojums, un līdz ar to es neuzskatu, ka tas uzlabo satiksmes drošību šajā ne īpaši veikli un loģiski izveidotajā krustojumā... Un vēl pāris lietas, kas mani tracina – vai sastādot konkursa noteikumus pilsētu ielu asfaltēšanai nav tehniskajā aprakstā nav jānosaka uzreiz savādāku asfaltbetona seguma struktūru pie krustojumiem un sabiedriskā transporta pieturvietās, lai tur neveidotos labi pazīstamās grambas? Jo vai vēlāks nepieciešamais remonts netiek veikts par mūsu ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem un vai tas nerada papildus «ērtības» braucējiem, kad minētajās vietās parādās ceļu remonta brigādes ar kustības ierobežojumiem... Skumji. Vēl ir arī pārsteidzoši, kā tiek ieklāts asfalts krustojumos – reizēm rodas sajūta, ka galveno ielu remontē, plus kādi 2 metri šķērsielas sākuma, bet kad asfaltu ieklāj šķērsielā, tas to klāj tālākais līdz 3 metru atstatumam no galvenās ielas. Kāds rezultāts? Paliek vienu metru plata josla uz šķērsielas perpendikulāri tai ar bedrēm, kuras neviens neuzskata par vajadzīgu remontēt. Nezinu, man tas liekas absurdi. Droši vien faktus, kas šeit uzskaitīti varētu nosaukt simtiem, bet ne jau par to ir šis raksts. Raksts ir kliedzošs jautājums – Kas pilsētā ir atbildīgs par šīm nevīžībām un neizdarībām? Kas pieņemot ekspluatācijā šādi «saremontētos» ceļus kā atbildīgā persona uzliek savu parakstu uz pieņemšanas nodošanas akta? Kas ir atbildīgs par šo nejēdzību apzināšanu un novēršanu? Un gala beigās, kas ir šo nejēdzību novēršanas finansu ņemšanas avots? Ceļu būves firma, kas ko tādu ir radījusi, atbildīgā persona, kas to ir pieņēmusi vai mēs ceļa lietotāji, kas regulāri maksā ceļa un akcīzes nodokļus – brīnoties, kur nauda paliek? Vai ar šo vēstuli varētu iepazīties arī par šiem jautājumiem atbildīgās amatpersonas, kas varētu sniegt paskaidrojumus, kāpēc tas tā notiek un kāpēc tam tā ir jānotiek. Ar cieņu iauto lasītājs Palaidniex