Stirnas uz ceļa, grauzēji motortelpā: dzīvnieku radītie auto bojājumi kļūst dārgāki 8

Dzīvnieku radīto auto bojājumi pieaug: vairāk negadījumu, dārgāki remonti

Šogad būtiski pieauguši dzīvnieku nodarītie bojājumi automašīnām – tie kļūst ne tikai biežāki un daudzveidīgāki, bet arī dārgāk remontējami. Visizplatītākās ir auto sadursmes uz ceļa ar stirnām un citiem lielajiem savvaļas zvēriem, taču aizvien biežāk spēkratiem bojājumus nodara arī grauzēji – gan stāvvietās, gan māju pagalmos. Kopumā šogad par dzīvnieku un putnu radītiem auto bojājumiem atlīdzības izmaksāti jau gandrīz divi miljoni eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos par 20% pieaudzis auto bojājumu skaits, kas saistīti ar dzīvniekiem stāvvietās un pie mājām – kopumā reģistrēti vairāk nekā 130 šādu negadījumu, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Kopējā autovadītājiem izmaksāto atlīdzību summa palielinājusies par 65%, sasniedzot 83,5 tūkstošus eiro. Savukārt viena negadījuma vidējās izmaksas pieaugušas no 464 pērn līdz 637 eiro šogad, un pēdējo trīs gadu laikā tās ir gandrīz dubultojušās, rāda BALTA dati.

Visizplatītākie joprojām ir grauzēju nodarītie bojājumi motortelpā — tiek bojāta motora pārsega siltuma un skaņas izolācija, vadi, caurules, sensori un citas detaļas, kas nereti izraisa arī elektronikas kļūdas vai pat padara auto neiedarbināmu. Mazie dzīvnieki bieži arī sagrauž drošības jostas, sabojā sēdekļus, apšuvumu, izveido midzeņus un atstāj netīrumus, kā rezultātā daļā gadījumu vajadzīgs ne tikai remonts, bet arī dezinfekcija un ķīmiskā tīrīšana. Arvien biežāk šādi bojājumi skar vairākas auto sistēmas vienlaikus, kā dēļ remonts kļūst tehniski sarežģītāks un dārgāks.

“Īpaši problemātiski ir gadījumi, kad grauzēju nodarītais sākotnēji nav pamanāms un to sekas atklājas tikai vēlāk. Dažreiz tas notiek tikai tehniskās apskates laikā, pārsteidzot autovadītāju nesagatavotu. Tāpēc, ja auto ilgstoši stāvējis stāvvietā vai pie mājas un ir aizdomas par grauzēju klātbūtni, ieteicams rūpīgi pārbaudīt motortelpu un salonu, lai bojājumus atklātu iespējami savlaicīgi un novērstu plašākus zaudējumus,” norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs  Kristaps Liecinieks.

Stāvošiem auto nākas saskarties arī ar suņu, kaķu, putnu un citu dzīvnieku skrāpējumiem virsbūvei, bojājumiem bamperiem, jumtiem, arkām un spoguļiem.

Sadursme ar dzīvnieku uz ceļa izmaksā vismaz divus tūkstošus eiro

Vienlaikus sadursmes ar savvaļas ar dzīvniekiem uz ceļa joprojām veido lielāko daļu no spēkratu zaudējumiem šajā segmentā. Šī gada pirmajos sešos mēnešos fiksēti vairāk nekā 720 šādu negadījumu, un par tiem apdrošinātājs izmaksājis atlīdzībās 1,78 miljonus eiro. Savukārt šo negadījumu vidējās izmaksas pēdējos gadus sasniedz 2,5 tūkstošus eiro. Lai arī visbiežāk negadījumos uz ceļa iesaistītas stirnas, būtiski zaudējumi rodas arī sadursmēs ar aļņiem, briežiem, mežacūkām, retāk — ar putniem, lapsām, āpšiem un jenotsuņiem.

“Sadursme ar dzīvnieku nenozīmē vairs tikai sasistu bamperi. Mūsdienu auto pat pēc šķietami neliela trieciena bieži tiek bojāti lukturi, sensori, radiatora zona, dzesēšanas sistēmas, virsbūves elementi un drošības aprīkojums. Turklāt daudzos gadījumos dzīvnieks nevis izskrien tieši priekšā, bet ietriecas auto sānā, kas autovadītājiem ir vēl grūtāk prognozējams. Daļā gadījumu automašīna pēc sadursmes vairs nav braucama, nepieciešams evakuators, bet smagākās situācijās spēkrats tiek norakstīts,” norāda K.Liecinieks.

Īpaši bīstamas ir sadursmes ar lielajiem meža dzīvniekiem. Piemēram, kāds autovadītājs, braucot ar atļautajiem 90 km/h, uz ceļa sadūrās ar alni. Negadījumā tika bojāts bamperis, lukturis, vējstikls, lūkas stikls, spogulis, vairākas durvis, un salons bija pilns ar stikla lauskām. Šajā gadījumā auto tika atzīts par bojāgājušu, un šāds iznākums pēc sadursmes ar alni ir bieži sastopams.

BALTA dati rāda, ka sadursmes ar dzīvniekiem uz Latvijas autoceļiem notiek ne tikai rudenī. Daudzi negadījumi fiksēti pavasarī un vasarā, bieži agrās rīta stundās, krēslā vai tumsā, kā arī ceļa posmos, ko ieskauj mežs, grāvji, krūmāji vai lauki. Tas nozīmē, ka risks saglabājas visa gada garumā, ne tikai tradicionāli bīstamajā rudens sezonā.