Lai gan reizēm iedzīvotāji sākotnēji ir neapmierināti ar atsevišķiem satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem uz ceļiem, Satiksmes ministrija (SM) tos turpinās īstenot, jo vietās, kurās veikti drošības uzlabojumi, sarūk ceļu satiksmes negadījumu skaits.
Pārsvarā uzlabojumi satiksmes drošībā tiek veikti vietās, kurās ir liels satiksmes negadījumu skaits jeb tā saucamajos “melnajos punktos”, ar atsevišķiem izņēmumiem, kā, piemēram, ceļu horizontālo marķējumu uzklāšana un signālstabiņu uzstādīšana.
Pagājušajā gadā SM nācās izjust cilvēku neapmierinātību saistībā ar atsevišķiem satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem, piemēram, Medemciema krustojuma pārbūvē. Bīstamā krustojuma sakārtošana ir uzlabojusi ceļu satiksmes drošību. Krustojumā līdz pārbūvei reģistrēti 48 ceļu satiksmes negadījumi, 2019. gadā vien bija notikuši deviņi satiksmes negadījumi, kurus pārsvarā bija izraisījuši pieredzējuši autovadītāji ar vidējo stāžu 19 gadi. Pēc pārbūves – satiksmes negadījumi nav bijuši. Līdzīgi ir ar pārējiem veiktajiem pasākumiem satiksmes drošības uzlabošanā, kur satiksmes negadījumu skaits būtiski sarūk, salīdzinot ar situāciju, kāda tā bija pirms uzlabojumu veikšanas.
“Satiksmes drošības pasākumi sākotnēji ne vienmēr ir populāri, nereti tie pat izraisa negatīvu rezonansi, bet fakti liecina, ka tie attaisnojas, un satiksmes negadījumu skaits pēc drošības pasākumu īstenošanas sarūk. Tāpēc arī turpmāk satiksmes drošības uzlabojumi ir jāveic, lai mazinātu gan ceļu satiksmes negadījumu, gan cietušo skaitu,” uzsver Saeimas deputāts un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
“Apkopojot ceļu satiksmes negadījumu datus par laika periodu no 2017. gada līdz 2019. gadam uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 “melnie punkti”, kas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējā periodā. Bet tas nozīmē, ka darbs jāturpina, lai novērstu jaunus ceļu satiksmes negadījumus bīstamajos posmos un krustojumos,” saka J. Butāns.
- gadā satiksmes drošības projektiem uz Latvijas valsts ceļiem novirzīti aptuveni 8 milj. eiro, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados, veicot gājēju un velo ceļu izbūvi, barjeru uzstādīšanu kopumā 105 km garumā un ribjoslu - 122 km garumā.
Arī 2021. gadā plānots īstenot vairākus satiksmes drošības pasākumus, tostarp par dažiem no tiem tiks lemts jau 25. februāra Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.
Mhm, aizliegt privātos auto vispār un atļaut braukt tikai sabiedriskajam transportam un speciālajiem dienestiem. Kaut kur jau esam to piedzīvojuši. Seksperd, mož pārvācies uz Ziemeļkoreju? Varēsi to izbaudīt pilnā apjomā.