Aija, 28.janvāris 2017 23:02
Labvakar! Mani interese šāda situācija- ir liels četrvirzienu neregulējamais krustojums, macībnieks grib nogriezties pa labi, bet to brauktuvi, kurā nogriežas macībnieks grib šķērsot gājējs, taču saskaņa ar 18.2. CSN punktu gājējam nedrīkst šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas. Macībnieks nepalaiž gājēju un nogriežas pa labi. Inspektors tām uzliek nepietiekamu kompetenci protokolā par 124. CSN punktu neievērošanu. Kā Jūs domājat, vai tas ir pareizi, vai tiešam vajadzēja dot ceļu gājējam, kuram bija aizliegts tur iet? Shēma ir attēlota šeit
imgur.com/a/QPP2j
Ēriks Griģis:
1. Jums pēc tiesiskā paļāvības principa (3.) ir tiesības uzskatīt un rīkoties tā, ka gājējs (ne uz brauktuves) pie brauktuves atrodas nejauši, ka gājējs pārzina Ceļu satiksmes likuma 19.p. 3. un 4.punktus, viņš ir iemācījies Ceļu satiksmes noteikumu 18.1. un 18.2. punktos noteiktos aizliegumus kā gājējam šķērsot šo brauktuvi un viņš tikai izlikās to darām, lai nobaidītu inspektoru. Likumam tiesiski ir primāra iedarbe, MK noteikumi (CSN) ir likumam pakārtoti.
Ceļu satiksmes likums.
"...IV nodaļa
Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības
19.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības
...
(3) Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
(4) Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. ..."
2. Savukārt, ja gājējs prettiesiski atradās jau uz brauktuves daļas, tad Jūs nedrīkstējāt braukt viņam virsū. Jums bija jārīkojas atbilstoši CSN 100.p. noteiktajam.
3. Satversmes tiesas spriedumos skaidro tiesiskās paļāvības principu. Šis princips nosaka, ka valsts iestādēm ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties uz konkrētā normatīvā akta pamata. Tas nozīmē, ka tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t.i., personas var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktajā laika periodā tiks saglabātas un reāli īstenotas.
Avots:
www.lpia.lv/?id=836