imzz rakstīja: 10000 nepārdotu Ķīnas EV stāv Eiropas ostās. Daži pat 18 mēnešus
Tā gadās, kad saņem valsts piķi lai tik ražotu (kaut ko). Tāpat ķīna pilna ar nevienam nevajadzīgiem dzīvokļiem. Tik tos ir grūtāk eksportēt uz Eiropu...
Par energotīkla drošību saistībā ar "nelielu" problēmu Teksasā:
WALA rakstīja: Par energotīkla drošību saistībā ar "nelielu" problēmu Teksasā:
Pašās beigās tā arī tika pateikts: risinājumi ir.
Nu jā. Risinājumi ir. Tikai tie ir tādi pat, kā pensionāram laukos, kam atņem autobusa reisu, pateikt, ka ir taksis. Jau tagad elektrības cenas daudzus dzen nabadzībā. Bet tas jau tevi nesatrauc, vai ne?
Elektrības cenas? 6 cilvēki mājās, max rēķins 150 eiro mēnesī. Ar elektrisko auto.
Elektrības tīkli palēnām mainīsies. Neviens jau rīt uz pusdienu laiku nesola debessmannu visiem. 10 - 15 - 20 gadu laikā mainīsies. Tu cepies par vakardienu.
Kad mainīsies, tad parunāsim. Pagaidām es cepos par šodienu un to, ka ne elektrības tīkli, ne akumulatoru tehnoloģijas nemainās un pārskatāmā nākotnē nespēs mainīties ne tuvu taviem propagandas sapņiem. Diemžēl poliķi "sapņo' kopā ar tevi, jo otkati, ko var iegūt šajā biznesā, ir pietiekami, lai viņiem būtu nospļauties uz to, kā tiek kopumā sačakarēta un sadārdzināta enerģētika, kas ir visas mūsdienu labklājības pamatā. Un no kā visvairāk cieš tieši nabadzīgākā sabiedrības daļā.
imzz rakstīja: Tagad pat, notiksies klimata sanāksme galvas pilsētā.
www.tvnet.lv/8000467/riga-pulcejas-ano-klimata-parmainu-eksperti
ANO un klimats īsti neattiecas uz gaisa piesārņojumu. Tur tikai sitīs pie krūtīm un stāstīs, cik svarīgi visiem pāriet uz elektrību un neēst lielos lopus.
imzz tie kas pārgājuši uz elektrību un dzīvo zaļi, varētu piemērot NĪ atlaides? KoA teiks klimata eksperti? JĀ vai NĒ?
Vai varbūt papildus nodokli, no kā finansēt humanitāro palīdzību tiem, kas mūsdienās joprojām ir spiesti dzīvot vispār bez elektrības?
Ne jā un ne nē, ir jāsaparot ka visa šitā "maģiskā zaļināšana" ir turīgu cilvēku "izklaide" ... taču to apmaksā arī MSH sēžot laukos ... visādi citādi es esmu par tehnoloģisku attīstību ... kaut zinu ka tehnoloģiska attīstība pēc būtības ir cikliska, un atkarībā no skatu punkta, mēs vienā un tajā pašā bedrē ( vai attiecīgi kalnā) "braucam" atkal, un atkal, un atkal ... ar zināmu regularitāti ...
Bradypus rakstīja: Vai varbūt papildus nodokli, no kā finansēt humanitāro palīdzību tiem, kas mūsdienās joprojām ir spiesti dzīvot vispār bez elektrības?
Spiesti?
Kur tad ir tie (sa) spiestie?
Šie paši, kuru skaits diemžēl atkal PIEAUG... Diemžēl tieši dēļ tādiem, kā tu, kas to neuzskata par problēmu.
Reku, Varlamovs pacēlis šipenieku nodarīto kaitējumu
Tā zaļināšana un visa tā diskusija būtu jēdzīgāka, ja tiktu apspriesti vienkārši, saprotami, rēķināmi jautājumi.
Kāpēc ražotājiem nav lēto elektroauto modeļi ar maināmu akumulatoru un prastu uzbūvi?
Vai vispār tiek skatīts koncepts nebraukt, braukt mazāk?
Visādi lokāli, vienkārši risinami jautājumi, piemēram, labāki logi ar pārklājumu dienvidu un ziemeļu valstīs siltuma nelaišanai/saglabāšanai.
Nodirsēju monitorings, sa...to domuformu labošana.
Tizlo argumentu produkcijas monitorings, tūlītēja atbilde, skaidrojumi.
STEM priekšmetu programmas, mācību materiāli, imitācijas un tizlo domu formu monitporings.Ciklisko diskusiju pētījumi, domu attīstības monitorings.
Kā tev jau neskaitāmas reizes iepriekš ir atbildēts.
Nav lēti, jo baterijas ir dārgas. Maināms akumulators neko lētāku nepadarīs, tikai nelietojamāko, jo būs ārkārtīgi mazietilpīgs un tāpat nomaiņai vajadzēs servisu ar attiecīgu tehniku, jo svērs simtus kilogramu.
Konceptu braukt mazāk tieši tu spītīgi noraidi katru reizi, kad tev to piedāvā apspriest.
Par pārklājuma logiem vari gudri runāt. Tikmēr Spānijā nav problēmu +38 grādos uzturēt veikalā vēsu gaisu... ar pilnībā atvērtu priekšējo sienu - tikai tavā iedomu pasaulē pat parastos logus aizver, darbinot kondicionierus.
"Nodirsēju monitorings" jeb politnekorektā viedokļa cenzūra jau daudz kur ir ieviesta, bet tev par maz. Tev, kā BigPharma u.c. lielo, pie varas esošo, shēmu propagandētājam ļoti patiktu cenzūras stiprināšana.
Tūlītēja atbilde? Nu jā... To tu varētu pamācīties. Ne uz vienu tev uzdoto jautājumu tu principiāli neatbildi.
"domu attīstības monitorings" - lielisks nobeigums tavam "lielā brāļa" naratīvam.
Vācijas transporta ministrs draud aizliegt braukt nedēļas nogalēs, lai sasniegtu klimata mērķus, ja valdošā koalīcija līdz jūlijam nepieņems Klimata aizsardzības likuma reformas.
"Fakts, ka grozījumi joprojām nav spēkā, rada ievērojamas juridiskas un faktiskas neskaidrības," vēstulē koalīcijas parlamenta frakciju vadītājiem raksta liberālais politiķis Volkers Visings, ceturtdien vēsta Vācijas laikraksts BILD.
"Tas nekalpo ne klimatam, ne federālās valdības reputācijai," viņš teica.
Satiksmes samazināšana, lai palīdzētu sasniegt klimata mērķus, būtu iespējama tikai ar pasākumiem, par kuriem ir grūti paziņot sabiedrībai, piemēram, "visaptverošu un beztermiņa braukšanas aizliegumu sestdienās un svētdienās", piebilda Visings.
Federālās koalīcijas valdība, ko veido kreisi centriski sociāldemokrāti, zaļie un liberālie brīvie demokrāti, vairākus mēnešus ir nesaskaņās par tādiem jautājumiem kā maksājumu karte bēgļiem, Vācijas parādu pieauguma bremzēšana un pēdējā laikā ziloņi.
(Par ziloņiem: Strīds izcēlās pagājušajā nedēļā, kad Botsvānas prezidents draudēja nosūtīt uz Vāciju 20 000 ziloņu, protestējot pret Berlīnes Vides ministrijas – Zaļo Štefijas Lemkes priekšgalā – priekšlikumu ierobežot ziloņu medību trofeju importu.)
Ja ir aizliegts pārvietoties ar auto 6dien un 7dien, tātad var slēgt policiju, ugusndzēsējus, ātros ... utml. Cik stulbam ir jābūt lai šādu priekšlikumu vispār atļautos izteikt ... Vācijā. Ok teiksim ja to darītu, mazās valstpilsētas, kā Monako vai Lihtenšteina ...
WALA rakstīja: Cik stulbam ir jābūt lai šādu priekšlikumu vispār atļautos izteikt ... Vācijā. Ok teiksim ja to darītu, mazās valstpilsētas, kā Monako vai Lihtenšteina ...
Nu, ja, vācietis un auto. Vispār jau jebkurā valstī ir zināma daļa cilvēku, kas principā atsakās pat domāt par ideju reizi nedēļā NEBRAUKT ar savu auto.
Par to nebraukšanu. ĶTR šis jau ļoti sen ir spēkā lielajās pilsētās. Piedevām nedrīkst braukt katru 2 dienu.
Kāpēc jebkura ideja ir jāpārspīlē līdz bezjēdzībai? Tas taču ir labi, domāt par braukššanas, sastrēdgumu un piesārņojuma ierobežošanu.
Mazpilsētā neizmanto auto 2-3-5 reizes nedēļā, jo ir ļoti laba veloceliņu infrastruktūra.
Nebrauc uz Rīgu ar auto 2-3 reizes nedēļā, jo ir auto stavvieta pie stacijas un sabtranss pilsēta par brīvu, uzrādot aplicinājumu par auto stāvvietu.
Un tā tālāk. Skaisti.
Raimondm, "skaisti" tas būs tad, kad visādi plānotāji utml. plānā galdiņa urbēji beidzot sāks domāt kā tas nākas ka ne tie turīgākie cilvēki ir nopirkuši auto, un reizēm pat vairāk par vienu auto uz ģimeni ... Vai tas tādēļ ka naudu nav kur bāzt, vai varbūt tādēļ, ka ar sabiedrisko transportu kaut ko nevar izdarīt tā kā vajag un ir ērti vai iespējami lētāk ...
Un tikai nevajag te sākt tuftu dzīt par to ka nodoklis uz auto ir pārāk maziņš ...
P.S. jo nu auto nav tas lētākais pirkums, pārsvarā ir tikai liekas un nebūt ne mazas izmaksas utt. utjpr. ...
Nu re - atkal vecā dziesma. Uz Rīgu ir jābrauc! Sabtranss "par brīvu" (kurš par to maksās?)! Bet sakārtot nodokļu sistēmu, lai likvidētu motivāciju veidoties guļamrajoniem un nepieciešamībai braukt, kā arī likvidēt nenormālo valsts pārvaldes ierēdņu skaitu, kam par katru cenu jānonāk atsēdēt dienu pie datora vēsturiskajā centrā ir doma, kuru tu par katru cenu centīsies noraidīt.
Nedomāju vis, ka nodokļu sistēma ir pamats tam, ka iedzīvotāji izvēlas pārvākties no Rīgas uz Pierīgu - galvenie dzinuļi ir: 1) lielākā daļa dzīvokļu Rīgā ir mazi, neērti neefektīvi PSRS laika ražojumi, un 2) vēlme pašpiepildīties (mans, unikālais, pašam savs.
Žēl, ka nedomā. Vajadzētu sākt domāt. Un pavisam no otras puses - pašvaldībām uzņēmumi ir neizdevīgi - augstākas infrastruktūras prasības, bet nodokļus nemaksā (t.i. UIN maksā valstij). Attiecīgi pašvaldības dara visu iespējamo, lai veidotu guļamrajonus - IIN saņem pašvaldība, bet par darba vietām un to radīto slodzi lai rūpējas citi.
Katram guļamrajonam ir tuvāk kāda ciknecik industriāla zona, bet (auto) satiksmes plūsma ir uz / no Rīgas centra.
Mūsdienās vairums cilvēku nestrādā "industriālās zonās". Latvijā pakalpojumu īpatsvars ir ap 70% no visām darba vietām , Rīgā tas būs virs 80%. Tagad "fabrika ir lielveikals.
Nu stāsti jau nu tad savu versiju, kādēļ ir guļamrajoni, kuros darba vietu nav. Stāsti, kādēļ ierēdņu varza no Siguldas nevar savu darbu darīt Siguldā? Nu visi tie, kas nevienu klientu klātienē nepakalpo un dienu pavada migrējot starp datoru un kafijas automātu.
Tie var. Daļa arī tā strādā. Bet vēl ir pieradums, socializācijas aspekti, skolas.
Pieradums ir labs pamatojums sastrēgumu nepieciešamībai, vei ne? Socielaizeties ir iespējams tikai Rīgā, vai nē? Satiekoties Siguldā jau nevar socializēties? Un ja skolas ir tikai Rīgā, tad tā nemaz nav problēma, kas jārisina, vai nē?
Pārliecināji - sēdēšana sastrēgumos ir pamatoti nepieciešama un pareiza.
Es stāstu kā redzu situāciju. Vai tā ir laba vai pareiza, nezinu. Socializācija notiek arī darba vietā, darba laikā. Augstskolu katrā pagastā neuzturēsi. Arī slimnīcas.
Vai, piedod! Atkal kaut kā neiedomājos, ka muļķu diskusijā par to, ka novērst korķus, atnāca gudrais un vēlīgi painformēja, ka korķi IR! Nu kā mēs muļķi nebijām to iepriekš pamanījuši?! Un jā, nebiju savā muļķa prātā aizdomājies, ka socializācija darba vietā var notikt tika, ja tā atrodasi Rīgas centrā, starp augstskolu un slimnīcu.
Nu, paņemsim tādu pavisam vienkāršu piemēru no ekonomikas - interneta veikali. Tepat Latvijā viņu ir desmitiem, simtiem, varbūt tūkstošiem. Tur ir visādi biznesa modeļi, viss uz vietas reti kam ir, jāgaida no lielajām noliktavām kādu laiku arī. Pašas lapas pēc ērtībām un funkcionalitātes arī dažādas. Ir tādas, kur viss ir skaidrs, intuitīvi saprotams, ērts, viegli var pāriet no preču kataloga uz iepirkumu grozu, ērti mainīt pasūtījumu, ikonas vietās, viss labi. Ir tādas, kur nav nemaz tik labi. Neērti uztaisīta lapa, nevar ātri pāriet uz citu funkciju utt.
Kāds taču taisa tās lapas arī! Kāpēc pamatfunkcionalitāte nav vienota visiem?
Kāds sakars?! Jā, ir gadījies redzēt reāli nelietojamus i-veikalus - tas mēdz būt firmām, kas 1) tirgo kaut ko ļoti specifisku un tādējādi ir ārpus konkurences, 2) tirgotājiem, kas principā balstās uz tirdzniecību klātienē, bet to i-veikalu ir kaut kā uzļepījuši tāpēc, ka moderni un citiem arī ir, 3) kaut kādi pilnīgi kreisie kantori, kas visbiežāk iekasē avansu un pazūd.
Kāds taču taisa tās lapas arī! Kāpēc pamatfunkcionalitāte nav vienota visiem?
Tāpēc, ka likumdevējs nav uzskatījis par vajadzīgu izstrādāt vienotu standartu interneta veikalu mājas lapām, jo mums tak nav totalitārisms. Slikti izstrādāta mājas lapa samazina attiecīgā veikala ieņēmumus. Ar to pietiek.
Bez tam šis ir offtopiks tēmā : transports un īsta vai neīsta ekoloģija :-/
"Kāpēc pamatfunkcionalitāte nav vienota visiem?"
Tāpēc, ka tu neatšķir Latviju no Ziemeļkorejas
Nu, labi, un e-veselība.
Bija reāls variants pārņemt no igauņiem.
Nē, taisīja paši.
Slikti darbojās.
Pārtaisīja.
Uzturēja.
Saņēma algu, pirka auto, brauca. Lūk, arī sakars ar ekoloģiju, Ja vēl pieskaita laika patēriņu, dīkstāvi, nefunkcionējoišu e-recfepti.
e-veselība ir viens no kliedzošākajiem korupcijas, valsts izzagšanas, kā arī atbildīgo personu nekompetences piemēriem. Tikai tam vēl joprojām nav nekāda sakara ar ekoloģiju :-/
Nopietni? Tev nav nojausmas, kur aizgāja e-veselības nauda? Sistēmas taisīšanai ap 20% (lielo Vienotības laupītāju projektu standarta "likme"), tapēc arī "taisīja paši" un nekāds variants "pārņemt no Igauņiem" netika par apsvērts.
Vari nesaspringt - pārņemt no igauņiem ir tieši tādas pašas problēmas (t.i. ne tās pašas, bet līdzvērtīgas gan apjoma gan izmaksu ziņā). Tagad esmu viena meitas-kompānija ar igauņiem, un viņiem tādu norakstītu ( tā ka pilnībā izmestu miskastē) projektu netrūkst ... un tās nav vienīgās igauņu problēmas. Tik tas ka igauņi ir pieraduši uz visu skatīties caur "pozitīvisma" prizmu, kamēr mēs esam izteiktāki skeptiķi ...
nu, mums jāizlasa/jānoskatās un jāizsaka viedoklis ? Daudzas lietas ir, kas labi darbojas tikai laboratorijā. Tiešām nav vērts katru laboratorijas eksperimentu apcerēt.
Par šo. Tās skaidas ir reālas fabrikas skaidas, kuras salietas ar eļļainām emulsijām no griežņu dzesēšanas, jeb laboratorijā speciāli uztaisītas skaidas (?) Liela starpība. Otrkārt, 28 mikrogrami platīna uz cm2, labi. Šeit jautājums, cik ilgā vai īsā laikā tas katalizators degradējas. Šaubos vai eksperiments bija 24/7 mēnesi ilgi.
Kaut kas no ekoloģijas: video izlase par Dubaijas plūdiem:
Šodien pa radio stāstīja, ka tie gudrinieki esot spēlējušies ar mākslīgo mākoņu veidošanas tehnoloģiju. Tagad atceros, ka jau pirms pāris gadiem lasīju, ka šamiem esot kas tāds. Nu tad arī dabūja lietutiņu.
darklight rakstīja: Šodien pa radio stāstīja, ka tie gudrinieki esot spēlējušies ar mākslīgo mākoņu veidošanas tehnoloģiju. Tagad atceros, ka jau pirms pāris gadiem lasīju, ka šamiem esot kas tāds. Nu tad arī dabūja lietutiņu.
Maz ticams, ka kaut ko tādu - 1,5 gadu nokrišņu normu dažu stundu vai dienu laikā - var izraisīt (tikai) mākslīgi.
Maz ticams, ka kaut ko tādu - 1,5 gadu nokrišņu normu dažu stundu vai dienu laikā - var izraisīt (tikai) mākslīgi"
To nevar. Ko viņi esot pa reizei darījuši, apbēruši mākoņus stadijā "tā kā līst, tā kā ne" ar sudraba jodīdu vai lētākām ķimikālijām lai izraisītu lietu vai novērstu krusu.
Bradypus rakstīja: Malacis. Esi pievenojies chemtreilu teorētiķiem. Un pierādījis, ka neko nesaproti ne no dabiskās, ne mākslīgās mākoņu veidošanās.
Nekur neesmu pievienojies, tikai atkārtoju, ko šodien pa radio stāstīja oficiālās ziņās. Par dabiskajiem procesiem man ir puslīdz skaidrs, kāpēc paliek svītras aiz lidmašīnām - arī. Kā mākslīgi izraisa vai novērš nokrišņus, nav ne jausmas, neesmu arī interesējies. Zinu tikai, ka šādas tehnoloģijas pastāv.
tie dubaijieši papriekšu būtu izrakuši kādu palielu dīķi un tad viņiem būtu saldūdens, ko laistīt palmas
Bija sižets par Vāciju, kur pilsētplānotāji plāno pilsētas infrastruktūrā baseiveida padziļinājumus (parka daļas ne lietus laikā) un augsnes laukumus betonētas un asfaltētas vides vietā. Daļu ūdens aizvada ar sūkņiem, daļa sasūcas augsnē. Un to viņi dara tagad, pēc plūdiem.
Tādām tuksneša betonētajām un asfaltētajām pilsētām laikam vispār nav koncepta, ka augsnei jāspēj uzsūkt kādu noteiktu daudzumu ūdens,
bija arī sižets par Kaliforniju (laikam), kur plūdu ūdeņus novada uz vietām, kurās labāk ūdens sasūcas zemē - tādējādi papildinot gruntsūdeņus.
Novadīt ar dambjiem - var līdz vienai robežai, kad to pārsniedz, tad it kā tagad Krievijā.
Tuksnešos vispār ir problēmas ar t.s. 'flush floods'. nav nekā, kas to ūdeni aiztur augsnē un uzsūc. Jo augsnes ta nav...
Man patīk prikols pie britiem, bet tas noteikti ir saistoši arī rietumeiropā - Renõ Zojai samainīt siltumsūkņa salona kondensatoru pie britiem izmaksā 11 TŪKSTOŠUS MĀRCIŅU, respektīvi, ja tas izbeidzas, tad tas bieži kļūst par iemeslu mašīnas utilizācijai. Iemesls skaistajai cenai - francūži, kuriem ir talants uzprojektēt kaut ko caur dirsu, renis, protams, ar to izceļas īpaši, ir uztaisījuši to mašīnu tā, ka lai samainītu to radiatoru, kur, protams, jājauc nost panelis, vajag 80 !!! stundas... 😂 Es pat nespēju iztēloties ko šie tur ir izdarījuši tādu, lai būtu jājājas desmit darbadienas...
domāju, ka tu maldies. Vai kārtējo reizi akli tici kaut kam no smirderneta dzīlēm.
Es arī intereses pēc pameklēju, no kurienes šitā Reno nomelnojošā smirdneta informācija izcelta ;) Izrādās, no The Guardian, cienījama kreiso laikraksta:
www.theguardian.com/money/2024/apr/17/renault-repair-zoe-heater-car
Citāti:
Dažus mēnešus vēlāk sildītājs pilnībā nomira.
Šajā posmā automašīnai bija četrarpus gadi, un es to aizvedu uz EV speciālistu autoservisu, kurā tika konstatēta kompresora kļūme. Diemžēl tas nevarēja iegūt Renault daļu, lai veiktu remontu.
Tātad atpakaļ pie mana vietējā Renault izplatītāja, kurš man teica, ka var veikt remontu par £ 1650. Pēc divu mēnešu gaidīšanas beidzot sākās darbs. Noņemot kompresoru, tika konstatēts, ka tas ir eksplodējis, nosūtot metāla lauskas pa gaisa kondicionēšanas sistēmu.
Renault teica, ka ir jānomaina visa sistēma – kopā 33 detaļas visā automašīnā.
Pēc tam izplatītājs teica, ka nevar veikt remontu, jo tam nav pacēlāja, lai izņemtu EV akumulatoru, un mums būs jāatrod cita garāža, kurā būtu aprīkojums.
Te vēl viens raksts par to pašu:
This article is more than 1 month old
Renault wants to charge £7,500 to fix my Zoe electric car
www.theguardian.com/money/2024/mar/12/renault-charge-fix-zoe-electric-car
Atceros, ka Meganei, lai nomainītu tuvās gaismas lampiņu, mašīna bija jāceļ uz domkrata, jāņem nost ritenis, jāņem nost arkas plastmasa... Un tomēr man tās 80 stundas Zojas radiatoram liekas neticami - tur tak reāli visu mašīnu var sastāvdaļās izjaukt un salikt atpakaļ. Nav kāds viģiks pieejams?
Nu ja būtu palasījis rakstu, ko kolēģis atrada, tad tieši par to jau stāsts, ka visa mašīna detaļas jāizjauc, nevis tikai radiatoru jānomaina.
Kā savulaik stastīja Pirmais, kam tāda megāne bija, nebija tik traki - vajadzēja līdz galam izgriezt stūri un tad varēja tur kaut kā roku iebāzt. Tā ka tā vēl nav tā varenākā reņa inženieru izdomas apogeja. Man patika variants ar kaut kādu tur Clio - tie ambāļi uztaisījuši tā, ka lai čotka samainītu salona ventilatora pretestību, jāņem nost panelis 😂 - alternatīva ir pārgriezt un salodēt vadus.
Lūk arī atbilde uz jautājumu "Vai dīzeļi izmirs?": interestingengineering.com/innovation/china-diesel-engine-thermal-efficiency
Vienīgais, kas izmirs, būs Eiropas autubūve, ja turpinās uzsākto politzaļo kursu. Vai arī, iespējams, jau ir par vēlu un Ķīna jau ir tehnoloģiski priekšā daudzās jomās, kuras Eiropa ir "norakstījusi" un neattīsta. Un daudzi noderīgie idioti joprojām domā, ka Ķīna māk tikai zagt tehnoloģijas. Kamēr realitātē drīz tās būs jāpērk vai jāzog no Ķīnas.
Salona ventilatora pretestība, kura vispār ir jāmaina, ir inženieru piekāpšanās kompromiss efektīvajiem menedžeriem/izmaksu mazinātājiem. Jo tā nu ir detaļa, kuru ar nedaudz lielāku materiālu izlietojumu, var uztaisīt ar tādu rezervi, ka tā nav jāmaina.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2