Aizsardzības industrijas pārstāvji šodien Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē pauda kritisku nostāju par nepietiekamo valsts finansējumu jomas inovācijām, atbilstošu pasūtījumu trūkumu un birokrātiskiem novecojuša normatīvā regulējuma radītajiem šķēršļiem.
Sēdes sākumā apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) atsaucās uz no aizsardzības industrijas pārstāvjiem dzirdēto, ka pēdējo septiņu gadu laikā neesot palielinājies vietējo uzņēmumu iesaistes militāro vajadzību nodrošināšanā apjoms.
Latvijas Industriju attīstības konfederācijas prezidents, uzņēmējs Normunds Bergs izteicās, ka aizsardzības resora piedāvātie 600 000 eiro granti prototipu izveidošanai esot "smieklīgs naudas apjoms", jo šādiem darbiem esot nepieciešami vismaz viens līdz trīs miljoni eiro.
Pēc Berga vārdiem, lai izstrādātu kādas ierīces vai sistēmas prototipu, tam nepieciešams no pusotra līdz diviem gadiem, un tikai algās tas var prasīt 1,2 miljonus eiro. Komentējot industrijas sadarbību ar bankām, uzņēmējs akcentēja, ka nav pamata runāt par iespēju saņemt kredītu bankā pirms nav garantēts valsts pasūtījums.
Uzņēmēju organizācijas pārstāvis, "Latvijas mobilā telefona" prezidents Juris Binde kā problēmu minēja, ka Aizsardzības ministrijas (AM) atsevišķus ekspertus neizdodas vai ir grūti pārliecināt, ka viņu ārzemēs pamanīto aizsardzības produktu Latvijā var ražot lētāk, ērtāk un labāk.
Lielākā problēma pāriešanai no prototipa uz ražošanu ir novecojusī, laika garam neatbilstošā normatīvo aktu bāze, pauda Binde. Viņš mudināja, lai AM kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādā aizsardzības industrializācijas koncepciju.
Savukārt jauno produktu pieņemšanas testiem un pārējiem posmiem jābūt sistēmiskiem, uzsvēra Binde. Piemēram, lai saņemtu sertifikāciju jaunradītam transportlīdzeklim, nepieciešams ar to nobraukt konkrētu attālumu pa vispārējās nozīmes ceļiem, ko var darīt tikai pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atļaujas. Taču CSDD šādu atļauj nesniedz, jo transportlīdzeklim nav attiecīgā sertifikācija, pauda uzņēmumu organizācijas pārstāvis, akcentējot, ka nepieciešama likumdevēja un izpildvaras aktīva iejaukšanās birokrātisko šķēršļu normatīvajos aktos noņemšanai.
Cits uzņēmējs komisijas sēdē pauda, ka ar grantam pieejamo summu pašlaik var nodrošināt desmit, bet praksē vajag nodarbināt 500 līdz 1000 inženierus.
Uzņēmēji reizē norādīja arī uz pozitīvajām valsts paveiktajām lietām aizsardzības industrijas jomā.
Deputāts Kulbergs sēdes sākumā pauda, ka Ukrainai Latvija sniegusi atbalstu vairāk nekā nekā miljarda eiro vērtībā, taču tas, ka daudzas piegādātās preces pērkam ārvalstīs, nav labs risinājums. "Apvienotā saraksta" politiķis vērsa uzmanību, ka ASV rīkojas citādāk, jo tās piešķirtā atbalsta nauda Ukrainai tiek iepludināta ASV industrijā.
Apakškomisijas vadītājs uzsvēra, ka svarīgi, lai "X stundā" Latvijai uz vietas būtu pieejama nepieciešamā munīcija un droni, bet no industrijas tiek saņemti signāli, ka tā nav. Ja AM nepiedāvās līgumus nepieciešamajā apjomā, tad uzņēmējus tādējādi "aizsūtīsim prom" no Latvijas tirgus, kas var novest pie bīstamām sekām kara apstākļos, sprieda opozīcijas politiķis.
Kulbergs prasīja atbildīgajiem sniegt informāciju, kāda ir ceļa karte no inovācijas līdz AM pasūtījumam, kāda situācija ar banku aizdevumu un valsts garantiju pieejamību.
Savu redzējumu sēdē pauda arī AM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Atis Švinka (P) un citi AM pārstāvji, kā arī vairāki deputāti.
Opozīcijas parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka Latvijai beidzot jāparāda kāds drons saistībā ar mūsu pašu veidoto dronu koalīciju. Deputāte Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka uz nākamo sēdi gaidītu AM jauno valsts sekretāru vai ministru Andri Sprūdu, lai būtu lielāka skaidrība par to, kas tiks darīts.
Sēdes noslēgumā Kulbergs norādīja, ka deputāti AM ceļa karti risinājumu rašanai attiecībā uz aizsardzības industrijas darbību.
Kāpēc to X stundu skata tik šauri? Vai kāds var pateikt rīcības plānu , ko darīt tajā X stundā!? Ja Latvija piedzīvotu Ukrainas scenāriju, kad pirms iebrukuma ir masveidīgs raķešu uzbrukums lidostām un kritiskajai infrastruktūrai (sašaujot elektrostacijas un transformatorus, lidostas, stacijas, ostas) rodas loģisks jautājums, kā uzpildīt mašīnu, ja DUS nav elektrības. Kā apziņot cilvēkus par notiekošo, ja nav elektrības un tiek slāpēti radio un mobilie sakari? Kur un kā varēs dabūt zāles un pārtiku, ja nestrādās kases aparāti? Kā tiksim pie skaidras naudas, ja nestrādās bankomāti! Vajadzētu tā kā salikt pa punktiem ko darīt, kurp doties, kāds ir rīcības plāns. Citādi ir tā pat kā bankām, ja premjers televīzijā saka, ka viss kārtībā, jūsu nauda drošībā, ir jājož uz bankomātu ko kājas nes un jāņem ārā visu, ko var dabūt, jo rīt no rīta jau būs par vēlu.
Ir tāds (populārs,plaši izplatīts) paņēmiens- atbildes vietā jautātāju nosaukt par Lohu.
Kam mums skaidra nauda- vai tad ikdienišķo līsingu,apsaimniekošanu,hipopotēku un/vai nomu kaŗa laikā tagad maksāsim skaidrajā? Leišu automazgātuve diez no kurienes novilks mēneša abonent maksu, ja kartē būs nepietiekoši līdzekļu?