Sastrēgumus veido mākslīgi 17

3.augusts 2006 0:02

Kā vēsti laikraksts "Rīgas Balss", Rīgas satiksmes organizētāji, skaidrojot milzīgo sastrēgumu veidošanos ielās, parasti aizbildinās ar tiltu trūkumu pār Daugavu un citām šķietami nepārvaramām problēmām. Tomēr vairākās vietās pašā pilsētas centrā un maģistrālajās ielās sastrēgumi tiek veidoti mākslīgi – atvēlot veselu braukšanai paredzēto joslu automašīnu stāvēšanai.

Brīvības gatves fenomens

Šķiet, ka Rīga ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kurā privāto auto vadītājiem par velti tiek sniegta ekskluzīva iespēja turēt mašīnu uz centrālās ielas – Brīvības gatves. Vairākas šādas vietas atrodas posmā no Gaisa tilta līdz krustojumam ar Lielvārdes ielu Teikā. Aizvadītā gada beigās tur vietumis parādījās ceļa zīmes «stāvēt aizliegts», bet citur mašīnas atstāt joprojām ir atļauts.

Toreiz Satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa RB skaidroja, ka Brīvības gatvē zīmes «apstāties aizliegts» tiek uzstādītas pakāpeniski. Esot svarīgi samērot gan to autovadītāju intereses, kuriem ir nepieciešams apstāties, lai apmeklētu kādu iestādi vai veikalu, gan to autovadītāju intereses, kuriem nepieciešams braukt uz priekšu. Agrāk, kad automašīnu skaits pilsētā bija daudz mazāks, varēja apstāties jebkurā ielas posmā, lai ieietu, piemēram, veikalā. Tagad tas neapšaubāmi daudzviet traucē satiksmes plūsmai, tāpēc aizlieguma zīmes tiekot uzstādītas pamazām, pieradinot braucējus.

Pagājis jau vairāk nekā pusgads, bet labā josla Brīvības ielā joprojām nav atbrīvota, kaut arī lieti noderētu sabiedriskajam transportam vai tiem braucējiem, kam jānogriežas pa labi. Tagad I. Prauliņa skaidro, ka šajā ielas posmā ir trīs braukšanas joslas un satiksme neesot tik intensīva, lai aizliegtu apstāšanos un stāvēšanu. Departamenta speciālisti sekojot satiksmes plūsmas un intensitātes izmaiņām pilsētā, lai nepieciešamības gadījumā pieņemtu atbilstošus lēmumus.

«Runājot par labā pagrieziena veikšanu krustojumos, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem transportlīdzekļi nedrīkst apstāties un stāvēt tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas. Tādējādi šie noteikumi nodrošina to, lai pārējiem transportlīdzekļiem būtu ērti un droši krustojumā veikt labo pagriezienu,» paziņo departamenta pārstāve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) RB paskaidro, ka par situāciju konkrētajās vietās atbild Satiksmes departaments. Viņaprāt, vietās, kur tas traucē satiksmei, maksimāli jāierobežo kreisie pagriezieni un automašīnu stāvēšana.

Citur esot labāk

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Zvirbulis (JL) RB skaidro, ka šis posms ir gandrīz vienīgais pilsētas maģistrālajās ielās, kur vēl atļauta stāvēšana ielas malā. Situācija tajā tikšot pakāpeniski pārskatīta, un ielu malu atbrīvošana no automašīnām, lai paātrinātu satiksmes plūsmu, esot viena no prioritātēm.

Vēl stāvēšana uz Brīvības ielas ir atļauta iepretim Dailes teātrim, taču tur trešās joslas atbrīvošana lielu labumu nedotu – vienu kvartālu pirms tam un vienu kvartālu tālāk vienalga ir tikai divas braukšanas joslas. A. Čaka un Marijas ielā apstāties un stāvēt ir aizliegts līdz pat Ērgļu ielai pie Latvijas Universitātes stadiona, bet Valdemāra ielā visā tās garumā – stāsta J. Zvirbulis.

Pavisam interesanta situācija vērojama pašā Rīgas centrā, Raiņa un Kalpaka bulvārī. Tur lieti noder nedaudz pārveidota paruna par to, ka daži autobraucēji ir vienlīdzīgāki par citiem. Abi bulvāri izceļas ar sastrēgumiem rīta un vakara kustības maksimuma stundās. Raiņa bulvārī veselu joslu aizņēmušas speciālās autostāvvietas Francijas, ASV un citām vēstniecībām, kā arī Iekšlietu ministrijai.

Tuvāk Centrālajai stacijai, kur veidojas vislielākie sastrēgumi, vienu joslu aizņem autostāvvieta «parastajiem mirstīgajiem». Par to gan pilsēta vismaz iekasē maksu.

Tikpat absurdi stāvēšana un braukšana ir organizēta Kalpaka bulvārī. Lai pārvarētu pārsimts metrus garo posmu no Brīvības ielas līdz Valdemāra ielai, pēcpusdienās, laikā no pulksten 17 līdz 19, jārēķinās vismaz ar 15 minūtēm. Arī tur viena josla ir aizņemta. Sākumā, līdz Reimersa ielai, ir maksas stāvvieta, tad – stāvvieta prokuratūras transportam, bet uzreiz aiz tās auto uz brauktuves var atstāt jebkurš un bez maksas.

Var secināt, ka uz šīm ielām auto par brīvu var novietot ne tikai «paši vienlīdzīgākie», bet arī paši izmanīgākie. Vēl divas «bezmaksas stāvvietas izmanīgajiem» ierīkotas Raiņa bulvārī, īsajos posmos starp vēstniecībām un valsts iestādēm: pie Valsts Civildienesta pārvaldes un 1. ģimnāzijas. Kamēr pārdesmit metrus tālāk par stāvēšanu jāmaksā 80 santīmu stundā, tur auto uz visu dienu var atstāt, nedomājot par savu maciņu. Atliek vienīgi pirmajam atbraukt un ieņemt vietu.

I. Prauliņa piebilst, ka ārvalstu vēstniecībām rezervētas stāvvietas pienākas atbilstoši pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem. Tāpat rezervētas stāvvietas pienākoties arī operatīvajam transportam, tostarp prokuratūras transportam, bet blakus esošā pazemes stāvvieta Kronvalda bulvārī esot pārslogota.

Automāti neatmaksājas
Uzņēmuma «Rīgas satiksme» pārstāvis Oskars Fīrmanis RB paskaidro, ka šobrīd tur neatmaksājas uzstādīt maksas automātus, jo automašīnu skaits, kuras šajās stāvvietās var novietot, ir mazs. Ja nākotnē mainīsies satiksmes organizācija vai arī kāda no institūcijām, kurai ir speciālās stāvvietas, pārcelsies uz citām telpām, tad varētu izskatīt iespēju tur ierīkot maksas autostāvvietas.

Arī J. Zvirbulis piebilst, ka lielākās galvassāpes satiksmes organizētājiem šajā vietā rada valsts un diplomātiskās iestādes. Piemēram, Iekšlietu ministrijas mašīnas ar laiku varētu pārcelties uz jaunceļamo policijas kompleksu Gaujas ielā, bet vēstniecības nekur pārcelt nevarēs. Stāvvietas tām tiekot nodrošinātas atbilstoši protokolam un Ārlietu ministrijas prasībām. Līdzīgi tās jānodrošina arī pie Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām konkrētajās valstīs.

Sola veidot kabatas

J. Zvirbulis atzīst, ka daudzās Rīgas centra šķērsielās, piemēram, Dzirnavu, Ģertrūdes vai Elizabetes ielā, arī veselu joslu aizņem maksas stāvvietās atstātās automašīnas un brīžiem tas traucē transporta kustībai. «Tomēr kaut kur mašīnām ir jāstāv, un mums jāizvēlas vismazākais ļaunums,» secina deputāts. Par vienu no galvenajām prioritātēm viņš nosauc tā dēvēto kabatu veidošanu gan sabiedriskā transporta pieturvietās, gan arī privātā transporta stāvvietu iekārtošanai.

Tomēr Satiksmes un transporta lietu komiteja vakar neatbalstīja 15 000 latu piešķiršanu pilotprojektam, lai tādas ierīkotu Merķeļa ielas kreisajā pusē no Marijas ielas līdz K. Barona ielai. Arī tur šobrīd stāvošie auto aizņem veselu kustības joslu. Kā ziņo aģentūra LETA, pret līdzekļu piešķiršanu iebildis deputāts Edmunds Krastiņš (TP). Viņš apšaubījis, vai pašvaldības līdzekļi būtu jāpiešķir privātīpašnieku vajadzībām.

Daudz nozīmīgāk būtu izveidot sabiedriskā transporta pieturvietu paplašinājumus, piemēram, pie Matīsa tirgus vai «Rīgas modēm». Savukārt deputāts Olafs Pulks (JL) aizrādījis, ka nevajadzētu aizrauties ar kabatu ierīkošanu, jo nākotnē Rīgas centrā būšot prioritāte sabiedriskajam transportam. Rezultātā komiteja uzdeva Satiksmes departamentam sagatavot jaunu informāciju, kurā prioritāte būtu sabiedriskā transporta kabatu ierīkošana. Rosināts arī uzdot privātīpašniekiem autostāvvietu paplašinājumus izveidot par saviem līdzekļiem kā maksas autostāvvietas.

Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba uzskata, ka ierīkot kabatas sabiedriskajam transportam Merķeļa ielā varētu būt sarežģīti, jo pieturvietu esot ļoti daudz. «Drīzāk varētu domāt par sabiedriskā transporta joslas ierīkošanu uz ietves rēķina,» paskaidro I. Zarumba.

Viedoklis

Pauls Timrots, autožurnālists: – Tas ir ļoti šiki, ja pilsēta var atļauties veselu ielas joslu izmantot kā stāvvietu. Protams, mašīnu aizvākšana mazinātu sastrēgumus. Aritmētika ir ļoti vienkārša: ja divām joslām pieliek trešo, tad sastrēgums kļūst par trešdaļu īsāks. Nav saprotams, kādēļ vesela ielas josla jāizmanto dažu cilvēku egoistiskām vajadzībām. Kādi divdesmit šoferi atstāj automašīnas, bet divi vai trīs tūkstoši tāpēc stāv rindā. Tā ir baigā greznība, varbūt to varētu atļauties kaut kur Tukumā, bet ne Rīgā pietiekami tuvu centram. Jāatceras, ka šis vietas vēl ir jākopj, jāslauka, jātīra lapas un sniegs ziemā. Tad vismaz varēja iekasēt kādu maksu par stāvēšanu. Tā ir ļoti nesaimnieciska rīcība. Kāpēc citur īpašnieki par savu naudu bruģē laukumus, ierīko barjeras, algo sargus, lai iekasētu maksu, bet te viss ir par brīvu? Pašvaldībai būtu jārūpējas, lai beidzot atrisinātu šo problēmu.

FAKTI

Sabiedriskā transporta pieturvietu kabatas pēdējos gados ierīkotas:
A.Deglava ielā,
Malienas ielā,
Kleistu ielā,
Skanstes ielā.

Izstrādāts projekts sabiedriskā transporta pieturvietas – «kabatas» ierīkošanai pie Brīvības gatves un Juglas ielas krustojuma.

Satiksmes departamenta apzinātās vietas pilotprojektam automašīnu stāvvietu kabatu ierīkošanai:
Brīvības ielā pie Dailes teātra;
Merķeļa ielā (no Marijas ielas līdz K. Barona ielai);
Brīvības ielā pie Vidzemes tirgus;
Valdemāra ielā (posmā Kalpaka bulvāris–Elizabetes iela, muzeja pusē);
A. Čaka ielā (posmā Ērgļu iela–Pērnavas iela);
Kalpaka bulvārī;
Valmieras ielā pie Ģertrūdes ielas;
Brīvības ielā pie Katedrāles.

Nejēdzība
Platākas ielas – uz parku rēķina

Rīgas domē tiek apspriesta iecere paplašināt Valdemāra ielu un Raiņa bulvāri, izveidojot papildu braukšanas joslas, bet upurējot malā augošos kokus – tie būtu jāpārvieto vai vietā jāstāda jauni.

Aptaujā, ko pēc Rīgas domes pasūtījuma veica sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS, konstatēts, ka upurēt centra parkus un vēsturisko bulvāru loku par labu automašīnu plūsmas paātrināšanai būtu ar mieru 51,7% respondentu, bet tikai 34,3% iebilst pret šādu ieceri. Uz citu rīdzinieku fona krasi izceļas Centra rajona iedzīvotāju viedoklis, kuriem acīmredzot parki ir atpūtas un pastaigu vieta. Tikai 3,4% no viņiem atbalsta ielu paplašināšanu uz koku rēķina, bet 93,1% ir pret. Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) gan RB paskaidro, ka šāda iespēja pašvaldībā netiekot apspriesta un centrs maksimāli jāatslogo no satiksmes. Taču tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc aptaujā uzdots šāds jautājums.

Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš (LZP) bija dzirdējis par šādu ieceri un saka RB, ka tā esot jau veca. Viņš sapratis, ka runa ir par Valdemāra ielas paplašināšanu visā garumā. Speciālists uzskata, ka par jautājumu var diskutēt, jo malā augošo koku izdalītais skābeklis nevar atsvērt to tīrā gaisa daudzumu, ko nosvilina sastrēgumos stāvošie auto. Taču arī kokus būtu sarežģīti kaut kur pārvietot, tāpēc, ja reiz lēmums par paplašināšanu tiktu pieņemts, projektētājiem būtu ļoti rūpīgi jāsagatavo risinājums. A. Kļaviņš uzskata, ka nav jēgas runāt par Raiņa bulvāra paplašināšanu, jo tā nepadarītu raitāku satiksmes plūsmu.

Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) zina teikt, ka iecere apspriesta gan Satiksmes departamentā, gan Satiksmes un transporta lietu komitejā. Viņš personīgi to neatbalsta, bet pieļauj, ka kokus varētu izcirst, ja vien departamenta speciālisti veiktu nopietnu pētījumu un pierādītu, ka ielu paplašināšana konkrētajās vietās tiešām mazinās sastrēgumus un gaisa piesārņojumu.

Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Zvirbulis (JL) piebilst, ka pirmo reizi dzird par šādu nostādni. Pirms vairākiem gadiem gan bijusi iecere paplašināt līdz trim joslām nobrauktuvi no Vanšu tilta. Aprēķināts, ka fiziski ir iespējams iespiest vēl trešo rindu automašīnām blakus Latvijas Bankas ēkai, skvēriņam pie Jēkaba ielas un «Latvijas kuģniecības» ēkai uz Aspazijas bulvāra stūra. J. Zvirbulis uzskata, ka šāds risinājums tiešām uzlabotu satiksmi, taču savulaik iecere atdūrusies pret vides sargu iebildumiem – lai to īstenotu, būtu jānocērt apmēram seši koki skvēriņa malā. Raiņa bulvāra paplašināšana nebūtu tik nozīmīga, tur drīzāk varētu ierīkot «kabatas».

Jānis Āboltiņš,


Rīgas Balss,
www.rb.lv
 
Visi komentāri
 
207391. viesis 3.augusts 2006 8:10
0 0 Atbildēt

Valdemāra ielu varētu arī nepaplašināt ja:

1) Ielas malās esošās bedres, kas palikuša pēc notekūdeņu aku iegrimšanas un kārtējiem rakņāšanas darbiem, tiktu sataisītas. Tā lai var braukt gar pašu ielas malu.

2) Disciplinētu sabiedriskā transporta vadītājus lai tie nebrauc pa pašu ielas vidu. Pagaidām to vēl kaut kā var saprast - gar malu braukt ir ļoti grūti - bedres. Nebūtu bedres bez problēmām varētu saspiesties 2 joslās gan sabiedriskais gan pārējais transports.

3) Atrisīnāt šaurās vietas - krustojums ar Kalpaka bulvāri un krustojums ar Kronvalda un Basteja bulvāriem (Pie Nac. teātra). Absolūti neizskaidrojamu iemeslu dēļ tieši šo divu luksoforu dēļ visa plūsma arī nostājas. Ir jāpalielina to caurlaidība. Sastrēgumi parasti beidzas pie šiem luksoforiem, pie kam abos virzienos un šie sastrēgumi mēdz izstiepties daudzu kvartālu garumā kas padara neizbraucamu gan Valdemāra ielu, gan Vanšu tiltu, gan Kalpaka bulvāri.

4) Jāizstrādā beidzot noteikumi un jānozīmē (protams ka arī jāpiemēro) bargi sodi par stāvēšanas aizlieguma ignorēšanu preču piegādes transportam intensīvas satiksmes laikā. Tas ka sastrēguma stundās pirmo joslu aizņem smagās mašīnas kur šoferis staipot gumiju izkrauj batonus ne tikai bremzē visu plūsmu, bet arī padara niknus autovadītājus. Tā jau "slikti" un te vēl "šitas" pirmajā joslā un tad vēl "viens" neielaiž otrajā... Un brīnāmies ko mums šoferi tādi nervozi un nedisciplinēti...

Normālās Eiropas pilsētās preču piegāde notiek agri no rīta līdz 7:00. Līdz 7:00 uz Valdemāra ielas plūsma ir ļoti minimāla un spēj tikt galā arī pa vienu joslu.

Papildus šaurās vietas uz Valdemāra ielas:

1) Posmā no Elizabetes ielai līdz Sporta ielai pietiktu ja iela tiktu paplašināta par ~25-50cm uz katru pusi. Lielākoties tas ir iespējams bez koku zāģēšanas;

2) Posmā no Sporta ielas līdz Briāna ielai ir nepieciešama tomēr papildus josla. Tas posms jau tā ir šaurāks par pārējo Valdemāra ielu un liela plūsmas daļa aiziet tieši pa Briāna ielu. Daždesmit metru stresa. Piedevām ka asvalts šajā vietā sen jau bija jāmaina - bedres un nelīdzenumi ir ne tikai gar pašām ielas malām;

3) Paplašināt nobrauktuvi no Vanšu tilta līdz Basteja bulvārim.

Tie ir nelieli sīkumi kas arī padara satiksmi uz Valdemāra ielas problemātisku. Tai pat laikā lai tos novērstu nav nepieciešams izzāģēt veselu mežu un kapitāli pārbūvēt ielu vairāku kilometru garumā. Es saprotu ka kādam tas būtu izdevīgāk - lielāki procenti no tendera atkritīs. Bet reiz ir jābeidz domāt par savu izdevīgumu un jādomā ko darīt lietas labā. Un jādara nav nemaz tik ārprātīgi daudz - iesākumam vienkārši jānolaižas uz zemes un pašam pamēģināt diendienā ar savu auto pašam pie stūres pārvietoties par problemātiskajiem posmiem lai redzētu KUR ir problēma. Problēmas neslēpjas kā partizāni - tās atliek tikai ieraudzīt.

207393. viesis 3.augusts 2006 8:17
0 0 Atbildēt

+ veel nemaakuliigi sareguleeti luksofori!

207394. viesis 3.augusts 2006 8:20
0 0 Atbildēt

Pēc alfas tur tik un tā paliek tikai divas joslas, tā ka tas aizliegums neko daudz nemainīs

207397. viesis 3.augusts 2006 8:49
0 0 Atbildēt

Kāpēc īsti Latvijā katrs klauns iedomājas, ka var spriest par jebkuru problēmu, kāds man var paskaidrot? Cik ilgi šito idiotu muldēšanu (tas es par Brīvības gatvi, uzreiz gan minēšu, ka esmu ieinteresētā persona) būs jāklausās? Brīvības gatvē papildus josla nemainītu pilnīgi neko, jo, taisni tā, pie Alfas viss reducējas uz divām mazām mazītiņām josliņām (un pirms tam pa Lielvārdes vai citām ieām ļoti maz transports (sabiedriskais - laikam nekāds) griež pa labi, tāpēc tas būtu kārtējais bezjēdzīgais cirks, kas, piemēram, man lieku reizi liktu apsvērt aizvākšanos uz Rīgas rajonu... Tāpat es ieteiktu Rīgas pašvaldībai padomāt divreiz pirms pēc kārtējā šādu idiņu raksta aizliegt kreiso pagriezienu. Kreisā pagrieziena aizliegšana labi patīk tiem, kam jāsteidzās ātri ārā no Rīgas (t.i. tiem, kas nodokļus nemaksā Rīgā), taču Rīdziniekiem tas sačakarē rajonus. Konkrēti Teika no klusa rajona tagad ir pārvērtusies par rajonu, kur bērniem labāk uz ielas nebūt, jo pa to milzīgā ātrumā brauc mašīnas, kuras dēļ kreisā pagrieziena aizlieguma ir spiesta mest līkumus pa Pudiķa, Āraišu, Zemgales ielām... Kā labi saprotat, tas dzīves kvalitāti diez vai uzlabo, attiecīgi, maksāspējīgie iedzīvotāji pamazām aizvāksies.

207399. viesis 3.augusts 2006 8:54
0 0 Atbildēt

tanu atklajums to jau var redzet pec apsudrajiem luksaforiem

207400. viesis 3.augusts 2006 8:55
0 0 Atbildēt

Kas būtu reāli risināma problēma, par ko tiešām ir vērts "cepties" ir tas, ka beidzot kāds varētu saspringt un izveidot kabatu uz Brīvības ielas pie Juglas ielas krustojuma, jo tur šī centrālā Rīgas iela pārvēršas vienā joslā jo primajā ļoti bieži stāv kāds 8?? autobuss, kurā lēni kāpj pasažieri (maksājot šoferim)...

207402. viesis 3.augusts 2006 9:03
0 0 Atbildēt

Man patīk komentātora Storms optimisms:

1) Posmā no Elizabetes ielai līdz Sporta ielai pietiktu ja iela tiktu paplašināta par ~25-50cm uz katru pusi. Lielākoties tas ir iespējams bez koku zāģēšanas;

Varu iedomāties, kas būtu, ja tāds Storms tiktu pie ielas rediģēšanas: Iela paplašināta, bet kaut kur pa starpu uz brauktuves celms. A Storms optimistiski saka: Lielākoties jau var braukt, tas celms jau pa visu ielu tikai viens!

207414. viesis 3.augusts 2006 9:52
0 0 Atbildēt

Bet domniekiem domas tik par kabatu veidošanu :D

207441. viesis 3.augusts 2006 11:24
0 0 Atbildēt

neizlasiju visu raxtu, bet nepiekriitu tam ka vajag pakaapeniski likt taas ziimes.. es tur pashu maleejo labo joslu parasti neizmantoju, tapee ka zinu, ka ja tur ieliidiishu tad ljoti iespeejams jau peec paarsimts metriem priekshaa buus saparkotas automashiinas un var buut probleemas tikt apakalj joslaa (nu tas gan parast probleemas nesagaadaa), bet vienalga.. prieksh kam liist labajaa joslaa ja tur ir vairaak par dazhiem simtiem metru taapat nevar pabraukt... manupraat, nav jeegas ka vietaam pa labo joslu var braukt, vietaam tureet auto... tad nu visaa posmaa var tureet auto vai driizaak visaa posmaa var braukt pa labo joslu..

207450. viesis 3.augusts 2006 12:22
0 0 Atbildēt

Neko tur nevajag aizliegt! Rīgas domes umņiki varētu pacelt pakaļas un apskatīties kas notiek ielās, kur jau aizliegts stāvēt - pirmajā joslā ik pa 100m stāv "preču piegādātāji"! Nezinu nevienu ielu, kur pa "no stāvētājiem atbrīvoto" pirmo joslu reāli varētu braukt!

Nav ko tizloties ar jaunu aizliegumu izgudrošanu, ja jau esošie nav paredzēti ievērošanai!

207456. viesis 3.augusts 2006 12:46
0 0 Atbildēt

Skaidrs, ka tas ir sviests, ka uz pilsetas galvenas ielas dazhi ljoljiki var netrauceti noparkot shrotus, ka tas notiek ap Palmu ielu. Vai ari vienkarshi nomest savu pepelacu un ieiet Elande vai Oregano iekost.... riktigs murgs!

207459. viesis 3.augusts 2006 12:52
0 0 Atbildēt

Nu nez, kam tur traucē tie auto pie Ēlandes...

Ja ielai ir 2 joslas tāpat, tad nav tak nekādas problēmas pabraukt garām.

207462. viesis 3.augusts 2006 13:07
0 0 Atbildēt

Izklausas idiotiski. Ari Timrota viedoklis.

Vai tiesam kadam paliks labak, ja sastregums bus isaks, bet plataks? Ne jau tas divas joslas uz Kalpaka bulvara rada sastregumu, bet gan Valdemara ielas sastregums. Ir gadijies noverot, ka saja krusta pie zalas gaismas neizbrauc NEVIENA automasina, jo pa Valdemara baucosie ir pilniba noblokejusi krustojumu.

Kada jega aizliegt stavesanu Brivibas ielas tresaja josla, ja katram autovaditajam ir labi zinams, ka sastregumi veidojas pirms VEF tilta (1 [VIENA] josla!!!) un krustojuma pie Juglas statoila, kur ir divas brauksanas joslas. Biezi sanak braukt uz Alfu, vai ari lidz Teikai, nogriezoties pa labi un nekad neesmu izjutis, ka tur mala stavosas masinas jebkada veida raditu sastregumu.

207463. viesis 3.augusts 2006 13:07
0 0 Atbildēt

Šodien ir Dienā raksts par šo cirka mākslinieku aktivitāšu rezultātiem. 45.v-sk. vecāki sūdzas ka kaut kā pagrūti uz skolu tikt. Nu jā, ja brauc virzienā no centra, liekas, tuvākais kreisais pagrieziens ir pie Krustpils ielas. Vai alternatīva - griezt pa labi uz Lielvārdes ielu un tad atpakaļ... Paldies tiem, kas uzlika kreisā pagrieziena aizliegumu pie Apes ielas. Nez, kā tas iet kopā ar vēlmi samazināt piesārņojumu un satiksmes plūsmu pilsētā..

207483. viesis 3.augusts 2006 16:47
0 0 Atbildēt

Paši mēs tos satrēgumus taisam, tas arī viss. Tur kur nevar stāvēt, tur "nemirstīgie" saliek savus drapakus, jo viņiem tā ir maksas stāvvieta...10Ls ar neierobežotu laiku. Tāpēc arī es nekad pa pirmo joslu tā droši nebraucu.

Krustojumā lien iekšā kaut nav pārliecināti ka spēs šķērsot to kamēr zaļā gaisma deg. Par šito es labprāt spaini ar sūdiem uzmestu virsū mašīnai.

Uzsākot no krustojuma, urbina degunu, aiztiek olas, krāso ģīmi, meklē labāku radio staciju utt., un uzsāk braukt tā itkā zem gāzes pedāļa būtu sūds pabāzts. Šitie un vēl daži iemesli kāpēc es, un daudzi citi uz ceļa uzvedas, itkā agresīvi, citiem par brīnumu. Mēs vienkārši braucam raiti un cenšamies apbraukt pēc iespējas ātrāk katru, kurš "nebrauc".

207491. viesis 3.augusts 2006 19:30
0 0 Atbildēt

Ev nu beeeidz, ja nevarees parkoties uz Briiviibenes, man zudiis jeega braukt eest uz Eelandi :)

207498. viesis 3.augusts 2006 22:07
0 0 Atbildēt

Arsmens var droshi doties pieriities uz jebkuru Mc Donaldu...

:):):)

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Ar lietotu automašīnu tirdzniecību krāpjas katrs trešais uzņēmums 5

Latvijas lietoto automašīnu tirgus pamazām pārpildās ar notītām, sistām un satiksmei bīstamām automašīnām Lasīt vairāk

 

Negadījumā Piedrujas ielā gājis bojā vīrietis; VP aicina atsaukties aculieciniekus

Šī gada 17.decembrī pulksten 14.20 Rīgā, Piedrujas ielā pie Slāvu apļa, pagaidām nenoskaidrots transportlīdzeklis, iespējams, "Volvo" markas kravas automašīna ar sarkanas krāsas konteineri, uzbrauca pagaidām nenoskaidrotam gājējam, kurš notikuma vietā gāja bojā. Lasīt vairāk

 

Bemhenam šogad izmaksāta 11 500 eiro prēmija (+ VIDEO) 5

Rīdzinieki maksājuši, Rīgas dome atbalstījusi un aizstāvējusi. Šīs nedēļas notikumu kontekstā ir jāatceras, ka astronomiskās iespējamo kukuļu summas visticamāk ir nākušas no Rīgas un pat visas Latvijas nodokļu maksātāju budžeta. Par to, kā veidots Rīgas Satiksmes budžets un kā Rīgas domes vadība to apstiprinājusi Lasīt vairāk

 

Labākais tirgū - Opel Combo Life iegūst prestižo Autobest balvu (+ FOTO) 2

Opel Combo Life ieguvis “Best Buy Car of Europe 2019” titulu, ko piešķir pašlaik tirgū labākajam auto modelim. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti