Nepierasts un interesants ir vārdi, ar kuriem varētu raksturot pirmo motociklu ar elektrodzinēju, kuru "baro" degvielas šūnu elements.
Izstrādājums fascinē ar klusumu – braucot dzirdams tikai riepu radītais troksnis un pretvēja šalkoņa. Motociklu esot vienkārši vadīt, tas ātri uzņemot gaitu, maksimālais ātrums ir 85 km/h, un ar vienu uzpildes reizi varot nobraukt 170 kilometrus. Pie priekšrocībām vēl var atzīmēt to, ka bāka ar ūdeņradi nav bīstamāka par benzīna tvertni, turklāt vienīgā viela, kas no izpūtēja nonāk atmosfērā, ir ūdens tvaiks.Izklausās skaisti un daudzsološi, tomēr ir vairāki šķēršļi, kas šai nākotnes tehnoloģijai liedz jau tagad kļūt par ikdienas parādību.
Pirmkārt, ūdeņraža ražošana nemaz nav tik videi nekaitīga, jo visi ar to saistītie procesi ietver fosilā kurināmā pārstrādi. Lai arī šis process ir "tīrāks" par naftas ieguvi, pārstrādi un benzīna dedzināšanu, problēma pilnībā netiek atrisināta.
Otrkārt – ūdeņradis cenas ziņā ir līdzvērtīgs benzīnam, taču visaptverošs uzpildes staciju tīkls vēl nav izveidots.
Un treškārt – ūdeņraža motocikls ir neadekvāti dārgs, ja salīdzina ar analogu motociklu ar iekšdedzes dzinēju, proti, britu kompānijas "Intelligent Energy" izstrādājums augsto pašizmaksu dēļ varētu maksāt ap 9000 eiro.
Lai kā arī būtu, "Intelligent Energy" vadība saglabā optimismu un cer, ka tuvāko gadu laikā minētās problēmas izdosies atrisināt un pārblīvētajā lielpilsētu satiksmē pamazām parādīsies simtiem un tūkstošiem ūdeņraža motociklu.
Sagatavots pēc www.atverts.lv materiāliem.
....simtiem un tūkstošiem motociklu???? Un kā ra simtiem un tūkstošiem ūdens tvaiku izmešiem? Vai jau tā atmosfērā nav par daudz mitruma?