“Bensons Honda Racing” sporta kluba menedžeris Džo Labuckas kopā ar “Bensons Auto” servisa vadītāju Aldi Lediņu un “Honda Civic” automobili 2007. gada nogalē ir devušies tālā ceļā – uz “Plymouth-Banjul Challenge” ralliju. Šajā sadaļā varēsiet lasīt Džo Labuckas sacensību dienasgrāmatu.
Iepriekšējā daļa »»Divi tūkstoši astotā gada divpadsmitais janvāris, Senegālā Zebrabārā.
Ir agrs saulains rīts. Šodien atpūtas diena.
Vakar labi atpūtušies Naukšotā, agri no rīta nedaudz šķībām sejām devāmies uz Senegālas pusi. Izrādās vakar esmu nogulējis Al Jazira TV kanāla filmēšanu un Mauritānijas tūrisma ministra vizīti mūsu kempingā.
Diamas ceļu atradām bez maldīšanās un pa ceļam varēja vērot rozā flamingo barus un savvaļas cūkas. Agrā pēcpusdienā sasniedzām Mauritānijas robežu. Pirmais pārsteigums bija muitā, kur muitnieks tekoši runāja krievu valodā, tas gan nemazināja viņa vēlmi saņemt 20 EUR par muitas formalitātēm. Formalitātes Mauritānijas pusē pabeidzām ātri un samaksājuši 10 EUR par apmēram 20 metrus gara tilta šķērsošanu nonācām pie Senegālas imigrācijas dienesta, kuram mūsu vīza šķita gana aizdomīga, tāpēc tika savāktas visas latviešu pases un kāda stunda aizvadīts gaidās, vispirms gaidot šefu, tad šefam sazvanoties ar komisāru, un komisāram sazvanoties ar Dakaru.
Beigu beigās Dakara deva svētību mūsu ielaišanai valstī. Tam sekoja muitas formalitātes, kas arī nesa pārsteigumu – iepriekšējā gada 30 EUR vietā šogad par konvoju jāmaksā 80 EUR no mašīnas, vēl 25 EUR Senegālas apdrošināšana un konvoja pavadībā dodamies uz Zebrabāru. Kempingu sasniedzam jau tumsā. Brīvu bungalo nav, tāpēc atrodam sev vietu lielā, astoņvietīgā teltī. Vakariņās pasniedz kus-kus, garšo labi, ņemot vērā, ka visu dienu nekas nav ēsts. Alus lietotāji priecīgi par šeit nopērkamo alu. Gulēt ejam agri, jo visus nomocījusi gaidīšana uz robežas. Šodien taisāmies apmeklēt Sentluisu un rīt astoņos sākt braukt uz Gambijas robežu.
Sentluisas apmeklējums bija gluži jauks – ar pārlādētu un cauru laivu pusotras stundas laikā, smeļot ūdeni, kurš tecēja iekšā pa caurumiem bortos un šļakstījās pāri bortam. Diezgan ātri pa rāciju sasaucām Jāni un vēl pēc minūtēm desmit viņu satikām. Kopiski devāmies uz viesnīcu, kurā viņš apmeties, kur arī pavadījām dienas lielāko daļu, bārā un pusdienojot. Viesnīcā bija pieejams WIFI, kas deva iespēju caur SKYPE sazvanīt mājas un arī Safari Garden viesnīcu Gambijā, un brīdināt par to, ka rīt dodamies ceļā uz Gambiju.
Organizēti atkāpāmies līdz laivai un pagaidījuši 15 minūtes pēc norunātā laika, tā arī nesagaidījuši nevienu no arjergarda devāmies atceļā ar to pašu cauro laivu. Par cik bijām tikai pieci pasažieri, smelšanas bija daudz mazāk.
8.daļas bildes skatieties šeit »»
Visas bildes skatieties šeit »»
Nobeigumu lasiet šeit »»
