Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.
Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.
Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.
Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.
Viņa norāda, ka, piemēram, Latvijas elektroenerģijas saldo ir stabili negatīvs, un 2024.gadā vien Latvija citām valstīm samaksājusi 93,92 miljonus eiro par elektroenerģiju.
Turklāt pievienotās vērtības ķēdē ļoti svarīgs ir ražošanas līmenis - ja elektroenerģiju ražo vietējie Latvijas uzņēmumi jeb valsts kapitālsabiedrības, tad no elektroenerģijas ražošanas gūtajiem ienākumiem valsts budžetā nonāk gan nodokļi, gan dividendes. Savukārt, ja elektroenerģiju ražo ārzemju uzņēmumi, tad peļņa valsts budžetā ir daudz mazāka, taču tiek iegūti vismaz nodokļu ieņēmumi. Būtiska ir vietējo uzņēmēju iesaiste vēja elektrostaciju (VES) būvniecībā un ekspluatācijā.
Kā uzsver Eglīte, Latvijai ir ļoti augsts elektroenerģijas ražošanas potenciāls, un vēja enerģija ir virziens, kur attīstīties, jo atstāj acīmredzamu pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, veicina sekundāro nozaru ekonomisko attīstību, kā arī veicina jaunu energoietilpīgu nozaru ienākšanu Latvijā.
VES parku attīstības pienesums tautsaimniecībā no elektroenerģijas ražošanas Latvijā ir plašs, atzīmē Eglīte.
"Tas nav tikai būvniecības process, bet arī ieguvumi ir vietējiem uzņēmējiem, kas sekmē novadu ekonomisko attīstību," pauž Eglīte, skaidrojot, ka, piemēram, vēja parka attīstītājam ik gadu ir jāmaksā 2500 eiro par katru uzstādīto jaudas MW vietējai kopienai, kas "Latvenergo" topošā vēja parka "Laflora Energy" gadījumā nozīmē 272 000 eiro gadā jeb 30 gadu laikā ap astoņiem miljoniem eiro.
Kā otru piemēru Eglīte min "Latvenergo" topošo vēja parku "Pienava" Tukuma novadā ar kopējo jaudu 144 MW, kur vietējā kopiena ik gadu saņems 360 000 eiro, bet 30 gadu laikā ap 10,8 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 1,704 miljardi eiro, un peļņa - 273,65 miljoni eiro. Māteskompānijas apgrozījums bija 1,057 miljardi eiro, bet peļņa - 265,575 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Krievu un naftas lobisti tāpēc pie katra raksta ir pret vēja ģeneratoriem un saules paneļiem.
Lobisti ir par stabiliem ģenerācijas avotiem, kas nav atkarīgi no diennakts laika vai laikapstākļiem - piemēram modernām mazjaudas kodolstacijām , kādas ir projektā Igaunijā.
Lai anonīmiķiem jebkurā diennakts laikā būtu iespēja uzsildīt tējkannu (neatkarīgi no tā vai ir saulaina diena vai bezvēja nakts) tāpat ir paralēli paneļiem&propelleriem jāuztur bāzes ģenerāciju un izmaksas rezultātā ir +-x2. Propelleri ar paneļiem ir OK kā neliela daļa no kopējās ģenerācijas
Ne tikai bāzes ģenerāciju, bet, kopš asam atslēgušies no Krievijas dāvinātā balansa, mūsu TEC ir jābūt gatavībā nobalansēt katru mākoni un vēja pūsmiņu visā Baltijā, tapēc TEC pat nedrīkst ražot ar pilnu jaudu pat tad, kad tas būtu izdevīgi un nākas elektrību iepirkt.