Gandrīz visi autovadītāji jeb 95% zina, ar kādu ātrumu nepieciešams pārvietoties dzīvojamās zonās, un 84% gadījumu esošos noteikumus uzskata par atbilstošiem, taču lielākā daļa (75%) arī atzīst, ka mēdz tos pārkāpt.
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka problēma galvenokārt nav zināšanu trūkums – ātruma pārsniegšana šobrīd jau tiek uztverta kā ierasta rīcība, ko attaisno šķietami droši braukšanas apstākļi.
Lai vērstu sabiedrības uzmanību satiksmes noteikumiem un infrastruktūras atbilstībai dzīvojamās zonās, LAMB organizē ceļa drošības kampaņu “Viens ceļš visiem. Piebremzē!” Kampaņas mērķis ir atgādināt ikvienam, ka dzīvojamā zonā jāievēro ātrums līdz 20 km/h un priekšroka ir jādod gājējiem, velosipēdu un elektroskūteru vadītājiem.
Kampaņas ietvaros LAMB veiktā aptauja iezīmē būtisku pretrunu – autovadītāji noteikumus zina un atbalsta, taču paši ātruma pārsniegšanu nereti neuztver kā satiksmes apdraudējumu. Biežākos iemeslus lielāka ātruma izvēlē autovadītāji norāda to, ka ceļš ir bijis brīvs un tuvumā nav atradušies gājēji (63%), gandrīz katrs ceturtais (24%) nav domājis, ka rada apdraudējumu apkārtējiem, bet katrs piektais nav sekojis līdzi ātrumam. Vēl 17% aptaujāto autovadītāju atzinuši, ka centušies iekļauties satiksmē un braukuši tikpat ātri, cik pārējie.
Tas nozīmē, ka autovadītāji, izvēloties braukšanas ātrumu dzīvojamā zonā, situāciju vērtē pēc tā, vai attiecīgajā brīdī redz tuvumā gājējus, nevis pēc ceļa zīmes būtības. Būtiski uzsvērt infrastruktūras lomu ātruma pārsniegšanā. Dzīvojamās zonās, kur ceļš ir plats, labi pārredzams un ar maz satiksmes mierināšanas risinājumiem, pastāv lielāka iespēja, ka autovadītāji pārsniegs atļauto ātrumu, nekā vietās, kur infrastruktūra to fiziski ierobežo.
Juris Zvirbulis, LAMB prezidents: “Drošas satiksmes veidošanai nepietiek vien ar ātruma ierobežojumu un atsevišķiem ātrumvaļņiem. Lai dzīvojamā zona būtu droša, nepieciešama sadarbība – jābūt nodrošinātai konkrētai vietai atbilstošai infrastruktūrai, autovadītājiem ir jāievēro atļautais ātrums, un arī mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā, ka viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.”
Atšķirību starp zināšanām un reālo rīcību apliecina arī LAMB sadarbībā ar Valsts policiju veiktais ātruma mērījums Rīgā, Teikas apkārtnē. Tā laikā tika noskaidrots, ka vidējais ātrums, ar kādu autovadītāji pārvietojas pa dzīvojamo zonu, ir 34 km/h, kas ir 14 km/h virs atļautā 20 km/h ātruma. Lielākais ātrums, 60 km/h, tika fiksēts Āraišu ielā, kas ir plata un samērā labi pārredzama. No 80 fiksētajām automašīnām tikai trīs pārvietojās ar ātrumu, kas ir zem 30 km/h.
Sociālās kampaņas ”Viens ceļš visiem. Piebremzē!” organizators ir Latvijas Automoto biedrība (LAMB) un to atbalsta Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA), Valsts policija, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Es jau labu laiciņu atpakaļ teicu ka paŗka daudz melojam paši sev. Un tehniski - manis pēc braucat dzīvojamā zonā ar 40 km/h, bet ja redzat beŗnus un/vai škēršļus - tad gan nometat uz 20 km/h vai zemāk - mana pieredze liecina ka ir to vērts nomets āri stipri zem 20 km/h ja redzi ko aizdomīgu (manā gadijumā piemājas auto stāvvietā meitene ar velo aizbrauc aiz liela izmēra auto - es viņu neredzu un viņa neredz mani - es krietni nometu ātrumu un pēc brīža viņa man no aizsega brauc tieši pretī - apstājāmies 1 līdz 2 metros viens no otra!)