Daba ir dīvaina un spēcīga Tu kaut ko čubini, dari, kop. Lāgā nekas nesanāk. Pamet, izmet komposta kaudzē, nebaro...Viss pats notiek un ar ļoti labām sekmēm
Piemēram, zāle ceļa malā. Brauc pāri ar dažādām tehnikām pie dažādiem laika apstāķļiem, šķūrē līdzina, tagad pat jau frēzē, ber sāli utt. Skat cik ātri un kupli aug
Ja neauga tur kur čubinaji, bet aug komposta kaudzē, tas nozīmē ka komposta ir vajadzīgās barības vielas, bet tava čubinātajā vietā tā trūka, vai vēl varbūt "dienasgaismas režīms" pamanījies uz labvēlīgāku, un vēl arī iespējams ka mitrums.
Tā viš i. Pirms gadiem vasarnīcā likvidēju mūžvecu pojeņu dobi, kur neviena sen vairs neziedēja. Dažus stādus atstāju pārstādīt, vairumu vienkārši sametu aizbēršanai paredzētā grāvī. Nākamajā vasarā grāvis ziedos, bet no maniem cītīgi stādītajiem stādiem laikam viens tik uzziedēja. Ar rabarberu arī ir bijis līdzīgi.
Vernons rakstīja: Tavā grāvī bija tik daudz barības vielu, ka "Veceņu puķes" no priekiem palecās!
Te var būt arī joks, ka konkrētā vietā jau visas kas bija augšanai derīgs bija "norīts" vai arī reizēm pie pārapdzīvotības ar tā notiek, tikko kā ieliek drusku labākā vietā tā aug griezdamas. Ir atsevišķi augi kurus obligāti jaretina.
Varbūt kāds var ieteikt normālu veikalu, kur nopirkt plēvi siltumnīcai. Šobrīd būvēju jaunu, apmēram 60m2. Pēdējā plēve (pirkta centrāltirgū) nokalpoja 5 gadus. Arī tagad gribētu stabilizēto, ar UV aizsardzību, lai nebūtu gluži pēc pāris gadiem jāatgriežās pie šī jautājuma. Jau iepriekš pateicos par ieteikumiem.
Polikarbonātu nevēlos. Tur būs problēmas ar putnu knābājumiem un sūnu iekšpusē. Plēve tādā ziņā stipri prastāka un tādēļ pateicīgāka. Man koka karkass. Pašam savs mežs un paštaisīts lentzāģis. Hobijs, vienvārdsakot. Lētāk būtu nopirkt gatavu
Par rezultātiem grūti šobrīd spriest, jo problēma nebija būtiska, taču man ir kas spēj pamanīt. Un lai dzīve vienkāršāka "uzdāvināju" Fiskars speciālo grābeklim šādam nolūkam... jo dēļ "feel good" pasākuma es varu ari pie stieņa pavingrot, nav tādēl jāīrē smags verķis ko "staipīt apkārt"...
Jautājums - ābelei apmēram 10 gadi, nekad vēl nav ziedējusi. Ir jēga vispār ko tālāk gaidīt, vai zāģēt naher nost un likt ko jēdzīgāku vietā? Koks veselīgs, vainagu izdevies labi izveidot, tik ražas nav. Vai sapotēt citas šķirnes virsū? Tam gan jau laikam šogad par vēlu...
Kas par ābeļu šķirni, jo ir vismaz viena zināma šķirne, kurai nepieciešami pat 15 gadi pirms tā sasniedz savu "briedumu" un sāk parādīt pirmos ziedus. ?
P.S. zāģēt un stādīt tās vietā citu nenoskaidrojot kapēc ši nezied - toč nav vērts, ja defekts rodas piem. augsnes dēļ - tad ar lielu varbūtību neziedēs arī cita ābele.
P.P.S. es gan pats iekš LV visur kur ir stādītas - tās ir normāli sākušas ziedēt 1,5-5 gadu laikā no iestādīšanas.
Tādēļ jau tieši bolu acis jau kādu trešo pavasari - būs vai nebūs. Jo viss pārējais dārzs zied, gan jaunās, gan vecākas, arī bumbieri, plūmes un ķirši. Šī viena klusē. Nebūtu saveidots teju perfekts kronis, zāģētu bez žēlastības. Šķirni momentā nepateikšu, tādas lietas man galvā diži neglabājas, jāmeklē pieraksti vai jāprasa famīlijai.
Hmm, klau a tās kroņa veidošanas gaitā, nav tā kā "liels kritušo" skaits - daži augļu kociņi (arī ābeles) uz šo mēdz būt baigi cimperlīgi !?!?! Lasīts, ka reizēm pat 2 gadus saimniekam mēdzot "fakuci" rādīt par šitādu "dzīves telpas ierobežošanu".
Nezinu gan, esmu zāģējis ārā arī visnotaļ drastiski, lai gan nekad vairāk par 30-40% no vainaga. No tās dzīves telpas jau nav nekādas jēgas, ja koks pats sevi noēno - viņam jāļauj gan elpot, gan sauļoties. Es gan reti kad uz šito lietu iespringstu tieši pavasarī, veidoju vasarā, vasaras beigās, tad sanāk nomierināt, nevis izdzīt lielo biomasu bez jēgas. Par kritušajiem (tas ir kā, pēc veidošanas nokalst?) vai ka divus gadus rāda fakuci - pirmā dzirdēšana. Ka izdzen nejēgā ūdenszarus nepareizas kopšanas rezultātā - ierasta lieta. Ja grib atjaunot tādu divdesmitgadīgu koku, tas ir variants, bet ne jau ja ir iespēja darīt normāli jau no starta.
P.S personīgais viedoklis, oficiāli mācījies neko neesmu.
Nē es "tēlaini" - acīmredzot neveiksmīgi - to domāju par izgrieztajiem zariem, ja daudz izgriež tad koks nosacīti "apvainojas" ( "rāda fakuci" aka "saka", ka figu - neziedēšu), un mēgina atkal mēģināt uzdzīt biomasu.
Es ar neesmu mācīts, vienkārši ir nācies kopš skolas gadiem savu baru augļu koku stādīt gan man nosacīti atvēlētā dārzā, gan ģimenes talkās.
Pašam gan neziedēšanu dēļ apgrieztiem ūdenszariem nav nācies pieredzēt, bet lasīts ka tā varot gadīties ja liels izgriezto zaru apjoms.
Bet nu idejiski - visprims jautājums kas par škirni, un pēc cik ilga laika ir normāli sākt ziedēt, tad jautājums par to vai vainaga veidošana neatstāj efektu, tad jautājums par lokāciju un barības vielu struktūru.
Vēl kaut kur esmu sagrābstījies, ka ja koks nedabū salt, jamam varot "gadalaiki" aiziet sviestā, bet nu neesmu es piedzīvojis tādu ābeli kura neziedētu ( ja vien nenokalst, bet āri tādas škiet ka man nav pieredzē), tādēļ ši tāda zīlēšana kafijas biezumos, nu gluži kā virtuāla auto diagnostika ...
Kā man teica dāma ar izglītību šajos jautājumos - ozolu nevar šņikāt, bet ābeli var un visai labi var, pat vajag. Pie tam kaut cik saprātīgi to darot, rezultātam būtu jābūt labākam, tā ka teorija "apgriezi - sūdu vien dabūsi" visdrīzāk nebūs patiesa.
Kā izteicās - kaimiņš palūdzis apstrādāt savus kokus un viņa to arī sirsnīgi izdarījusi. Gadu kaimiņš ar viņu neesot runājis, cik ļoti "sabojāti" esot bijuši koki, bet bet kad sagaidījis tīri labu ražu, tad nācis atvainoties
Nu, es tak arī neteicu ,ka sūdu vien dabūsi - varbūt ne visai veiksmīgi izteicos, bet doma bija ka ja daudz apgriež, var sanākt kā nakāmais gads būs bez ziediem, bet nu tas tiešām ir tāds ekstrēms gadījums, ar kuru pats neesmu sastapies ;)
Par pārējo - jā loģiski, ka laist augļu kokus kļūt par mežoni - nu tikai tad ja negrasies ražu no jamās vākt ...
Ābelei ir kaut kāds savs funktieris par enerģijas tērēšanu vai netērēšanu ziedēšanai.
Salasījos par ražas normēšanu. Tas ir, ņem un ziedus vai aizmetušos āboļus vienkārši pusi ņem un aizvāc. Tad nu tāda ābele katru gadu zied, nevis vienu gadu pilna zeme ar pusgataviem vai puvekļiem un citu gadu nekā.
Un tiem apakšējiem zariem, protams, tiek klāt un tai galotnei ne un nākošgad tā ābele zina, ka šitajos zaros tas ziedēšanas potenciāls tika iztērēts, bet šajos gan ne. Kaut kāds funktieris tur ir.
Senos laikos šādā biju beļa dīzeli ielicis. Nekāda vaina. Ātrums gan mah 70kmh bet malku no meža pa skaisto vest. Pirmais robs uz maziem apgriezieniem rāpoja kā pazeminātais. Griezes moments un buksēt mazāk gribēja... Ja kas daudzi šitos atkal ceļ augšā, jo palīgdarbiem lēts dzelzgabals...
Labs vakars. Man ir jautājums. Vai varat ieteikt sildītāju terasei? Mēs apsveram, vai izvēlēties sildītāju, kas ir elektriskais sienas sildītājs, vai brīvstāvošu sildītāju, kas ir pildīts ar gāzi. Kādus āra sildītājus izmantojat? Esam apskatījuši gan sienas, gan grīdas sildītājus vietnē tonro.lv/, un cenas šķiet diezgan pievilcīgas.
Visbiežāk aizsērējošā mājas kanalizācijas sistēma ir virtuves izlietnes līkums jeb sifons. Ja negrib bakstīties, vēl trakāk, jaukt laukā un tīrīt vai arī izmantot kodīgos Kurmja tipa līdzekļus, tad mums visiem pie rokas ir saudzīgais tauku šķīdinātājs Fairy. Metode sekojoša: ielej Fairy izlietnē, bet daudz, 150 ml apm. lai aiztek uz līkumu un tur paliek. Pēc 10 min aiztaisa izlietni ar aizbāzni, piepilda ar karsto ūdeni, izrauj aizbāzni un aizskalo Fairy un taukus.
Neesmu pats to izdomājis, tas ir no Youtube, bet es to pārbaudīju praksē, kad bija vajadzība, un varu teikt, ka strādā.
lynx85 rakstīja: Polikarbonātu nevēlos. Tur būs problēmas ar putnu knābājumiem un sūnu iekšpusē. Plēve tādā ziņā stipri prastāka un tādēļ pateicīgāka. Man koka karkass. Pašam savs mežs un paštaisīts lentzāģis. Hobijs, vienvārdsakot. Lētāk būtu nopirkt gatavu
Tjošas siltumnīcai(arkveida) jau kādi 5 gadi,ne putni ko nodarījuši ne sūna iekšpusē.Arī esmu redzējis sūnu polikorbonātā bet tas ir izteikt horizontālām nojumēm,vējš visādus sūdus sapūš iekšā.Vispār galiem ir speciāls profils bet kāpēc viņš jāpērk ja var nopist feniņus un pēc tam sūdzēties par sūnu.Pišana neattiecas tieši uz tevi bet visumā.
Visbiežāk aizsērējošā mājas kanalizācijas sistēma ir virtuves izlietnes līkums jeb sifons. Ja negrib bakstīties, vēl trakāk, jaukt laukā un tīrīt vai arī izmantot kodīgos Kurmja tipa līdzekļus, tad mums visiem pie rokas ir saudzīgais tauku šķīdinātājs Fairy. Metode sekojoša: ielej Fairy izlietnē, bet daudz, 150 ml apm. lai aiztek uz līkumu un tur paliek. Pēc 10 min aiztaisa izlietni ar aizbāzni, piepilda ar karsto ūdeni, izrauj aizbāzni un aizskalo Fairy un taukus.
Neesmu pats to izdomājis, tas ir no Youtube, bet es to pārbaudīju praksē, kad bija vajadzība, un varu teikt, ka strādā.
Vispār kurmis un visi pārējie analogi taisa vēl lielākus sūdus,līkums iztīrās bet tālāk trubā tas kristalizējās.Vispār Fairy arī nav nekas labs bet par kurmi labāks.Labākais protams ir baktērijas.
Par Fairy runājot.Es arī traukus mazgāju,agrāk biežāk to darīju jo mazāk dzēru,tagad iniciatīvu pārņēma sieva jo esmu katru dienu pipelē.
Kad es mazgāju tad paņemu lielu bļodu,sataisu fairy ūdeni un visu traukus nomazgāju,tad izleju bļodu un visu traukus skaloju,manā laikā izlietne strādā perfekti.
Sievas tehnoloģija,paņem švammi,uzpilina uz viņas Fairy i mazgā un vienlaicīgi skalo.Kamēr es dzeru mans dzird kā viņa pisās ar izlietni jo ir aizsērējusi,ņem to gumija pumpi un pumpē bet pie manis nenāk sūdzēdzēties kad ūdens neiet prom.Noteikti pati saprot kāpēc tā bet mazgāšanas paradumu nemaina,kaut gan viņa ir redzējusi kā es mazgāju.Par jeb kādu sīkumu mani sauc palīga tikai ne par virtuves izlietni.Viņas māte tāda pate,var redzēt pēc glāzēm ko mēs pagājušās brīvdienās dzērām un viņai arī izlietne aizaugusi ar visu jauno kanalizāciju.
Pēc vienas manas mazgāšanas aiz sievas izlietne sāk atjēgties,žēl kad tikai uz vienu dienu.
Visbiežāk aizsērējošā mājas kanalizācijas sistēma ir virtuves izlietnes līkums jeb sifons. Ja negrib bakstīties, vēl trakāk, jaukt laukā un tīrīt vai arī izmantot kodīgos Kurmja tipa līdzekļus, tad mums visiem pie rokas ir saudzīgais tauku šķīdinātājs Fairy. Metode sekojoša: ielej Fairy izlietnē, bet daudz, 150 ml apm. lai aiztek uz līkumu un tur paliek. Pēc 10 min aiztaisa izlietni ar aizbāzni, piepilda ar karsto ūdeni, izrauj aizbāzni un aizskalo Fairy un taukus.
Neesmu pats to izdomājis, tas ir no Youtube, bet es to pārbaudīju praksē, kad bija vajadzība, un varu teikt, ka strādā.
reizi piecos gados var arī iztīrīt izjaucot. Man nav problēmu, bet rada gabalam, kas mērkaķojas ar visādiem kurmjiem, to problēmu aizskalo līdz nākošajam līkumam - kur trosi jau grūti iebāzt - tad var pačakarēties gan.
Bija pienācis laiks nomainīt dušas kabīni(slēgto),noskatīju,bez ne kādiem tur radio un masāžas sprauslām.Atradu par 323 eur Prof.lv bet gribās redzēt dzīvē,ir arī Citā Santehnikā tikai par 340 eur.Pagāšsestdien aizbraucām ar sievu uz to veikalu,apskatījām un sieva izdomāja pirkt tur bet viņas nebija uz vietas,bija jāgaida dažas dienas un piegāde 30 eur.Nu i labi kad nebija,nopirkām Profā un piegāde 15 eur.Piektdien mums viņu atveda un redzu kad uz kastēm rakstīts-izplatītājs SIA Cita Santehnika.
Labs vannas istabas paklājs: Tradicionāli tam paredzētie pievelkas ar netīrumiem, un tos vislabāk būtu tīrīt mājas pagalmā ar augstspiediena mazgātāju. Diemžēl, šī metode nav lietojama tiem, kuri dzīvo dzīvokļos.
Es sev izmantoju vannas istabas paklāju no tiem, kuri domāti jogai vai fitnesam, tikai ne sarullējamais, bet sastādāmais no plāksnēm, t.s. puzzle mat. Tas ir mīksts, silts, viegli tīrāms gan ar putekļu sūcēju, gan slapjā veidā, ātri izžūst, jo nepievelkas ar mitrumu.
Es to izmantoju nevis kā paklāju, bet kā segumu visai vannas istabas grīdai, bet tikai uzliekamu, ne pielīmētu. Vannas kājām paredzētās vietas putu plāksnē viegli izgriezt ar nazi. Bojātu plāksni viegli nomainīt pret rezerves.
Tā jau ir. Pats sēju kaut ko eksotisku un diezgan vēlu, ar tiem izstīdzējušiem stādiem tur ņemties un siltumnīcu sildīt, labāk lai ir vēlāk. Tirgus stādi tam pamata sortimentam.
Nu stāsts garš, bet īsumā pamatmāja nodega, vajag kur uz vasaru dzīvot, un lai nebūtu nelegāla būvniecība, domāju bez projekta( bez arhitekta, bet ar savu parakstu), bet ar paziņojumu būvēt "palīgēku". Itkā pēc likuma izmaiņām sanāk ka var līdz 60m2 vienā stāvā (bēniņu platība virs 2.5m augstumam nevar pārsniegt 50% no pirmā stāva platības, šis no pasvaldības apbūves noteikumiem). Līdz ar to itkā legit varētu uzbūvēt nelielu vasaras māju, kuru jau laikā gaitā ar projektu varētu pārveidot par dzīvojamo ēku. Wnk domāju vai tiešām var būt tik vienkārši kā likumā rakstīts, parasti vienmēr kkur ir āķis.
Un kāpēc nevar uzreiz paņemt projektu? To tāpat vajadzēs, lai nodotu ekspluatācijā. Būvatļauju uz cik gadiem dod? Ja tas "laika gaitā pārveidot" iekļaujas būvatļaujas termiņos, tad neredzu iemeslu, ja neskaita ka tā šodien un tagad var kādu naudiņu ietaupīt. Ilgtermiņā tāpat būs visus papīrus jāvāc un jāmaksā.
Labāk izplāno tā ka tu būvē "pa kārtām" , un ja labi "juridiski piestrādā", tad var "rekonstruēt" to savu nodegušo māju, un pasludināt ka būvniecība norisināsies kārtās, attiecīgi pirmo kārtu savus 60m2, un otro kārtu visu atlikušo apjomu. Alternatīvi eksistē pārvietojamie risinājumi ar kuriem var tehniski izdarīties kā gribi, un pat ja prasīs "nojaukt" tad tie ir tādās pat daļās noceļami no teiksim skrūvpāļiem un aizvedami prom ...
Visādi darbi laukos un mājās.
Par siltumnīcām - kāda jau ir, kādu plānojiet, idejas ierosinājumi. Kas aug dārzā un siltumnīcā ?
Par ūdens apgādi siltumnīcai un vispār laistīšanai.
Un kā izmazgāt PVA līmi no eirokuba?