CSDD: Ceļu satiksmes negadījumos viens bojāgājušais valstij rada zaudējumus līdz 600 000 eiro 8

 

Foto: Ekrānšāviņš no Twitter.com

Nozare.lv | 15.jūnijs 2018 7:18

Ceļus satiksmes negadījumos viens bojāgājušais valstij patlaban rada zaudējumus līdz 600 000 eiro, šodien diskusijas "Nulle bojāgājušo uz Latvijas ceļiem - realitāte vai utopija" laikā atklāja Ceļus satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš teica, ka šajā aprēķinā tiek ņemtas vērā vairākas pozīcijas. Kopējās izmaksas veido tiešie un netiešie zaudējumi.

Tiešie tautsaimniecības zaudējumi ir naudas izteiksmē novērtētās medicīniskās izmaksas, zaudētās un bojātās mantas vērtība un administratīvās izmaksas, ko radījuši ceļu satiksmes negadījumi.

Lukstiņš atzīmēja, ka netiešie tautsaimniecības zaudējumi ir tā kopprodukta daļa, kura netiek saražota sakarā ar to, ka ceļu satiksmes negadījuma cilvēks ir gājis bojā, ieguvis invaliditāti vai smagu ievainojumu, kā rezultātā noteiktu laika sprīdi nav piedalījies ražošanā.

Netiešās izmaksas veido 75-80% no kopējās izmaksu summas, tādējādi tā galvenokārt ietekmē kopējos tautsaimniecības zaudējumus. Savukārt šo izmaksu apjoms ir atkarīgs no bojā gājušo un ievainoto vidējā vecuma, valsts ekonomiskā situācijas, smaguma pakāpes un citiem faktoriem.

CSDD valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai tiek izmantota izmaksu ieguvumu analīze - tiek novērtēts, kādi rezultāti iegūti, veicot satiksmes uzlabošanas pasākumus, kuru realizēšanā nepieciešams ieguldīt zināmu finansējumu.

Parasti novērtēšanā izmanto izmaksu efektivitātes koeficientu, kura noteikšanā nepieciešams zināt ieguvumus no pasākuma realizācijas, proti, jāzina, kādas ir viena ceļu satiksmes negadījuma un viena dažādu smaguma pakāpju cietušā vidējās izmaksas. Šim nolūkam 1995.gadā CSDD sadarbībā ar RTU izstrādāja "Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā valstij radīto tautsaimniecības zaudējumu aprēķina metodiku".

CSDD apkopotā informācija liecina, ka 2016.gadā zaudējumi, ko radīja viens bojāgājušais valstij, bija vairāk nekā pusmiljons eiro. Savukārt 2016.gadā kopējie zaudējumi, skaitot kopā zaudējumus, ko radījis vidēji viens negadījums bez cietušajiem, vidēji viens negadījumā cietušais un vidēji viens negadījumā bojāgājušais, bija vairāk nekā 260 miljoni eiro.

Kā ziņots, šodien notikušās diskusijas "Nulle bojāgājušo uz Latvijas ceļiem - realitāte vai utopija" laikā vairāki eksperti vienojās - lai izdotos ieviest vīziju par "Nulle bojāgājušiem" uz Latvijas ceļiem, ir nepieciešams veicināt sabiedrības domāšanas maiņu un uzlabot infrastruktūras drošību.

Lai pievērstu autovadītāju uzmanību drošības ievērošanai, VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) sākusi kampaņu par drošu braukšanu "Esi pie stūres - atceries fiziku!", kura tapusi sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu, Valsts policiju un Latvijas transporta apdrošinātāju biedrību. LVC pārstāvji iepriekš skaidroja, ka vasarā satiksme uz ceļiem kļūst intensīvāka un ceļu satiksmes drošības jautājumi ir īpaši aktuāli.

 
8 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Pļurkt 15.jūnijs 2018 7:56
5 2 Atbildēt

Vajag iztīrīt valsti no visiem pāri palikušajiem bauriem, un zaudējumu nebūs nekādu!

iAuto 15.jūnijs 2018 12:13
4 0 Atbildēt

Mēs no savas puses vairāk iesakām pievērst uzmanību tieši satiksmes organizēšanai:

1) ir jābūt 2 joslu ceļiem vienā virzienā uz galvenajiem ceļiem no Rīgas. Jāsāk līdz Ķekavai un Bauskai. Plāns ir, bet vai ar privāto partnerību to izdosies realizēt?

2) satiksmes organizēšana kā tāda, ērta un pārdomāta, pareizi būvēti apļveida krustojumi, gājēju pārejas ar gājēju tiltiem Vangažos un pirms Sēnītes. Pārdomāti luksofori

2.1.) Kaut vai jaunais ceļš starp Dreiliņu un IKEA apli jau sākotnēji bija nepietiekams ar 2 joslām, vajadzēja realizēt 4, kā sākotnējā projekta - rezultātā sastrēgumi. Tagad būs vēl trakāk, jo puse šī posma ir pareiza dēļ jaunā IKEA veikala, bet tuvāk Dreiliņu aplim paliek 2 joslas....

3) Absolūts haos pilsētās ar velo joslām un to organizēšana grūž velosipēdus zem auto. Piemēram, ja Skolas ielā ir vienvirziena auto satiksme, tad kāpēc velo ir 2 plūsmās.

4) Nekur nedrīkst būt gājēju pārejas bez luksofora uz četru un vairāk joslu satiksmi

5) Uztaisīt maģistrāli Rīga - Jūrmala uz 130 km/h un uz Siguldu to pašu!

Tas tā iesākumā uz ātru roku, turklāt neesot satiksmes speciālistam.

Kanibaals 16.jūnijs 2018 15:48
1 0 Atbildēt

Tie 4% ir policisti, tiem drīkst, pa retam tik kādu nobrauc.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Porsche pastāsta par jauno Macan

Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk

 

Arī pārāk lēna braukšana var radīt avārijas situācijas (+ VIDEO) 11

Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 13

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti