Ne jau luksofori, apļi, gājēju pārejas un saliņas apdraud satiksmes drošību, bet gan to nekompetenta izbūve un izmantošana.
Tādēļ neizpratni izraisījis nesen presē izplatījies viedoklis, kas apšauba apļu kā krustojumu drošas šķērsošanas lietderību Latvijā.
<250>Liepājā izbūvētais aplis Jūras ielā apgrūtinot nevis atvieglojot satiksmi, no kā tiek izdarīts secinājums, ka Latvijas kā „padomju tradīcijām” bagātajiem autovadītājiem šie Eiropas jaunievedumi nav nepieciešami. Iespējams, ka konkrētais aplis tik tiešām nav pietiekami kompetenti izbūvēts un nepieciešamas korekcijas, tomēr tas nav pietiekams pamats, lai secinātu par Eiropas drošības elementu un tradīciju neiederību Latvijas ceļos.
Apļveida kustība krustojumos ir vispāratzīts satiksmes drošības elements gan ES gan citur pasaulē. Tas reāli ir mazinājusi avārijas situāciju iespējamību krustojumos, par ko pārliecinājies ne viens viens Latvijas autobraucējs apceļojot Eiropu. Pie kam bieži vien tie nav plaši vairāku joslu apļi, bet visai šaurs aplis vienas joslas platumā. Piemēram, ar apbrīnu var vērot, kā visai kompaktajā Briselē šādu apli izbrauc divdaļīgi satiksmes autobusi.
Nesen Rīgā, Biķernieku ielā izbūvētie apļi ir apliecinājuši savu devumu satiksmes drošībai. Jāpiekrīt, ka ir autovadītāji, kuriem uzbraukšana un nobraukšana no apļa vietā, kur gadu desmitiem bijis parasts krustojums sākotnēji būs neierasta, tomēr pierodot pie apļveida kustības un to novērtējot autovadītāji atzīs gan priekšrocības gan drošību. Savukārt, ja kādā Latvijas pilsētā apļveida kustība reāli traucē, jāizvērtē tās konkrēto izbūvi nevis jāizdara negatīvi secinājumi par šādu satiksmes organizāciju kopumā.
Bieži sarežģījumus autovadītājiem rada ne tikai nekompetenti izbūvēti satiksmes apļi, bet arī gājēju pārejas, kas šķērso vairākas joslas, ir autovadītājam slikti pārredzamās vietās un būtībā ir kājāmgājējiem bīstamas. Tajā pat laikā labi saprotam, ka pazemes tuneļu vai gājēju tiltu izbūvei naudas tuvākajā laikā nebūs un ja arī atrastos, tad tas būtu kārtējais megaprojekts ar hipertāmi.
Kamēr finanses ir ierobežotas un tikumi nemainās, tikmēr katram kājāmgājējam jāatceras, ka arī uz gājēju pārejas nav pilnīgas drošības un nebūtu saprātīgi izlekt uz pārejas automašīnas priekšā tikai tādēļ, ka uz asfalta ir uzkrāsotas paplatas svītras. Labs piemērs tam ir īpaši platā gājēju pāreja Rīgā iepretim „Laimas” pulkstenim, kur pat formāli nav iespējams gājēju un autobraucēju attiecības pakļaut satiksmes noteikumu prasībām, tomēr balstoties uz reālu situācijas novērtējumu abi šie satiksmes dalībnieki veiksmīgi sadzīvo un bez īpašas kavēšanās ceļu turpina gan kājāmgājēji gan autobraucēji. Tas liecina, ka paralēli satiksmes noteikumiem ir ikdienas realitāšu novērtējums un loģiskais saprāts, kurā regulāri jāieklausās visiem satiksmes dalībniekiem.
Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Domāju, ka apļi kā satiksmes organizācijas elements ir sevi pozitīvi pierādījuši.
Cita lieta ir Latvijas ceļu projektētāju un būvnieku "mazspēja" - jaunajiem apļiem pievedceļi tiek būvēti pēc noklusējuma 90 grādu leņķī, tā kā par uzbraukšanu bez straujas nobremzēšanas pirms tam nav ne runas. Vismaz divos no jaunajiem apļiem jau drīz vien pēc būvniecības, pievedceļiem ir "nogriezti stūri" - mūkusalas aplim un jaunajam aplim pie "bērnu Gaiļezera".
A ko - projektēšanas un būvniecības gaitā par to neviens nedomā, vai arī projektētājiem un būvniekiem ir tikai velosipēdi un šie uz reāla ceļa nekad ar auto nav braukuši?