LAA: Tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav iemesla 7

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 23.janvāris 2018 8:46

2017.gads apdrošināšanas tirgū tika aizvadīts OCTA zīmē, jo pēc ilgajām runām par zaudējumiem sākās lavīnveidīga sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polišu cenu celšana, intervijā aģentūrai LETA atzinaLatvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš gan netic, ka kāds par cenu celšanu būtu vienojies, jo par to draud milzīgs sods. Arī tālāks OCTA polišu cenu kāpums šogad ir maz ticams.

Kāds apdrošinātājiem bija 2017.gads?

Gads pagāja sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) un veselības apdrošināšanas zīmē. Gads lielā mērā bija saistīts ar runām par OCTA cenām un runām par to, kādu obligātās veselības apdrošināšanas modeli valsts izvēlēsies.

Lielu laiku un spēkus paņēma arī nodokļu reforma. Savā ziņā tā bija pārsteigums, jo neviens īsti nebija gaidījis, ka tā patiesi notiks. Līdz ar to, kad reforma patiešām parādījās, apdrošinātājiem diezgan spēcīgi nācās strādāt ar jautājumu, par kādu uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas limitu varēs pretendēt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Bija arī skaidrs, ka nāksies atkāpties no minimālā uzkrājošās apdrošināšanas līguma piecu gadu perioda IIN atmaksas saņemšanai. Visur Eiropā tiek runāts par to, ka šim termiņam ir jābūt garākam, jo pieci gadi šādam produktam ir salīdzinoši īss laiks, un ir jāpāriet uz desmit gadiem. Pārsteigumus atnesa arī dabas kataklizmas.

Kāda būs nodokļu reformas ietekme uz apdrošināšanas sektoru?

Dzīvības apdrošināšanā mums jau ir pirmie provizoriskie skaitļi par 2017.gadu un mēs redzam, ka decembrī ir bijis kāpums. Tas nozīmē, ka daļa cilvēku ir dzirdējuši, ka minimālo līguma termiņu pagarinās no pieciem līdz desmit gadiem, un nolēmuši, ka ātri vēl ir jānoslēdz kāds līgums ar piecu gadu termiņu. Kāda būs ietekme ilgtermiņā? Domāju, ka noteikti īstermiņā būs kritums, bet ilgtermiņā līdz ar sabiedrības domāšanas maiņu dzīvības apdrošināšanai vajadzētu attīstīties. Pat neatkarīgi no nodokļu "atlaidēm".

Cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, ka tas ir instruments, ar kuru uzkrāt. Domāju, ka ar laiku mūsu cilvēki nobriedīs līdz tam, ka dzīvības apdrošināšanu ir vērts nopirkt arī kritiskām slimībām, lai tad, ja kaut kas notiek, ģimene saņemtu finanšu atbalsta spilvenu.

Arī iemaksu limits, kurš pašlaik ir noteikts IIN atmaksas saņemšanai - 4000 eiro gadā -, ietekmēs ļoti nelielu daļu. Mums nav daudz cilvēku, kuri katru mēnesi uzkrājumos var ieguldīt 300 eiro. Šis limits būs pietiekami liels vēl nākamajos piecos gados. Pēc tam varēs domāt par palielināšanu, bet tuvākajos gados ar to pilnīgi pietiek.

Cik vidēji pašlaik dzīvības apdrošināšanā iemaksā?

Tas ir ap 50 eiro mēnesī. Līdz ar to 4000 eiro limits ietekmē tikai aptuveni 5% no uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veicējiem.

Ja vairums mēnesī iemaksā tikai ap 50 eiro, tad kādēļ jūs tik ļoti cīnījāties pret 2000 eiro limita noteikšanu?

Nu ja visu laiku ir bijis nosacīts Eldorado un no tā tevi iedzen Kamčatkā, tad apdrošinātājiem nebija labas sajūtas. Turklāt pašlaik šajā limitā tiek ietverti ieguldījumi gan uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, gan pensiju fondos. Līdz ar to limits attiecas uz abiem šiem veidiem, un beigās mēs vienojāmies par 4000 eiro limitu.

Vai ir pētīts, cik daudz cilvēku izmanto abus šos veidus?

Īsti apjomīga pētījuma nav, bet aplēses rāda, ka tādu cilvēku nav daudz. Pamatā izvēlas vienu uzkrājumu veidu. Tomēr pēc izmaiņām pensiju fondu minimālais līguma termiņš tika pagarināts no diviem līdz pieciem gadiem, dzīvības apdrošināšanai - no pieciem līdz desmit gadiem. Tādēļ es domāju, ka cilvēki, kuru vecums tagad pārsniedz 55 gadus, drīzāk izvēlēsies pensiju fondus un par apdrošināšanas komponenti vienkārši aizmirsīs. Līdz ar to kaut kādas cilvēku kustības noteikti būs. Vienlaikus tādu cilvēku skaits, kuri uzkrāja gan dzīvības apdrošināšanā, gan pensiju fondos, nav mērāms simtos tūkstošu. Tie ir labi, ja desmit vai divdesmit tūkstoši cilvēku.

Kuros apdrošināšanas veidos pērn bija lielākais cenu kāpums? Vai tas ir ietekmējis brīvprātīgo apdrošināšanas veidu izvēli?

Katrs apdrošinātājs pats nosaka cenas, ņemot vērā savus rādītājus. Bet, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads pagāja OCTA zīmē. Turklāt nevienu citu kā vien paši sevi šajā situācijā apdrošinātāji vainot nevar. Kurš tad apdrošinātājiem liedza iepriekšējos desmit gadus ļoti pakāpeniski OCTA cenu palielināt? Neviens. Apdrošinātāji tā vietā "nokonkurējās" līdz baltajām pelītēm, tā, ka ūdens ne tikai smeļas mutē, bet zem tā jau ir visa galva. Tādēļ apdrošinātāji bija spiesti beidzot rīkoties, un cenu celšana notika lavīnveidīgi.

Līdz ar to mēs varam teikt, ka OCTA cenu kāpumam viens iemesls ir dziļie mīnusi, kādus šis veids radīja apdrošinātājiem. Otrs iemesls ir objektīvie apstākļi ekonomikā - cīņa ar ēnu ekonomiku, skaidrās naudas darījumu samazināšanās ir padarījusi "baltākus" autoservisus un cēlusi izmaksas tajos. Veselības aprūpe paliek dārgāka. Tāpat mēs arvien vairāk izlīdzināmies ar Eiropas cenu līmeni. Morālā kaitējuma atlīdzībās ir jāmaksā vairāk. Tas viss kopā akumulē ietekmi uz cenām. Situācija, ka Latvijā OCTA polise vidēji maksā 50-60 eiro, kamēr Igaunijā un Lietuvā - 110 eiro, bet Vācijā - 500 eiro, pamazām beidzas.

Kas attiecas uz citiem apdrošināšanas veidiem, tad kaut kādas atskaņas automātiski trāpa arī pa sauszemes transportlīdzekļa brīvprātīgo apdrošināšanu (KASKO). Vienlaikus šajā veidā apdrošinātāji noteikti meklē augstākas efektivitātes iespējas. Tādēļ lavīnveidīgam KASKO cenu kāpumam iemeslu nebija.

Trešā ir veselības apdrošināšana. Tikko Nacionālais veselības dienests pārslēdz līgumus ar lielajām slimnīcām un ambulatorajām iestādēm, tā veselības pakalpojumu sniedzēji automātiski pārskata līgumus ar apdrošinātājiem. Un ne jau ar cenu korekciju uz leju. Algas mediķiem ir jāceļ, tas ir tikai normāli. Taču tādēļ visu laiku ir spiediens arī uz veselības apdrošināšanas polišu cenām. Vēl viena ietekme ir inflācija medicīnas sektorā, jo tur nekas lētāks nepaliek. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējos 10 gados ambulatoro pakalpojumu cenas ir cēlušās vidēji par 4%, bet stacionāru cenas vidēji par 10%. Iemesls droši vien slēpjas tajā, ka situācija mūsu slimnīcās ir bijusi ļoti ielaista.

Vai līdz ar finansējuma palielināšanu veselības aprūpei neparādās darba devēji, kuri saka "Mēs vairs nepirksim veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem, jo valsts sola, ka viss būs tāpat"?

Tāds risks ir. Ja darba devēji sajutīs, ka rindas mazinās, medicīnas pakalpojumu pieejamība uzlabojas, viņi arī sāks domāt, vai veselības apdrošināšanai joprojām ir motivējoša loma viņu darbinieku acīs. Taču līdz tam vēl ir jānonāk. No sākuma paskatīsimies, kā šis papildu finansējums ietekmēs rindas. Es nedomāju, ka būs kāds straujš lēciens. Būs nepieciešami vismaz divi trīs gadi, lai kādi no darba devējiem pateiktu, ka veselības apdrošināšanai jēgu vairs neredz, jo visu ļoti labi nodrošina valsts.

Mēs varam paskatīties arī uz Igaunijas un Lietuvas piemēru. Neraugoties uz to, ka veselības aprūpe pie viņiem ir bijusi labākā līmenī nekā Latvijā, pamazām ir augusi arī brīvprātīgā veselības apdrošināšana. Tā tomēr dod papildu bonusus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei.

Otrā svaru kausā savukārt ir tie, kuri sociālo nodokli līdz šim nav maksājuši, un tagad tas būs jādara, lai pie valsts veselības aprūpes sistēmas vispār tiktu. Pieļauju, ka daļa padomās - vai maksāt valstij vai nopirkt apdrošināšanas polisi?

Tomēr jebkurā gadījumā ātras izmaiņas veselības apdrošināšanā nav paredzamas.
Vienlaikus ir jāsaka, ka motivācija var zust valsts un pašvaldību sektorā. Likumdošanā ir paredzēts, cik daudz uzņēmumi drīkst tērēt darbinieku apdrošināšanai, lai tam nebūtu nodokļu konsekvences. Šis limits nav mainījies 10 gadus un ir 426 eiro par darbinieku. Ja uzņēmums saviem darbiniekiem iegādājas dārgāku polisi, tad par šo pārsniegumu ir jāmaksā sociālais nodoklis. Savukārt valsts un pašvaldības darbinieku apdrošināšanai bez nodokļu piemērošanas drīkst izmantot 50% no šīs summas - proti, 213 eiro. Kā jau minēju, šī summa nav mainījusies 10 gadus, un gadu no gada segums šīm polisēm paliek arvien plikāks. Tādēļ es domāju, ka šis varētu būt pirmais segments, kurš izvēlas vairs nepirkt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, bet palikt tikai pie valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem.

Ja atgriežamies pie transporta apdrošināšanas, kam vairāk ir palielinājušās OCTA cenas?

Noteikti fiziskajām personām. Lielajiem uzņēmumiem tomēr ir lielāks kaulēšanās spēks. 
Taču, ja prognozējam, kas notiks tālāk, tad es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē.

Tad šogad pieaugums varētu būt tikai viencipara skaitļa robežās?

Es domāju, ka jā. Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var "paspiest" cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim.

Konkurences padome joprojām pēta OCTA cenu kāpumu?
Jā. Kāds būs viņu slēdziens, redzēsim.

Ja būs slēdziens, ka ir bijuši pārkāpumi, ko tas Latvijas tirgum var nozīmēt?

Ja atklājas sliktākais variants, ka tirgus dalībnieki savā starpā ir saskaņojuši cenu celšanu, tās ir lielas soda naudas. Taču, lai tirgus dalībnieki savā starpā kaut ko saskaņotu, ir jābūt mazliet trakam, jo soda naudas ir gigantiskas. Turklāt Konkurences padomei ir tiesības soda naudu uzlikt ne tikai proporcionāli Latvijas operācijām, bet visai apdrošinātāju grupai. Pašlaik tikai "Baltijas apdrošināšanas nams" neiekļaujas kādā grupā, bet visi pārējie pieder ārvalstu spēlētājiem ar lielām grupām. Ja šādai lielai apdrošinātāju grupai uzliek maksimālo soda naudu, tad tas būs Latvijas valsts budžeta apmērā. Tādēļ būtu jābūt trakam, lai mēģinātu neatļauti vienoties.

Cita lieta, varbūt gluži vienkārši atklāsies, ka ikdienas darbā, kas ir saistīts ar informācijas vākšanu, ir kādas nianses, kuras būtu jāuzlabo. Piemēram, ir kādas lietas, kuras vēsturiski nāk līdzi un neatbilst šodienas konkurences tiesību domāšanai. Tomēr es nedomāju, ka tie varētu būt apzināti konkurences pārkāpumi, par kuriem pienāktos lielās soda naudas.

Vai OCTA cenu kāpums ir ietekmējis KASKO? Proti, vai nav cilvēki, kuri saka: OCTA cena ir pieaugusi, KASKO vairs nevaru atļauties?

Neteiksim, ka daudz, bet par šādu lietu ir dzirdēts. Te gan ir jāatceras, ka KASKO ir tikai aptuveni ceturtdaļai automašīnu, kuras piedalās satiksmē. Šī proporcija aug ļoti lēni, jo KASKO ir tendēts uz jaunākām automašīnām. Apdrošinātāji gan mēģina izgudrot produktus, kuri būtu piemēroti arī vecākām automašīnām, bet joprojām KASKO ir reti kurai automašīnai, kura ir vecāka par 10 gadiem.

Līdz ar to, no vienas puses, OCTA dēļ mēs varam sagaidīt minimālu kritumu KASKO apdrošināšanā. No otras puses, aug arī labklājība un palielinās līzingā iegādāto mašīnu skaits, kur KASKO apdrošināšana ir obligāta prasība. Tādēļ domāju, ka faktiski mēs redzēsim lēzenu pieauguma tendenci.

Kā pašlaik ir ar īpašuma apdrošināšanu? Vai aizvien vairāk cilvēku to izvēlas brīvprātīgi, nevis tādēļ, ka to prasa hipotekārā kredīta devējs?

Ir redzama pieauguma tendence. Turklāt, ja iepriekš korelācija starp nekustamo īpašumu kreditēšanu un apdrošināšanu bija ļoti liela, tad nesen bija viens maģistra darbs, kurš parādīja, ka šī atkarība mazinās. Protams, ka kreditēšana pozitīvi ietekmē gan fizisko personu, gan korporatīvo īpašumu apdrošināšanu. Tomēr pamazām cilvēku apziņa mainās, un, ja ir brīvi līdzekļi, tad īpašumu apdrošināšana tiek pirkta tāpat. Līdz ar to mēs pamazām redzam izaugsmi. Tomēr es nedomāju, ka mēs redzēsim strauju pieaugumu. Tā tas nenotiek.

Kā mainās īpašuma apdrošināšanas cenas?

Lielu izmaiņu tur nav, un cenas ir stabilas. Vienlaikus īpašuma apdrošināšana ir atkarīga no inflācijas būvniecības jomā. Ja tur būs straujš cenu pieaugums, tad apdrošināšana ir spiesta kaut kur iet līdzi. Tas ir viens no faktoriem, kurš spiež uz īpašuma apdrošināšanas cenām. Taču nekādu lēcienveidīgu kāpumu tur nevar saskatīt, tam nav ekonomiska pamatojuma.

Vai varētu augt īpašumu apdrošināšanas apjoms, jo tirgū gatavojas ienākt vairāki lieli nekustamā īpašuma projekti?

Es domāju, ka jā. Pērn mēs īpašuma apdrošināšanas apjomā redzējām pieaugumu par aptuveni 10%. Šogad tas visdrīzāk varētu būt pāri 10%, zinot, ka ir paredzēti vairāki lieli objekti, attīstās kreditēšana utt.

Kuri veidi šogad apdrošinātājiem varētu būt peļņu nesošākie?

Katram apdrošinātājam tas varētu būt diezgan individuāli. Es prognozēju, ka OCTA šogad vēl būs mīnusos. Apdrošināšanas specifika ir tāda, ka pagājušā gada cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo rezultāta ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam.

Ja runājam par KASKO, tad rezultāti var ļoti atšķirties kā kuram spēlētājam. Tāpat uz KASKO liela ietekme ir zādzībām. Pagājušā gada pirmā puse auto zādzību ziņā bija vienkārši dramatiska. Apdrošinātājiem atlīdzības par auto zādzībām faktiski dubultojās, salīdzinot ar 2016.gadu.

Tas bija saistīts ar elektroniskajām atslēgām?

Jā. Otrajā pusgadā policija aktīvāk pastrādāja un dažas kompānijas "iesēdināja". Līdz ar to ir kļuvis nedaudz mierīgāk. Skatīsimies, kāds būs šis gads. Viena Baltijas tirgus dēļ jau auto ražotāji nesāks mainīt automašīnu atslēgas.

Bet vai tad citur šī iemesla dēļ arī nezog?

Zog proporcionāli mazāk. Mēs šajā ziņā izceļamies. Mūsu zagļi ir tehnoloģiski advancēti, māk mašīnas ātri un labi izjaukt, ir prasmīgas rokas.

Dārgās mašīnas ir zaguši vienmēr. Bet tā kā tagad mašīnas pēc savas konstrukcijas arvien vairāk atgādina lego klucīšus un tās izjaukt pa blokiem kļūst arvien vieglāk, tad tagad zog daudz plašāku mašīnu klāstu. Domāju, ka mašīnu zagšana iet roku rokā gan ar mūsu zagļu prasmēm, gan sabiedrības materiālo stāvokli. Policija strādā, bet tas nav viegli, jo tagad mašīnu var nozagt ar planšeti un mobilo telefonu.

Vienlaikus būs interesanti, kas notiks nākotnē, jo tirgū ienāks tā saucamās "connected cars", kuras faktiski visu laiku ir pieslēgtas internetam un attiecīgi var redzēt arī to pārvietošanos. Vai tad būs interese zagt mašīnas? Redzēsim.

Kā ir ar pārējo apdrošināšanas veidu rentabilitāti?

Domāju, ka īpašuma apdrošināšanā vienotas tendences nav un katra apdrošinātāja portfelī situācija ir cita. Turklāt te situāciju būtiski var ietekmēt atsevišķi lieli negadījumi.

Veselības apdrošināšana nekad nav bijusi ne izteikti rentabla, ne nerentabla. Domāju, ka tas pats turpināsies arī šogad. Tāpat arī dzīvības apdrošināšana. Nelaimes gadījumu apdrošināšana klasiski ir bijis rentabls bizness, un domājams, ka tāds pats arī paliks. Tas pats attiecas uz ceļojumu apdrošināšanu. Kas attiecas uz mazākiem apdrošināšanas veidiem, tad situācija ir atšķirīga katram apdrošinātājam.

Kā būs ar jaunajiem obligātajiem civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidiem, kuri attiecas uz grāmatvedību un droniem?

Tie ir ļoti mazi apdrošināšanas veidi - it īpaši droni. Turklāt pirmais gads vienmēr ir taustīšanās par to, kādai ir jābūt pareizajai cenai. Tāpat vienmēr ir bijis tā, ka var paņemt citu valstu pieredzi un pielāgot cenu mūsu tirgum. Taču dronu gadījumā mēs esam vieni no pionieriem, un nav neviena, no kā pašpikot. Pašiem vien būs uz visiem grābekļiem jākāpj un par skolu jāmaksā.

Ar grāmatvežu apdrošināšanu situācija būs stabilāka, un šim biznesam vajadzētu būt rentablam. Tomēr šogad diezgan lielu nospiedumu uz visu šo tirgu atstās nodokļu reforma. Šajā ziņā es grāmatvežus neapskaužu, jo ļoti daudzi tagad sēž un domā, kā pareizi rēķināt algas, kā tam visam pielāgot savas datorprogrammas utt. Gribi negribi, reformas iedzīvināšanas periodā grāmatveži var kļūdīties.

Kā pēc plūdiem varētu attīstīties apdrošinātāju un lauksaimnieku attiecības?

Mums ir laba komunikācija gan ar Zemkopības ministriju, gan ar zemnieku organizācijām. Tendence noteikti būs tāda, ka zemnieki vairāk apdrošināsies un apdrošinātāji paplašinās apdrošināšanas segumu. Tikko apdrošinātājam parādās piedāvājums, kurš pēc varbūtības teorijas attiecas uz lielāku skaitu zemnieku, tā cenas iet lejā. Tas iet roku rokā. Viegli gan nebūs, jo zemnieki ir tāda tauta, kura savā ziņā ar dažādām kompensācijām un subsīdijām ir izlutināta.

Bet kopumā apdrošināšanas segumi paplašināsies un apdrošināsies arvien vairāk zemnieku, gan tādēļ, ka būs pievilcīgāks segums, gan tādēļ, ka valsts arvien vairāk no saviem pleciem mēģina novelt tā saucamo aklo subsidēšanu. Viegli nebūs, bet pamazām tas viss uzlabosies. Turklāt lauksaimniecība arvien vairāk kļūst par klasisku biznesu, līdz ar to mainās arī zemnieku domāšana. Arī šodien var pateikt - jo lielāks zemnieks, jo labāk viņš ir apdrošināts, sākot no tehnikas un beidzot ar sējumiem.

Kāda pašlaik ir konkurences situācija? Vai pēc "Vienna Insurance Group" (VIG) paziņojuma par "Seesam" iegādi viņiem tirgū jau nav sasniegta kritiskā masa no konkurences viedokļa?

Latvijas un pat Baltijas apdrošināšanas tirgus pēc saviem apjomiem atbilst vienai Minhenei. Būsim reāli. Līdz ar to šim apjomam pilnīgi pietiktu ar dažiem apdrošinātājiem un dažām bankām.

No vienas puses, var domāt, ka VIG ekspansija var samazināt konkurenci. No otras puses, VIG vienkārši veidojas par lielu spēlētāju, kurš labi varēs konkurēt ar citiem lielajiem spēlētājiem, kuri šeit jau ir, - "If" un PZU. Pēc manām domām, spēlētāju skaits tirgū joprojām ir pietiekams Baltijai un pietiekams tam, lai konkurence šeit būtu ļoti nopietna. Šādām grupām izmērs ir svarīgs - ja tev ir 20% tirgus, tad tu tomēr vari konkurēt citā līmenī, nekā tad, ja tev ir 5% no tirgus. Līdz ar to VIG ar šo soli vienkārši paceļas vienā līmenī ar citiem lielajiem tirgus spēlētājiem un tad - lai nu visi cīnās.

Vai pašlaik tirgū vieta ir arī mazajiem spēlētājiem?

Jā. Tirgū, kad ir daži lielie, vienmēr rodas nišas. Man kremt tas, ka ar vietējo kapitālu mums ir palicis pusotrs apdrošinātājs, bet vietai kā tādai nišas produktiem noteikti ir jābūt. Es arī gaidu, kad pie mums parādīsies kāds apdrošinātājs, kurš sāks piedāvāt ļoti specifiskus apdrošināšanas veidus. Piemēram, Dānijā ir viena apdrošināšanas kompānija, kuras specializācija ir lielo logu, vitrīnu, spoguļu un porcelāna apdrošināšana Skandināvijā. Lielie apdrošinātāji parasti strādā ar standartizētiem produktiem, bet mazie var darboties šādās nišās.

Kā vispār ir ar Latvijas apdrošinātāju piedāvājumu variācijām? Piemēram, kad bija zemestrīce Nepālā, tad atklājās, ka neviens Latvijas apdrošinātājs ceļojumu apdrošināšanā nemaz nepiedāvā apdrošināšanu pret zemestrīcēm, kas noteiktos reģionos tomēr ir visai nopietns risks. Vai piedāvājumi tomēr nav pārāk standartizēti?

Tā ir. Turklāt vēl to visu pastiprina tas, ka mēs visu gribam ļoti ātri nopirkt internetā. Ja mēs paskatāmies, tad internetā ir tikai ļoti standartizēti produkti, un ja mēs gribam kaut ko specifiskāku, tad ir jāzvana vai jādodas pie apdrošinātāja. Kaut kur tā ir problēma.

Nepāla ir viens piemērs. Otrs piemērs ir seniori. Vēl pirms desmit gadiem apdrošinātāji vispār ļoti nelabprāt pārdeva ceļojumu apdrošināšanu cilvēkiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem. Tagad nākas apzināties, ka seniori ir augošs klientu segments, kuri turklāt ceļo. Līdz ar to tagad internetā ceļojumu apdrošināšanu automātiski jau var nopirkt līdz 75 gadu vecumam.

Ir vēl citas lietas, kur laiks apdrošinātājiem spiež iet līdzi un meklēt risinājumus. Piemēram, kiberrisku apdrošināšana. Latvijā ir spēcīgi IT uzņēmumi, tādēļ apdrošinātājiem ir jāspēj izstrādāt konkurētspējīgi piedāvājumi.

Līdz ar to izaicinājumi apdrošinātājiem ir daudz un dažādi. Sākot no tā, ka mēs švaki mākam veidot dažādus nišas produktus, un beidzot ar jaunumiem ekonomikā. Līdz ar to vieta piedāvājumu dažādošanai ir. Katram apdrošinātājam ir jāmeklē, kur ir tā stiprās puses un kā var atšķirties no pārējiem. Mazajiem spēlētājiem ir praktiski neiespējami sacensties ar lielajiem masveida produktu pārdošanā izmaksu dēļ. Taču mazajiem ir labas iespējas meklēt nišas, kuras lielajiem neinteresē un specializēties tajās.

Kāda pašlaik ir situācija ar izmaiņām likumdošanā?

Šogad ir atvērti visi četri apdrošināšanas lielie likumi. OCTA likums ir atvērts. Apdrošināšanas līgumu likums ir uzrakstīts no jauna, jo tagadējais ir novecojis, un ir nonācis Saeimā. Apdrošināšanas starpnieku likums tiek mainīts regulu un direktīvu ietekmē un turpmāk būs Apdrošināšanas izplatīšanas likums. Pašlaik tas vēl atrodas saskaņošanā starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Finanšu ministriju. Savukārt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā kā jumta likumā būs kaut kas jāmaina tādēļ, ka izmaiņas būs iepriekšminētajos likumos.
Kas attiecas uz Eiropas Savienības direktīvām, tad Maksātspējas otrās direktīvas prasības ir ieviestas. Tagad būs jaunas prasības apdrošināšanas izplatīšanai. Klientam īsi un koncentrēti uz divām A4 formāta lapām būs jāspēj parādīt pats galvenais par apdrošināšanas veidu, nevis jāliek viņam lasīt septiņas lapas smalkā drukā. Doma nav slikta, bet ieviešana no Eiropas puses ir bijusi nedaudz neapdomīga.

Tāpat maijā spēkā stāsies datu aizsardzības regula. Līdz ar to Valsts datu inspekcija top par Konkurences padomei līdzīgu institūciju ar ļoti lielām sodīšanas pilnvarām. Tomēr domāju, ka finanšu jomā ne bankām, ne apdrošinātājiem lielu problēmu nebūs, jo mēs arī līdz šim esam mācējuši ļoti labi glabāt datus, un arī tehnoloģijas šajā ziņā ir labas.

Savukārt nākamā lieta būs jauns grāmatvedības standarts, kurš pašlaik Eiropā top.

Kas pašlaik notiek ar maksātnespējīgo apdrošinātāju "Balvu"?

"Balvas" vietā OCTA Garantijas fonds ir izmaksājis aptuveni trīs miljonus eiro.

Atgūt jau to neizdosies?

Šāda varbūtība ir ļoti neliela. Sāk strādāt arī jauna maksātnespējas administratore, jo iepriekšējā neizturēja pārkvalifikāciju. No tiem īpašumiem, kas "Balvai" bija Latvijā, viss ir pārdots, un Baltijā nekā daudz nav.

Izmaksas no Garantijas fonda turpinās?

Jā. Jaunas prasības praktiski vairs netiek pieteiktas, bet ir jārēķinās, ka OCTA prasību izpilde var ilgt gadiem. Piemēram, ja cilvēks ceļu satiksmes negadījumā ir kļuvis par invalīdu, tad rehabilitācija var ilgt gadu desmitiem, un tā ir jāapmaksā. Tādēļ mēs domājam, ka jaunu prasību vairs nebūs, bet esošās tiks apmaksātas vēl ļoti ilgi.
Vai nav bažu, ka maksātnespējīga var kļūt vēl kāda kompānija?

Tas drīzāk ir jāprasa Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Tomēr, ja jau visiem ir licences, tad es ļoti ceru, ka "Balvai" neviens nesekos.

 
7 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
BMW 23.janvāris 2018 9:18
7 6 Atbildēt

Šo idiotu dēļ es vairs nevaru nopirkt strahovku uz gadu. Ziemā jābrauc ar autobusu. Labi, ka ir krievu soļarka. Nekas. Pienāks pavasaris, parādīšu kurš auto ir ceļu karalis.

Vajadzēs tikai sametināt, iziet atgāzes un sajūgu nomainīt, jo TA nevaru iziet.

Sofero 23.janvāris 2018 10:22
4 0 Atbildēt

Blaaviens, kaa mees cenas driikstam pielidzinat eurpai, ja algas ka afrikaa. Vissi visu pacell a algas ka bija ka pie pertikiem taa ir

he 23.janvāris 2018 18:31
1 0 Atbildēt

bet gan lēnām un neapturami!

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Kā Latvijā ugunsdzēsēji nodrošina, lai auto nesabrauc šļūteni (+ VIDEO)

Lai vilks paēdis un kaza dzīva - lūk, kā ugunsdzēsēji nodrošina to, lai satiksme nav jāslēdz un paši var strādāt. Lasīt vairāk

 

Deputāti konceptuāli atbalsta apjomīgus grozījumus OCTA likumā 6

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums). Lasīt vairāk

 

BMW X7 būs lielāks par Cadillac Escalade – BMW parāda savu krosoveru flagmani (+ FOTO) 15

Vācijas autobūves kompānija BMW publicējusi attēlus un informāciju par savu krosoveru flagmani – septiņvietīgo X7, kas tiek pozicionēts kā Mercedes-Benz GLS, Range Rover un Cadillac Escalade konkurents. Lasīt vairāk

 

Apgāžoties traktoram, Ciblas novadā gājis bojā vīrietis

Vakar Ciblas novadā, apgāžoties traktortehnikai, gājis bojā tā vadītājs, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti