Ar mērķi pievērst uzmanību un rast risinājumu daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem, kas iestrēguši politiskajos un ierēdniecības gaiteņos, Latvijas zemnieki uzsāk protestus reģionos. Nozares pārstāvji atzīst, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari.
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka Latvijas lauksaimniecības nozares pārstāvji kopš prasību iesniegšanas Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem lauksaimnieku ārkārtas sapulces laikā pērn, 2. novembrī, Slampē, pacietīgi ieturējuši diplomātisku nogaidīšanas pauzi.
J. Lazdiņš: “Kopš lauksaimnieku ārkārtas sapulces ir pagājuši 3 mēneši un no iesniegtajām prasībām nozares sakārtošanā izpildīta ir tikai 1.
Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību. Vēl nevienas citas valdības vadītājs sarunu laikā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem nav draudējis ar “aiziešanu no sapulces”. Nepieņemami klaji tiek ignorēti nevalstisko organizāciju aicinājumi satikties, lai apspriestu nozares problēmas. Mēs esam aicinājuši ieklausīties, bet pretī esam saņēmuši bezdarbību un dažkārt pat draudus ar mums izrēķināties, lai gan lauksaimniecības nozare tiešā veidā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – runa ir par pārtikas pieejamību, kvalitāti, piegādi, cenām. Galu galā – tas ir katra iedzīvotāja un valsts kopumā fiziskās un ekonomiskās drošības jautājums.”
Lazdiņš papildina, ka šodien lauksaimnieku izvirzītās prasības ir iesniegtas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem.
Turpina J. Lazdiņš: “Esam informējuši ministru par to, ka vēl ilgāk nevaram gaidīt, un , ka 5. februārī visos Latvijas reģionos tiek sākti lauksaimnieku protesti. Kopš prasību iesniegšanas, 5 dienu laikā gaidīsim reālus risinājumus no valdības pārstāvju puses.Pretējā gadījumā dosimies uz Rīgu, kur būsim tik ilgi, kamēr notiks reāla lietu virzība un pieņemti konkrēti lēmumi. Tukšus solījumus un mūsu prasību ignorēšanu vairs nepieļausim!”
Lauksaimnieku reģionālie protesti plānoti Saldū, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Valmierā, Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Rēzeknē un Koknesē.
Lauksaimnieku prasības ar konkrētiem termiņiem ir vērstas uz šādiem nozarei kritiski svarīgiem jautājumiem:
1) Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
2) 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem; nozares konkurētspējas veicināšana.
3) Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
4) Plašāka pieeja apdošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
5) Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Manis pēc tie zemnieki var sarullēt tās savas prasības un iespraust tur kur saule nekad neiespīd!
Ja es būtu valdības vadītājs es izvirzītu pretprasības:
1. Latvijas pārtikai ir jābūt lētākai par importa, citādi svītrot ZS no atbalsta saņēmēju saraksta.
2. Aizliegt raundapu izmantot ražas kaltēšanai.
3. Uzlikt par pienākumu visiem atbalstu saņemošajiem zemniekiem šķūrēt sniegu savā apkaimē.
Ir divu veidu zemnieki; 1. kas kliedz, ka viss ir slikti. 2. strādā, izbauda darba augļus un priecājas, ka bļāvēji ko papildus izsituši, kaut nav nepieciešams.
Divas asimniecība, abas nodarbojas ar gaļas liellopiem, pašpietiekamas, respektīvi spēj pašas sevi apgādāt ar lopbarību. Ne mazāko problēmu, dzīvo, priecājas, ceļo. katrā no saimniecībām nodarbināti 3 civēki, jeb īpašnieku un viņu ģimenes. Pietam abas saimnecības ir uzlikušas "mīksto" dabas biotopu, zāi gadījum'areto zālāju aizsardzībai. Izdevīgāk ir maksāt sodu un nopļaut 3x, nekā saņemt smieklīgu kompensāciju un pļaut 1x.