Vācijas lielākais automobiļu klubs ADAC noskaidrojis, cik droši jūtas gājēji lielākajās pilsētās, no kā tie baidās un, kas tos uztrauc. Pretēji prognozēm, autobraucēji nebūt nav šī saraksta virsotnē.
ADAC pētījumā par gājējiem draudzīgākajām pilsētām atzītas Minhene un Potsdama. Aptaujātie atzinuši, ka jūtas droši zonās, kur darbojas gājēju luksofori un uzzīmētās gājēju pārejas. Minhene turklāt izceļas pozitīvā plāksnē arī attiecībā uz sniega tīrīšanas un smilšu kaisīšanas pakalpojumiem. Bavārijas galvaspilsētas ietvju stāvoklis valsts mērogā ir novērtēts kā labākais. Minhenes iedzīvotāji kritiski vērtē tikai centrālo drošības saliņu skaitu, savā atskaitē secina ADAC.
Bet, kas tad traucē gājējiem un dara bažīgus vismazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus? – izrādās, ka tās nebūt nav automašīnas, kā varētu domāt: 53 procenti aptaujāto atzinuši, ka visvairāk jāuzmanās no neapdomīgiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem, seko velosipēdisti ar 49% un citi gājēji ar 34%, bet tikai 31% norādījis uz autovadītājiem. ADAC gan piebilst, ka negadījumiem, kuros iesaistīti gājēji, smagākās traumas gūtas sadursmēs ar mašīnām.
Arī riteņbraucēji ir lieli grēkāži.
Autokluba “Mobil in Germany” Minhenē 2022. gadā veiktais pētījums parādīja, ka arī velosipēdisti pieskaitāmi pie lielākajiem satiksmes noteikumu pārkāpējiem. 12 stundu laikā kādā jūnija dienā tika fiksēti 133 riteņbraucēji (6,4% no visiem), kas ignorē luksofora sarkano gaismu.
Bez vainas nav arī paši gājēji.
Dažkārt gājēju problēma nav satiksmes dalībnieki, kas pārvietojas uz diviem vai četriem riteņiem, bet gan viņi paši – bieži gājēju uzmanību novērš mobilie tālruņi, tie nēsā austiņas un tāpēc apkārtējo vidi uztver tikai ierobežoti vai pat nedzird neko, turklāt daudzi ievēro tikai tos ceļu satiksmes noteikumus, kurus paši uzskata par saprātīgi ieviestiem.
Gadu garumā veiktā statistika liecina, ka gājēju drošība uzlabojas. Piemēram, 1980.gadā Vācijā bija reģistrēti 3700 negadījumu ar bojā gājušiem gājējiem, bet pērn šādu gadījumu bijis 368.
Joprojam nesaprotu, kāpēc valsts reģionalie ceļi netiek taisīti ar platāku aptuveni 50cm asfalta joslas malu. ( ja tā ir naudas problēma, tad vismaz, vienā ceļa pusē)
Kur gājējiem/riteņbraucejiem drošāk pārvietoties. Jo tas ir vienīgais veids kā ar kājām/velo tikt no viena miesta uz otru! Pa kartupeļu laukiem neviens nebrien un ja bristu, ātri dabūtu piz.. jo bojā ražu!
Tagad šādās opcijās jāiet konkrēti pa ceļa braucamo daļu un īpaši tumšajā laikā gan gājējs, gan autovadītājs ik reizi lūdz, lai nenotiek nelaime.