Pēdējā laikā forumā ir daudz diskusijas un viedokļi par jaunām automašīnām, to iegādi, uzturēšanu u.t.t., bet šeit ierosinu parunāties tikai par LIETOTIEM automobiļiem, jo tā tomēr ir arī nozīmīga daļa no visa automobiļu tirgus.
Protams, runājot par šīs kategorijas automobiļiem, viss nav viennozīmīgi un ir ļoti daudzi mainīgie, kas var ietekmēt automobiļa ekspluatāciju - iepriekšējie īpašnieki, ekspluatācijas vide un apstākļi. Bet šeit lielos vilcienos varam apkopot potenciāli veiksmīgākos modeļus, kuri ir prognozējami lietošanā, zemas remonta izmaksas, mazāk rūsē, pateicīga konstrukcija u.c. tendences, kādēļ auto ir ērts lietošanā.
Sākotnēji varam aplūkot automobiļus ģimenei lietošanai ikdienā - četru cilvēku (vecāki + bērni pamatskolas vecumā), kas ir bieži sastopama auditorija, kura ir automašīnas meklējumos.
Un aplūkojam variantus cenā līdz 3500 EUR, 4500 EUR un 5500 EUR, kas bieži vien ir lietota auto pircēja rocības robežas un summas, par kurām jau kaut ko sakarīgu var atrast. Ko jūs šai ģimenei ieteiktu meklēt šajās cenu kategorijās un kāpēc? Pieņemsim, ka famīlija rezervei ir atstājusi naudu tūlitējai apkopei un remontam, uzreiz pēc auto iegādes, un šie cipari tad būtu pati automobiļa cena.
Šajā jautājumā patiesu informāciju var sniegt auto servisos strādājošie. Opel Astra vai Opel Meriva var būt optimāls variants. Esmu VW fans. Ļoti patīk! Bet par gaumi nestrīdas.
Bet pēc 250000 km noskrējiena rūpīgi jāseko ģenerātora un startera "labsajūtai".
Piemērs no TV programmas garām, ļoti tendenciozs, doto TV kanālu skatās tie, kas gaida Nubiru Uz ielām kaut kā pilns ar varen izturīgajām Pobedām neredz. Uz Pārdomām tikai tiem, kas tic sazvērniecības teorijām
Tendenciozs varbūt arī ir, bet tur ir ļoti daudz patiesības - vienīgi jautājums, cik daudz - 50%, 75%, 90%. Pobeda bija sūdīgs piemērs, fofāgens gan ne. Kaut gan principā arī tā pobeda kvalitātes ziņā par mūsdienu mašīnām sliktāka noteikti nav.
Zārks uz riteņiem, pēc avārijas var apglabāt uzreiz kopā ar vadītāju un pasažieriem. Vismaz viens labums, ka auto nav mūžīgi, vismaz pasīvā drošība tiek uzlabota.
Ne jau no markas tas ir atkarīgs, bet no iepriekšējiem lietotājiem. Lietots auto vienmēr būs loterija, jo nav zināms, kā brauca iepriekšējie, kā kopa, kāpēc pārdeva.
Var desmit cilvēki modeli lielīt, bet tu nopirksi un mocīsies.
Mans čoms, kas vienā servisā pie auto diagnostikas strādā uz sakrālo jautājumu par "uzticamiem" auto arī komentēja - esot redzēti gan bezjēgā nodzīti 2 gadīgi eksemplāri ar 30k nobraukumu, gan perfekts V70 ar 400k panelī. Par franču auto gan viņam tikai rupjības bija sakāmas. Ņemot vērā ka pieraksts pie viņa ir kādu nedēļu uz priekšu - redzējis viņš ir ļoti daudz.
Man savā laikā bija 2007 gadā ražota Toyota Avensis universāls t3x izpildījumā ar ar baudāmo 2l d4d motoru.
Pirku tālajā 2009 gadā ar 100 tk nobraukumu. Nākamo 5 gadu laikā nobraucu apmēram 120-130 tk, precīzi neatceros. Eļļas maiņa pēc manuāļa bija ik pēc 25 tk km kam rūpīgi tika sekots + jauni bremžu kluči un riepas. Un kaut kad vēlāk arī tika nomainīti visi 4 bremžu diski un aķis. Piecu gadu laikā servis tika apmeklēts tikai dēļ apkopēm.
Ceturtais golfs, B5 passāc, C5 A6 - nezinu kur tā līnija velkas polo, bet droši vien trešā paaudze, tb tas, kurš beidzās 2003. gadā. Kāpēc? Pēdējie VAGmobīļi ar normālu elektrosistēmu bez funkcionālajiem blokiem, paši par sevi izplatīti, ar plašu detaļu pieejamību, motori arī ir +/- uzticami, izņemot 2.5 V6 TDI, un tur vēl nav iestājušies visādi tehniski risinājumi, kuri sadārdzina detaļas lai taupītu darba izmaksas [kas latvijā var atpelnīties darboties tikai ja izmanto dīlerservisa pakalpojumus] vai cita man nesaprotama iemesla dēļ - teiksim, tam polo kas nāk pēc trešā gada, priekšas riteņa gultnis pavelk uz vismaz 50 eirām, jo satur arī stupicu, detaļu kas normālām mašīnām izmantojas atkārtoti, kamēr normālajā situācijā pliks gultnis maksā labi ja 20 eiras - H astmai līdzīga iemesla dēļ simtu...
Protams ka pilni - jo to mašīnu ir daudz. Pēc šīs pašas loģikas mēs varam sākt nodirst volgo - man savulaik čalis, kas strādā recro, teica "nekad nepērc volvo ar automātu" - sanāk ka baudāmajā XC90 galvenais ko var baudīt, ir iespēja remontēt kārbu...
Pēc šīs tavas loģikas jāpērk kaut kāds rets sūds - servisos nav, jo neviens ar viņiem nebrauc.
Jautājums - vai tur vienmēr Audi vai Vw vaina? Mūsu plānajiem jau tendence gribēt labu Audi (vismaz A6), vai pie bada vismaz Passat. Motoru lielāko, aprīkojumu labu, brauktu maz, vēlams, lai saimnieks būtu bijusi garīga persona.
To visu arī viņi nopērk un sākas riņķa dancis pa servisiem.
Ja auto kvalitāte būtu adekvāta solītajam, tā diez vai būtu, bet tad arī cena būtu cita.
Nu nu, krāsotāju servisos droši vien mīl jau sen. Jebšu beidzot honda būtu uzlabojusi kvalitāti lai 15 gadus vecas mizas vairs nebūtu sapuvušas visneiedomājamākajās vietās kā deviņdesmito gadu modeļi?
Vēl aizmirsi piebilst ka tā miza ir domāta cilvēkam pilnīgi bez nekādām prasībām pret mašīnu, nu tik vien ka lai kustas. Ar motoriem tā miza aprīkota no rūpnīcas netika. Salons lēta un nekvalitatīva ateja. Otrā paaudze varbūt ir labāka otrajā punktā, nav bijusi ar to saskarsme, bet tā gan jau neatbilst šim tofikam.
Vēl nesen ikdienā braucu ar 2004. gada Honda Civic - no vienas puses ērti vadāma, komfortabla automašīna, 1.8 atmosfēriskais benzīnmotors - kad griež, tad iet, vienīgi pietrūka 6 pakāpju kārba, jo pa šoseju uz 110 km/h tahometrs turējās ap 3 000 apgriezieniem, un ņemot vērā vājo skaņas izolāciju, motora skaņa salonā bija stipri jūtama. Visā visumā izturīgs vāģis, ja vien nesāktu rūsēt, un būtu labāk izolēts. Kā arī divas reizes priekšējās pusasis nolūza - nezinu, vai slimība, vai braukšanas maniere pie vainas (bija dienesta auto un to mašīnu diezgan nesaudzīgi lietoja vairāki cilvēki). Bet citādi nekādu problēmu - tik, cik regulārās lietas.
>Kā arī divas reizes priekšējās pusasis nolūza - nezinu, vai slimība, vai braukšanas maniere pie vainas
Savā ziņā ir slimība tiem modeļiem, kam uz pusasīm balansiergumijas, zem tām sāls saēd pusasi un pušu ir. Ja gumijas nav, vai likvidē, tad pusasi neapraus.
Honda mīnuss ir virsbūves krāsojuma kvalitāte, krāsots metāls nerūs, bet ja tas nav pietiekoši aizsargāts vai nepārdomāti štancēts, tad ir problēmas. Piekare un motori pārsvarā nenokaujami ar atsevisķiem izņēmumiem, bet tas bieži dēļ nepietiekošas apkopes.
Ja viss būtu tik slitki tad diezvai padsmigadīgu Jazz cenas turētos līdzīgu gadu audī līmenī. Nedrīkst aizmirst ka jauns audī būs vismaz divreiz dārgaks.
Es nesaku ka Jazz ir baigais megarulzis bet kā otrais auto ģimenē ar ko bērnus pa pilsētu izvadāt vai uz bodi aizšaut ideāls.
Par motoriem tiko blakus topikā stāstīji ka 1,3 ar 60Zs neesot nekāda vaina bijusi-tad kapēc lai tas pats 1,3 ar 75 zs būtu sliktāks?
Vai tad slikti? Kā jau teicu, tā miza ir cilvēkiem pilnīgi bez prasībām, bet ar naudu kabatā. Es gan labāk nopirktu trešo golfu - kvalitāte apmēram tāda pati - lasīt, pa 22 gadiem nokritusies tikpat, cik tam jazz'am pa 12, motori ir domāti darbībai zemos apgriezienos, un maksā arī adekvāti...
Blakus tofikā es apgāzu tavu apgalvojumu ka ar tādu nemotoriņu nevar apdzīt - var. Bet nemotoriem ir viena maza problēmiņa, kas gan parasti cilvēkiem, kuri neko no mašīnām nesajēdz, nesagādā problēmas - neadekvāts patēriņš. Man diez ko nepatika braukt ar kaut ko tik vāju, kam apetīte bija vēl lielāka nekā 2.3 kvatrai. Esošais 2.0 ir divreiz stiprāks, braucu es ar viņu asāk - patērē tas mazāk. Honda tādu opciju - adekvāts motors - nepiedāvā gandrīz nevienā modelī - nu acurās vienīgi.
>adekvāts motors - nepiedāvā gandrīz nevienā modelī - nu acurās vienīgi.
Ja bail no motora rūkoņas, tad Honda nav priekš tevis. Motori ir dažādi ar lielu griezi, bet maziem apgriezieniem vai lielāku jaudu un lielākiem apgriezieniem, bet mazāku griezi. Priekš tam ir ātrumkārba, kas to salāgo. Tā kā motori abos gadījumos ir adekvāti atšķiras tikai lietošanas veids.
Man nav bail no nemotora rēkoņas, man ir bail no tulznām uz labās plaukstas, kosmiska degvielas patēriņa un tā ka tas nemotoriņš no zāģēšanas neizbeidzas
Nemotors, jo nav lieli motora tilpuma cipari? Tev 98E arī liekas labāka degviela, jo cipars lielāks kā 95E?
Liels degvielas patēriņš novērots ir tikai Honda "nemotoriem" tas ir dīzeļiem, kas nav Hondas ražojums. Pārējiem standarta auto pat dinamiski braucot patēriņš nav kosmosā, ieskaities kaut vai spritmonitor.de, ne arī resurss cieš. Resurss cieš dēļ laicīgi nemainītas eļļas un nepienācīgas apkopes, jo vadības bloki ir robusti un motori tur sliktu apkopi, pat vairāku devēju kļūdu gadījumā auto joprojām ir normāli braucams, bet tad gan patēriņš nebūs normas robežās.
Nē, tāpēc ka vecmāmiņu loģika "nemotors ir ekonomiskāks" nestrādā - adekvātam motoram pedālis ir viegli nospiests un ir liela rezerve cik var spiest vēl, nemotoriņam pedālis ir grīdā un apetīte liela. Es nemaz nešaubījos ka golfam ieliekot 1.3 vietā 2.0, patēriņš samazināsies - tā arī notika, lai arī man kāja ir samērā smaga - jo te pedālis tiek nedaudz nospiests un mašīna raujas uz priekšu [nu te gan droselei ir tikai viena rīkle, tas gan], a tur pedālim bija tikai divas pozīcijas. Lieki teikt ka A90q, ar saviem pieciem cilindriem un pilnpiedziņu ierakstījās līdzīgos ciparos kā 1.3 golfs, nu tad par ko mēs runājam? Es pat nemaz nešaubos ka es varētu pēc ieskriešanās pēc pēdējā liepājas sarkanā lukša ieštepselēt piektajā robā un kloķi neaiztikt līdz pat pirmajam dižās pilsētas sarkanajam luksaforam, negūstot asas izjūtas saldus aplī un citās apdzīvotās vietās [jo griezes momenta pietiek], un bez problēmām pa ceļam taisot nedaudz ciešākus apdzīšanas manevrus - ar dajebkādu hondu tikmēr varēs gan čikāties, gan arī ar to apdzīšanu būs tā švakāk.
Atbildot uz tavu pirmo jautājumu - astotais man liekas labāks, jo tas oktānskaitlis ir piemērotāks manam motoram.
P.N. Vēl viens nemotoru ekonomijas piemērs, tāds ļoti ekstrēms - zināmam cilvēkam bija D2 A8 4.2q, ar kuru šis pamatā rullēja pa šoseju uz 150-200+ - vidējais patēriņš 12 litri benzīna uz simtu. Šim kādu laiku darbā iedeva pabraukt ar suzuki SX4, polo klases hečbeku, kuram vienīgais nemotoriņš ir 1,4 - vidējais patēriņš 14 litri uz simtu, vienīgi atšķirībā no divas tonnas smagā V8 sedana, šitas ātrāk par 150 neesot gājis...
Domāju, ka uzticamākie ir japāņu auto ar bez-turbīnas benzīna motoriem, piemēram, Honda-Civic, Toyota-Auris, Toyota-Avensis, Honda-CR-V, Toyota-Corolla Verso. Ja grib ko biezāku, tad Lexus-IS250.
Cilvēki, draugi - varbūt mazliet offtopic, bet ko jūs domājiet par volvo S60/S40? Ir plānots pēc kāda laika ņemt mašīnu. Tagad pēkšņi uzskrēju uz S60 - visi sludinājumos izskatās labi, problēmas īsti internetā neatrodu. Un tie paši S60 izskatās daudz labākā stāvoklī nekā S80.
Nebūtu tomēr slikti atcerēties, katram ražotājam ir kādi neveiksmīgie mezgli utt. - no tiem gan būtu jāizvairās vai arī - jāsagatavo pienācīgs budžets remontiem!
Par laimi, mūsdienās netā daudz info var atrast, un izvēle kļūst nedaudz elementāraka.
Lūk šitam es negribu tā īsti piekrist, ka izvēle kļuvusi nedaudz elementārāka. Stresa ir vēl vairāk. Esmu arī izlasījies i-netu krustu šķērsu. Nu nav neviena modeļa, kuram nebūtu trūkumi. Visiem ir trūkumi. Jāpērk tāds auto, kurš patīk kopumā, tad arī tās nebūšanas viņam piedosi.
Sievastēvam bija S40, laikam 2002. vai 2003. gada. Benzīna. Divus gadus nobrauca bez jebkādām problēmām, bez standarta apkopēm/detaļām nekas nebija jāmaina.
Standarta situācija. Pa diviem gadiem neko nemainot aizdzen līdz kliņķim.
Cilvēki parasti domā, ka ja tehniskajā apskatē nullīte, tātad mašīna ideālā stāvoklī. Nesaprot, ka tehniskā apskate ir tikai tāpēc, lai auto neizjuktu pa ceļam un viss darbotos. Gada laikā auto vismaz reizi vajag aizdzīt uz servisu lai paskatās.
Protams, atkarīgs kā brauc un cik. Man vieni paziņas mazdu pa 7 gadiem tikai vienu reizi uz servisu dzina. Un brauc trīs reizes pa ziemu un desmit pa vasaru.
Mazdai deg check engine lampiņa, bet tas ir cits stāsts.
Nekas nesāka birt. Jautājums bija par konkrēta modeļa kvalitāti un es padalījos ar tuvinieka pieredzi. Nesaprotu, kā tu no tā spēj izraut "aizdzen līdz kliņķim". Un kas saka, ka auto nebija servisos? Ne jau sievastēvs pats, piemēram, bremžu klučus vai eļļu mainīja.
Vasaras beigās mašīna tika nodota jaunākajai meitai, kā pirmais auto. Cik zinu, tehniski viss joprojām OK, lai gan vizuāli cietusi ir.
Man ir laba pieredze ar Toyota un Honda ,MB .Nelaba ar VAGiem un P_e_žo . Puslaba ar xReno . Tomēr mesties kaujā un brēkt ka visi franči un VAGi ir s''udi neemos , jo visa plašā modeļu gamma netika apgūta + daudzko man nosaka dīlerservisa patika/nepatika subjektīvais moments .
Priekš sevis esmu izdarījis secinājumus - jo vienkāršāka draba ,jo mazāks gemorojs(nau kam lūzt).
Man patīk subaru forester. Bez turbo, ar veco labo 4trobu automātu un 4x4. Remontus pieprasa reti, nav dārgas detaļas, pārdošanas vērtība krītas salīdzinoši lēni.
Kaut kā Mazdu un Nissanu neviens nepiemin. Bet, piemēram, Mazda 6 universālis ir , vismaz bija, visai populārs auto. Ļoti ērts, ietilpīgs, pietiekami uzticams. Un , interesanti, kā veicas visiem Nissan Qashqai īpašniekiem, šis auto arī samērā populārs, bija pat kaut kāds "gada auto."
Ar mazdām bēda -kaimiņienes Mazda6 2.0 univers.06' ir sapuvuse??!! un stāv šķūnī ,izmest žēl, remontēt....karoč nopirka citu drabu-nesapuvušu 4x4 Opeļu .
Mani 3gb eks 02benz.05benz.06dīz. un esošais o6.benzogāzes CRV joprojām ierindā .
Nissanu drīz pārdošu - izrādijās tur nau nekā no Japāņu kvalitātes +dīleris @#$##@!#W$ fcukscuk , esmu vīlies .
Par japāņu kvalitāti var runāt Japānā ražotiem auto. Lielākā daļa t.s. japāņu auto (CRV, Civic, Qashqai, Auris, Avensis) tiek ražoti Lielbritānijā un tos liek kopā poļi, pakistāņi, latvieši .
Par Mazdām runājot, man kopš septembra ir Mazda2. 2007.g. pirmsfeislifta modelis, 1.4 benzīns, 287000 km.
Pēc servisā teiktā, rūpīgi kopta mašīna, rūsa minimāli. Pēc pirkšanas veicu pretkorozijas apstrādi un nomainīju pāris detaļas (vienu gultni, vienu amortizatora suportu). Pirms skates (februārī) aizvedīšu atkal uz servisu, aizmugurējās bremzes čīkst, droši vien pie reizes arī nomainīšu zobsiksnu - uz 160 000 km mainīta pret oriģinālo, kas it kā "velk" līdz 320 000, bet drošs paliek nedrošs, nomainīšu pie tiem 290 000.
Redzēs, kā ar šo eksemplāru veiksies nākotnē. Pagaidāmi varu teikt tikai to labāko.
Ar Audi a6 pirmās paaudzes čomam 2pretēji viedokļi- bija ģimenē 2identiski auto , vienam bira nost viss pēc kārtas,ko var un pat nevar iedomāties, otram lielākie izdevumi bija degviela un eļļas maiņa, tāpēc grūti teikt labs vai slikts. Pašam pozitīva pieredze ar 1 paaudzes Oktāviju, un 08g touranu, negatīva ar 206 pežo, tas uzvedās tipiski franciski,taisīja visādus cirkus, brauksanai pa pilsētu ļoti ērts, bet tehniski nē, jo kā pat dīleris smējās, tas tak fraņču auto ...
Tie stāsti "nobraucu 3 gadu, mainīju tikai eļļu un pildīju degvielu" nav diez ko objektīvi, jo gadā var nobraukt 8 000 un 55 000. Protams, ka reižu skaits servisā atšķirsies.
Nu tā esam tikuši pie otra ģimenes Renault. Sievas 1995. gada Mazda sāk izdvest beigu akordus un laiks laist to pelnīta atpūtā. Ko var gribēt no 300EUR auto.
Tā kā otro auto izmantos 90% gadijumā sieva, tad viņai arī izvirzija savas prasības - kompakta, zaļa, maz pogas, slēdžu (tatad švaki aprīkota).
Bija te viena Fiesta, bet, tomēr, palikām pie 2005.gada Renault Megane hečbeka 1.6l benzīns (tas dīvainais ar nošķelto aizmuguri, lai gan ja pavēro rūpīgāk, tad nav tik traki).
Pirkta Latvijā, braucis kungs gados, 171tkm, CSDD vēsture tīra. Pirmie iespaids ir labi. Mīksta, klusa, jaudas pietiek. Manuala kārba slēdzas labi, vienīgi gazes pedalis ļoti jūtīgs, japiešaujas. Salona apdare vietām nobružāta, jo izmantota švaka plastmasa, kuras virskārta vietām ir nolobījusies.
No savas Reno pieredzes varu teikt, ka plīst bieži, bet visu var sataisīt par mazām naudām. Motori un kārbas izturīgi. Piekare kā brauksi, ja jāvadā smagas lietas, tad taisi vaļā maku. Salona apdare ar lētiem materiāliem. Bet ja pavēro francūžu attieksmi pret auto, tad neko labāku dibena pārvietošanai nevajag (ja grib šikot, tad jāņem Citroen). Virsbūves pārsvarā no stiklašķiedras/plastmasa. Rūsa nav aktuāla, bet jāuzmanās ziemās, aukstumā paliek cieta un viegli plaisā, deformējās.
Vērojot jauno Reno ekspluatāciju var teikt, ka kvalitāte ir tāda pati kā vecajiem, deviņdesmito gadu.
Par LIETOTIEM auto - kuri ir uzticamākie, kuri sagādās vismazāk raižu
Sveiciens visiem!
Pēdējā laikā forumā ir daudz diskusijas un viedokļi par jaunām automašīnām, to iegādi, uzturēšanu u.t.t., bet šeit ierosinu parunāties tikai par LIETOTIEM automobiļiem, jo tā tomēr ir arī nozīmīga daļa no visa automobiļu tirgus.
Protams, runājot par šīs kategorijas automobiļiem, viss nav viennozīmīgi un ir ļoti daudzi mainīgie, kas var ietekmēt automobiļa ekspluatāciju - iepriekšējie īpašnieki, ekspluatācijas vide un apstākļi. Bet šeit lielos vilcienos varam apkopot potenciāli veiksmīgākos modeļus, kuri ir prognozējami lietošanā, zemas remonta izmaksas, mazāk rūsē, pateicīga konstrukcija u.c. tendences, kādēļ auto ir ērts lietošanā.
Sākotnēji varam aplūkot automobiļus ģimenei lietošanai ikdienā - četru cilvēku (vecāki + bērni pamatskolas vecumā), kas ir bieži sastopama auditorija, kura ir automašīnas meklējumos.
Un aplūkojam variantus cenā līdz 3500 EUR, 4500 EUR un 5500 EUR, kas bieži vien ir lietota auto pircēja rocības robežas un summas, par kurām jau kaut ko sakarīgu var atrast. Ko jūs šai ģimenei ieteiktu meklēt šajās cenu kategorijās un kāpēc? Pieņemsim, ka famīlija rezervei ir atstājusi naudu tūlitējai apkopei un remontam, uzreiz pēc auto iegādes, un šie cipari tad būtu pati automobiļa cena.