Kā liecina nesen publicētie statistikas dati, 2015.gadā kopumā Eiropas autoceļos satiksmes negadījumos gājuši bojā aptuveni 26 tūkstoši cilvēku, t.i., par 300 vairāk nekā 2014.gadā.
Bez tam 35 000 pērn CSN guvuši smagas traumas. Lielākā daļa no tiem ir gājēji un riteņbraucēji. Kā teikts ziņojumā, visbīstamākie un no infrastruktūras viedokļa nesakārtotākie ceļi ir Bulgārijā un Rumānijā. Šajās valstīs 2015.gadā uzskaitīti 95 bojā gājušie uz miljons iedzīvotājiem.
Uzmanību! Godpilnā trešajā vietā šajā melnās statistikas sarakstā atrodas Latvija ar 94 bojā gājušajiem (uz miljonu).
Vismazāk CSN ar letālu iznākumu pērn bijis Maltā (26/1milj.), Zviedrijā (27), Nīderlandē (28) un Lielbritānijā (29).
Lielākā daļa, t.i., 55% nāvējošo CSN Eiropā notiek uz lauku ceļiem. Attiecīgi 38% negadījumu ar bojā gājušajiem fiksēti pilsētās, bet relatīvi maz – tikai 7% – uz autostrādēm.
Neredzēt progresu uz ceļiem, jo ātrumi pieaug bet informācija starp braucējiem par savu rīcību uz ceļa katastrofāli atpaliek!
"Priekšā esošais satiksmes dalībnieks" vai "priekšā braucošais bremzējot" nevēlas ar savu rīcību garantēt drošību!
"Priekšā esošam gājējam" jāatturas no brauktuves šķērsošanas, ja tuvojas transports!!!
Bet "priekšā braucošam bremzējot" savlaicīgi jābrīdina aizmugurē esošie par savu nodomu nākotnē. Tātad izšķiroša ir komunikācija uz ceļa, bet virziena rādītājus neslēdzam, joslas mainām, strauji bremzējot un spoguļos neskatāmies.
Ar vienu "pliku distances vērošanu" esam "iebraukuši auzās"!
Katram uz ceļa ir jārīkojas "TĀ", bet nevēlamies saprast "KĀ"!
>Ar vienu "pliku distances vērošanu" esam "iebraukuši auzās"!
Ar šo nekādi nevar iebraukt auzās, jo ievērojot distanci atkrīt ļoti daudzi citi faktori.
Galvenais faktors, var nepildīt ceļu satiksmes Noteikumu prasības! Viss kas rakstīts CSN grāmatiņā ir pilnīgi lieks!
Tādēļ nevajag brīnīties ka Latvija ir viena no bīstamākām Valstīm pasaulē. Mēs no 124. vietas esam pacēlušies uz 97., ja nemaldos! Nav ar ko lepoties!