Dienvidu tilts - tā jau ir (iespējama) realitāte 25

6.jūlijs 2004 10:12

Ceturtdien, 8.jūlijā, Ministru kabinetam tiks iesniegts noteikumu projekts par īpašu būvniecības kārtību Dienvidu tilta būvniecībā.

Paredzēts, ka būvatļauja katrai tilta trases būves daļai tiktu izsniegta atsevišķi, kas ļautu ekonomiski izmantot laiku un uzsākt Dienvidu tilta pāļu iegremdēšanu jau šā gada rudenī, negaidot visas tilta trases tehniskā projekta izstrādes pabeigšanu, kas pilnībā varētu tikt pabeigta gada beigās. Noteikumu projektu Ministru kabinetā iesniegs Ekonomikas ministrija, un tas ticis sagatavots Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Eduards Raubiško paskaidroja, ka Dienvidu tilta būvniecība tiek sadalīta četrās daļās – balsti, tilta laidums, estakāde pāri Krasta ielai un Maskavas ielai un ceļa daļa. Paredzot iespēju saņemt būvatļaujas atsevišķi katrai tilta daļai, tiktu ietaupīti aptuveni 8-9 mēneši laika, un Dienvidu tilta pāļu dzīšanas darbus varētu uzsākt jau šā gada rudenī, nevis nākamā gada maijā pēc palu laika beigām.

Dienvidu tilta balstu daļas tehniskais projekts saskaņā ar plānošanas grafiku varētu būt gatavs augustā.

Paralēli šobrīd tiek veikta arī Dienvidu tilta tehniskā projekta ekspertīze, kuru realizē Maskavas Ģenplāna zinātniski – pētnieciskā un projektēšanas institūta speciālisti. Eksperti sagatavos atzinumus par atsevišķām tehniskā projekta daļām. Augustā gaidāms ekspertu slēdziens par tilta balstu daļas tehnisko projektu, pēc kura, saņemot būvatļauju, jau rudenī būtu iespējams uzsākt Dienvidu tilta pirmos būvdarbus.

Dienvidu tilta tehniskā projekta izstrāde notiek pēc paredzētā grafika un to veic pilnsabiedrība "Dienvidu tilts", kā apakšuzņēmēju piesaistot Krievijas projektētājus no "Giprostrojmost". Tilta arhitektūras daļu izstrādā projektēšanas birojs "Arhitektonika".

 
Visi komentāri
 
132092. viesis 6.jūlijs 2004 10:18
0 0 Atbildēt

tiltam nebūs nekādas jēgas, ja slāvu tilta abi gali netiks radikāli mainīti

132097. viesis 6.jūlijs 2004 11:06
0 0 Atbildēt

vzinis

nu, vismaz iepriekš runāja, ka Slāvu tilta Maskavas ielas gals točno tikšot estakādēts.

132099. viesis 6.jūlijs 2004 11:07
0 0 Atbildēt

pašam tiltam ideja ir baigi labā... varēs aizbraukt uz pļavniekiem, teiku vai vēl tālāk nebraucot caur centru!

132101. viesis 6.jūlijs 2004 11:16
0 0 Atbildēt

nez, cik plats buus tas dienvidu tilts? dereeja kaadas 3 joslas katraa virzienaa, auto pluusma tur buutu garanteeta

132103. viesis 6.jūlijs 2004 11:29
0 0 Atbildēt

Qued, iepriekš runāja, ka nauda tiltam būs, bet estakādes uz pašvaldības sirdsapziņas, tātad nebūs :)

132104. viesis 6.jūlijs 2004 11:29
0 0 Atbildēt

un Slāvu tiltam jau tālākais gals ir viena milzīga problēma, pat ja šo galu sarušina

132112. viesis 6.jūlijs 2004 11:54
0 0 Atbildēt

vzinis

ja cilvēki mācētu pa apli braukt, problēmu būtu mazāk. Tiesa, svītras uz tā apļa arī palīdzētu.

132117. viesis 6.jūlijs 2004 12:11
0 0 Atbildēt

nja,ja slaavu tiltu neaiztiks,nekaada tolka nebuus. jo shams tilts jau tagad ir vaajaa vieta,kura krasta ielas galaa rada to korkji.....btw,uz krasta pretim tai korkjavietrai vareeja uzbuuveet apvedcelju tiem,kuri veelas braukt taalaak pa maskavas ielu,nevis groiezties apkaart,takshu jau buutu vieglaak....;(

132120. viesis 6.jūlijs 2004 12:24
0 0 Atbildēt

Slāvu tilta apli varētu izveidot līdzīgi kā apli zem salu tilta, krustā ar Mūkusalas ielu. Tad pa tilta turpinājumu pāri aplim varētu izbraukt pa taisno uz Dārzciema ielu, savukārt tie, kam vajadzīgs cits virziens, brauktu lejā uz apli, un tālāk savā iecerētajā virzienā.

Tā nedaudz neveikli sanāca, bet cerams ka sapratāt. :-)

132126. viesis 6.jūlijs 2004 12:39
0 0 Atbildēt

A kuraa vietaa vish otraa galaa - Z-kalnaa atdursies?

132128. viesis 6.jūlijs 2004 12:53
0 0 Atbildēt

Slāvu tilta aplis Pļavnieku galā ir problēma. Neesmu dzirdējis ka tā būtu paredzēta atrisināt šī projekta ietvaros. Maskavas ielas galā problēma būs atrisināta - par to nav šaubu. Vispār jau izskatās ka Dienvidu tilts ir ar prātu projektēts nevis ar apakšgalu kā pie mums pieņemts. Tāpēc ceru ka ir ierēķināts plūsmas pieaugums uz apli Pļavnieku galā un ir paredzēts arī risinājums tam. Būtu jauki ja kāds to varētu pastāstīt arī plašākām tautu masām.

132133. viesis 6.jūlijs 2004 13:13
0 0 Atbildēt

aha..... 4 kaartaas buuvees un beigu beigaas katra kaarta ar naakamo nestikjeesies kopaa kaa sanaaca ar to tuneli kuru raka katra valsts no sava gala :DD

132134. viesis 6.jūlijs 2004 13:28
0 0 Atbildēt

Qued

kur tu esi redzējis autovadītājus, kas māk braukt pa apli?????????? es vēl ne.

132138. viesis 6.jūlijs 2004 13:52
0 0 Atbildēt

aga, ja vien es shiem uztasihu gjeologjiju laikaa;)

kran_dzahn

132153. viesis 6.jūlijs 2004 15:35
0 0 Atbildēt

sailem, nevis vai arii, bet gan tiltu ;) Jo vieni gudrinieki njeema peec vienas juuras absoluutaas augstuma atz. a otri, peec cita juuras, vot i sanaaca, bet vzins atzinja, ka D tiltam nebuus nekaada jeega ir vienkaarshi debiila :D

132155. viesis 6.jūlijs 2004 15:39
0 0 Atbildēt

ņemot vērā, ka man maršruts tikai 5% gadījumu ved D virzienā, man tāds D tilts ir galīgi pie kājas, dojoš Z tiltu!!!!!

132158. viesis 6.jūlijs 2004 15:51
0 0 Atbildēt

cilveeka daba, a man pie kaajas as Z tilts :D Kam shis vajadziigs uz bolderaaju, nafig, Sarkandaugava, kaada suuuda peec :PP

132163. viesis 6.jūlijs 2004 16:44
0 0 Atbildēt

hmm es domaaju ka projekts tuuliit pat jaapaartrauc. vzinis taksh pateica ka nebuus nekaadas jeegas no tilta. taatad nau jeegas naudu izviest.

132165. viesis 6.jūlijs 2004 16:48
0 0 Atbildēt

ticiet man, vienā celtnē jau pāļus sadzinām bez galīga projekta, ši ir jau otrā celtne ar līdzīgām beigām - nekādām. abas privāti projekti ar mērķi izkāst valsti milzonīgos apmēros!

132166. viesis 6.jūlijs 2004 16:49
0 0 Atbildēt

un Ministru kabinetā tie paši lēmēji ........

132167. viesis 6.jūlijs 2004 16:51
0 0 Atbildēt

vzini :) un tu domaa ka uz to laiku kad tilts buus gatavs absoluuti nekas tavaa dziivee nevar mainiities?

132169. viesis 6.jūlijs 2004 17:24
0 0 Atbildēt

a sheemu, karti - nugrafisko materiaalu vareetu izlikt?

132178. viesis 6.jūlijs 2004 19:32
0 0 Atbildēt

Huh, jebkuraa valsts pasuutijumaa notiek lielaaka vai mazaaka naudas pelniishana, attieciigi, jo lielaaks ir pasuutiijums, jo lielaaka pelniishana, tas ir visur, par ko tur briiniities ?

132191. viesis 7.jūlijs 2004 9:13
0 0 Atbildēt

Cik zinu slaavu tiltam ir paredzeetas vismaz 3 joslas katraa virzienaa (ja pat ne 4)

2 joslas katraa virzienaa tiks estakaadeetas liidz piedrujas ielai, bet 1 vai divas pienaaks klaat tiltam ~ esoshajaa tilta saakuma vietaa, liidziigi tikshot risinaats arii tilta gals pie maskavas ielas...

te kautkur bija links uz dienvidu tilta maketa bildi, kura kaa reizi sabildeeta no pljavnieku puses...

www.riga.lv/LV/PostingDat...ate=26.02.2004

132237. viesis 7.jūlijs 2004 15:14
0 0 Atbildēt

nu shēmā jau redzamas nākamo korķu vietas. pa apļiem mēs nemākam braukt un diez vai tik drīz iemācīsimies. vēl jau notiekti ņobraucot no apļa būs kāda gājēju pāreja. un vispār naudas joprojām nav (šodienas DB). :)

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

iAuto lietotāja tests: kompaktais SUV "Škoda Karoq" 3

Portāla iAuto.lv lietotājs un foruma biedrs Rupucs dalās savos iespaidos pēc testa brauciena ar jauno "Škoda Karoq" kompakto apvidus automobili. Lasīt vairāk

 

Jaunais Audi A7 Sportback – sportisks luksusa klases modelis (+ foto) 7

Jaunais Audi A7 Sportback ir četrdurvju kupeja, kas uzskatāmi atspoguļo zīmola jauno dizaina valodu, padarot eksperimentālo dizainu un luksusa tehnoloģiju progresivitāti par realitāti. Lasīt vairāk

 

Automašīnu pārbaužu skandāla dēļ "Nissan" aptur Japānas tirgum paredzētu automobiļu ražošanu 4

"Nissan" atzinis, ka šīs pārbaudes veikuši darbinieki, kuri nav sertificēti pārbaudīt automobiļus atbilstoši Japānas valdības noteiktajiem standartiem. Lasīt vairāk

 

40% auto problēmas ar apgaismes ierīcēm, akumulatoru un drošības sistēmām 11

41% automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma. Lasīt vairāk