Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir noslēdzis līgumu ar SIA "Ernst & Young Baltic", lai Eiropas Savienības finansētā projektā pētītu, kur Vidzemē veidot ūdeņraža uzpildes stacijas.
Kā aģentūru LETA informēja VPR pārstāve Anita Āboliņa, uzņēmums pētīs optimālākās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas un potenciālos klientus. Projekta virsmērķis ir veicināt ūdeņraža transportlīdzekļu izmantošanu, tai skaitā kravu pārvadājumos.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu dalībvalstīm līdz 2030.gada izskaņai jānodrošina publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas, kuru minimālā kumulatīvā jauda būtu viena tonna dienā un kuras būtu izvietotas ne vairāk kā 200 kilometru attālumā viena no otras. Tāpat izvirzīts mērķis panākt, ka katrā pilsētā tiek izvietota vismaz viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija.
Pētījumā plānots apzināt priekšnosacījumus un vērtēt dažādus aspektus, kas ietekmē ūdeņraža uzpildes staciju attīstību. Pasūtījuma mērķis ir identificēt optimālākās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas un potenciālos klientus Vidzemes reģionā un Igaunijā maršrutā "Via Baltica" un uz Vidzemes un Valmieras šosejām. Koncepcijas izstrādē tikšot ņemta vērā ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums un piedāvājums Rīgas aglomerācijā, kā arī uz Bauskas šosejas.
VPR sola, ka dokuments būs noderīgs valsts un pašvaldību institūcijām, kuras vēlas veicināt alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu kravu pārvadājumiem ar autotransportu un sekmēt ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību. Dokuments būšot pieejams arī kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, lai pieņemtu lēmumus uzņēmējdarbības attīstībai. Koncepciju plānots izstrādāt līdz novembrim.
Līdzīgi pētījumi tiekot veikti arī Lietuvā, Polijā, Somijā un Vācijā. Visās piecu valstu koncepcijās būšot identificētas vietas, kur izvietojamas ūdeņraža uzpildes stacijas, kas kalpošot par pamatu ūdeņraža uzpildes staciju infrastruktūras izveidei Ziemeļjūras - Baltijas jūras transporta koridora austrumu daļā.
Projekta īstenošanā tiekot iesaistīts arī biznesa sektors - ūdeņraža degvielas ražotāji, pārvadātāji, lietotāji, kā arī nacionālā un reģionālā līmeņa publiskās pārvaldes institūcijas un pētniecības sektors Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Igaunijā.
Pēc šīs kartes datiem vienīgā ūdeņraža stacija Latvijā, uzbūvēta RS eksperimenta ar ūdeņraža trolejbusiem sakarā Rīgā, vairs nedarbojas.
h2.live/en/