Katru gadu valsts budžets zaudē aptuveni 200 miljonus eiro, ko rada "ēnu tirgus", kas valda auto servisu nozarē. Tāpēc, lai veicinātu auto servisu legālu darbību, augstāku pakalpojumu kvalitāti un veicinātu nodokļu maksājumus, Auto asociācija rosina Latvijā ieviest autoservisu brīvprātīgas sertificēšanas sistēmu.
16.aprīļa Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai sakārtotu nozari, veicinātu legāla tirgus attīstību un lai valsts budžets katru gadu nodokļu ieņēmumos no autoservisa nozares nezaudētu līdz 200 miljoniem eiro.
Auto asociācijas vadītājs A. Kulbergs: "Šobrīd auto servisi Latvijā darbojas trīs dažādās realitātēs. Tie, kas mēģina strādāt godprātīgi, strādā oficiāli, bet ar grūtībām "velk dzīvību", un tie, kas darbojas "ārpus likuma". Loģiski, ka šādā situācijā praktiski neiespējami izdzīvot tiem, kas vēlas strādāt godprātīgi un oficiāli," saka Kulbergs, norādot, ka, tikai likumdošanā iestrādājot stingrus servisu darbības kritērijus, ir iespējams būtiski mazināt ēnu ekonomikas attīstību un negodīgu konkurenci nozarē.
Kā vienīgo risinājumu nozares sakārtošanā Auto asociācija redz pieejas maiņu no kontrolējošo institūciju puses un auto servisu brīvprātīgu sertificēšanu.
A.Kulbergs: "Mūsu redzējums ir, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav jādodas uz Latvijas reģioniem, lai sodītu mazos uzņēmumus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tā vietā jāatbalsta un jāmotivē tie, kuri maksā nodokļus un vēlas strādāt legāli. Maksājot darbiniekiem konkurētspējīgas algas un uzņemoties atbildību par padarītā darba kvalitāti."
Brīvprātīgas auto servisu sertifikācijas ieviešana, ļaus investēt un attīstīt vidēja un augstāka līmeņa autoservisus. Šie servisi tiks pakļauti papildu kvalitātes kritērijiem, kā arī tikai šie auto servisi varēs piedalīties publiskajos iepirkumos.
A.Kulbergs:" Ir vienreiz jāpieliek punkts situācijai, kad publiskajos iepirkumos piedalās uzņēmumi, kas regulāri izvairās no nodokļu maksāšanas."
Ir jāsaprot, kāpēc celtnieki, mehāniķi, auklītes, privātskolotāji un apkopēji izvēlas strādāt bez papīriem!!!
Visi jau saprot, ka nodokļus jāmaksā, lai būtu pensija, lai uzturētu armiju, bet visi arī zina, kādas ir viņu algas un ko viņi var atļauties. Ja strādājošai mammai ir jāalgo auklīte un viņa var atļauties mēnesī bērna pieskatīšanai atlikt no savas mazās algas kādus 400 euro, tad par šo naudiņu kāda omīte arī ir gatava to mazo pieskatīt. Ja mēs to visu apliekam ar ienākuma nodokli, darba devēja nodokli, PVN, tad to auklīti jau neviens vairs nevar atļauties noalgot.
Arī celtniecībā ir līdzīgi. Lai uzceltu māju, tu paņem bankā kredītu, teiksim 200 000 euro. Nopērc zemes pleķi par 30k un tev jau valsts pie reģistrācijas zemes grāmatā paņem nodoklīti no pirkuma summas. Tad tu teiksim kādus 100 000 novirzi būvmeteriālu iegādei un valsts tam visam pa virsu uzmet 21% PVN un tu jau valstij no sava kredīta esi atdevis 21 000 euro. Tev no tā kas ir atlicis ir jāalgo meistari, un atkal valsts klāt ar PVN, Algas un sociālo nodokli un tu vienā brīdī saproti, ka māja par 200k tev vairs nesanāk un banka papildus piķi nedod. Kādi varianti tad paliek? Var jau saukt tos cilvēkus par noziedzniekiem, nodokļu nemaksātājiem, bet dzīves realitāte piespiež meklēt nodokļu optimizēšanas risinājumus. Papildus tam visam iepriekš minētajam tev ir jāēd, jāapģērbjas, jāremontē mašīna, un jāaudzina bērni, kā arī 30 gadus jāmaksā kredīts un procenti.
Mēs visi gribam pirkt jaunas mašīnas un remontēt tās pie dīlera, bet esam tur kur esam un mēģinam izdzīvot.