Patiess notikums, kurš droši vien būtu norisinājies citādi, ja būtu labāk zinājusi savas tiesības. Tāpēc ar iAuto starpniecību vēlos to pastāstīt visiem. 14. jūlijs, sestdiena, apmēram plkst. 15.00 - 16.00 Jaunolainē. Mašīnā bijām divas: es un mana nepilngadīgā meita.
Kā zināms, Jaunolainē ir šoseja ar trim braukšanas joslām katrā virzienā un zaļo zonu pa vidu. Visās joslās bija sagadījies daudz automašīnu, apmēram 10-15 gab., apmēram ar pieļaujamo minimālo distanci starp tām (tātad - vienkopus). Braucu pa trešo joslu Rīgas virzienā ar maksimāli pieļaujamo ātrumu šai vietai - t.i. - 50km/h. Pēkšņi pamanīju, ka man pretī pa trešo joslu gar zaļas zonas malu brauc velosipēdists, kuram uz velosipēda rāmja sēž pasažiere. Tā kā apkārt bija daudz automašīnu, braucu piesardzīgāk, lai neaizķertu absolūti nepareizi braucošo velosipēdistu. Tad pēkšņi starp blakus braucošajām automašīnām pamanīju, ka šosejas malā stāv ceļu policists un rāda, lai mana mašīna apstājas malā viņam pie kājām. Tā kā visās trīs joslās bija daudz automašīnu, nevarēju uzreiz nobraukt malā; kamēr pārkārtojos un apstājos, policists bija palicis apmēram 60-80m aiz muguras.
Ceļu satiksmes uzraudzības gaitā aizliegts veikt darbības, kuras var veicināt satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšanu vai apdraud satiksmes dalībnieku drošību. Bet apturēt automašīnu no 3 joslas, kur visās joslās brauc auto nav īpaši droši. Apstāties iznāca uz ieskriešanās joslas. Apstājos un, neizkāpjot no mašīnas, gaidīju pienākam policistu.
Nekad nekāpiet ārā no auto, kamēr CP nav pienācis un speciāli palūdzis to. Tādā veidā Jūs parādīsiet, ka Jums NAV PAR KO BAIDĪTIES! CP inspektors palūdza uzrādīt vadītāja apliecību, mašīnas tehn. pasi un obl. civiltiesiskās apdroš. polisi. Minētos dokumentus iedevu, inspektors apgāja apkārt mašīnai, pēc tam pienāca pie vadītāja durvju loga un mana nepilngadīgā bērna klātbūtnē pateica: «Ātri braucam. Nāciet līdzi!» Vilcinājos 1-2 sekundes, jo nācās atstāt mašīnu, kurā atrodas mans nepilngadīgais bērns, uz šosejas ieskriešanās joslas. Sekoju CP inspektoram 60-80m atpakaļ pa šoseju, kur pie mājas žoga perpendikulāri šosejai zaļajā zonā ar atvērtu bagažnieku un bez ieslēgtām bākugunīm bija novietota CP automašīna.
Tātad atkal zaļajā zonā! Vai ir ētiski no policista puses bērna klātbūtnē kaut ko pārmest autovadītājam. Un diez vai jēdziens "ātri braucam" ir kautkas juridisks... Un piedāvāt pamest automašīnu uz ceļa ar bērnu, kas atstāts viens pats!
CP inspektora apgalvoja, ka braucot esmu pārsniegusi maksimāli pieļaujamo ātrumu, bet nemaz NEPATEICA, KĀDS BIJA RADARA UZRĀDĪTAIS ĀTRUMS. CP inspektoram bija jāpaskaidro apturēšanas iemesls un ātri braukt var nozīmēt ļoti daudz ko. Arī 50 km/h citam var likties par ātru. Iebildu, ka tas nevar būt un jautāju, uz kāda pamata viņš var apgalvot, ka mērījis ātrumu manai mašīnai, jo es braucu pa trešo joslu un apkārt bija daudz citu mašīnu. Uz to CP insp. atbildēja, ka veicis mērījumu apmēram pirms 2 min., bet es atbildēju, ka tas vēl neko nepierāda. Tad insp. teica, lai dodos pie otra policista, kurš sēdēja policijas automašīnā vadītāja krēslā, nosaucot viņu par «priekšnieku». Devos pie priekšnieka. Viņš palika sēžam savā vietā un nenosauca savu vārdu. Saruna notika caur mašīnas logu. Uzdevu priekšniekam to pašu jautājumu, ko insp.: uz kāda pamata viņi apgalvo, ka mērījuši ātrumu manai mašīnai. Priekšnieks atbildēja, ka no malas esot labāk redzams (bet priekšā taču bija apmēram 10 citas mašīnas!).
Šķiet, katram policijas darbiniekam, kurš jebkādā veidā ierobežo mūsu tiesības (brīvi pārvietoties) ir jānosauc savs amats, vārds un uzvārds. Šoreiz atkal tas netika izdarīts. Priekšnieks manas pretenzijas neņēma vērā un teica, ka tagad, pamatojoties uz kādu jaunu likumu, kurš pieņemts 1.jūlijā, viņš varot tepat uz vietas piespriest man administratīvo sodu Ls 5. Pajautāju, kas tas ir par likumu, cerot dzirdēt likuma nosaukumu un panta numuru, pēc kura priekšnieks nolēmis vadīties. Bat priekšnieks atbildēja: «Vot - ir tāds likums».
Policistam ir jāpaskaidro pārkāpuma būtība un uz kāda likuma pamata viņs gatavojas sodīt autovadītāju. "Vot - ir tāds likums..." nozīmē tikai valsts valodas nepārzināšanu. (Vot -- latviski nozīmē Lūk). Izskatījās, ka viņš sāk rakstīt soda naudas kvīti (nevis protokolu) un jautāja, vai man būšot Ls 5, ko tepat uz vietas samaksāt. Atbildēju, ka šeit uz vietas neko nemaksāšu, jo nepiekrītu viņa spriedumam. Uz to priekšnieks atbildēja, ka tad man būšot jāiet maksāt bankā. Tad priekšnieks jautāja:«Kur jūs dzīvojat?» Atbildēju, ka Rīgā. Priekšnieks teica:«Nu! Ļoti labi!» Tā arī nesapratu, ko tas nozīmē. Laikam gribēja braukt ciemos :) Tad jautāju priekšniekam:«Man taču IR tiesības nepiekrist un pārsūdzēt jūsu spriedumu?» Priekšnieks neko neatbildēja apmēram 1/2 minūti un likās ļoti aizņemts, kaut ko meklējam uz blakus esošā pasažieru sēdekļa. Atkārtoju savu jautājumu. Priekšnieks nenoteikti paraustīja plecus un, joprojām skatoties sāņus, teica:«Droši vien.» Atbildēju, ka tad nav nekādu problēmu: lai viņš piespriež minēto soda naudu, un es arī rīkošos, kā uzskatu par pareizu.
Vai policista kungs ir aizmirsis LIKUMUS? Ikvienam ir tiesības pārsūdzēt CP pieņemtos lēmums. Tad priekšnieks man beidzot pajautāja, ar kādu ātrumu es braucu, atbilēju, ka maksimāli pieļaujamo, t.i. 50km/h. TAD PĒKŠŅI NOTIKUMU GAITA RADIKĀLI MAINĪJĀS. Priekšnieks, manāmi sadusmojies, vērsās pie otra policista, kurš visu sarunas laiku bija stāvējis apmēram 1-2 soļu attālumā, un lika, lai insp. PĀRBAUDA MANAS MAŠĪNAS TEHNISKO STĀVOKLI, KONKRĒTI NOSAUCOT TRĪS LIETAS: UGUNSDZĒŠAMO APARĀTU, APTIECIŅU, AVĀRIJAS GADĪJUMIEM PAREDZĒTO ATSTAROJOŠO TRĪSSTŪRI. Tad priekšnieks vērsās pie manis un teica:«Un pēc tam parunāsim!» Tas bija negaidīti, bet tā kā īsti nezināju savas tiesības, devos līdzi insp. atpakaļ uz manu mašīnu.
Pie auto apturēšanas, vadītājam pēc pieprasījuma Ceļu Policistam ir jāuzrāda TIKAI vadītāja apliecība, tehniskā pase, apdrošināšanas polise. Nekas nav minēts par ugunsdzēšamajiem aparātiem utml. Tas katram vadītājam ir jāpārliecinās pirms braukšanas uzsākšanas. Tādā gadījumā - CP varbūt vēl vēlēsies paostīt atgāzes, vai CO saturs nav par daudz? Kamēr mērojām ceļu (60-80m), jautāju insp., kāpēc priekšnieks pēkšņi tā rīkojies? Vai tāpēc, ka nepiekritu viņa lēmumam par soda naudas maksāšanu tepat uz vietas? Insp. man aizvainotā balsī atbildēja:«VISI TAGAD TIK GUDRI PALIKUŠI! Rīt es nebūšu darbā un būšu parasts pilsonis un tad apstrīdēšu jūsu lēmumus!»
Visi vēl gudri nav palikuši -- jo savādāk nebūtu tādu CP, kas "ķer uz muļķi" - ja reiz nevar pierādīt ātruma pārkāpumu, tagad pārbaudīs aptieciņu. Galu galā CP nav saņēmuši mediķa sertifikātu, ka viņi spēj atšķirt aspirīnu no efedrīna. Tad jautāju, vai viņš tagad pārmeklēs manu mašīnu. Vai viņam ir tādas tiesības tagad uzreiz to darīt? Zināju, ka nav, bet nezināju, vai viņš drīkst pieprasīt, lai parādu kaut ko no savām personīgajām mantām, kas atrodas mašīnā.
Nekas nevienam nav jārāda. Auto ir JŪSU PRIVĀTĪPAŠUMS un ir jābūt īpašiem iemesliem, lai liktu atvērt bagažnieku (piem, noziedznieka meklēšana konkrētā rajonā). Kad piegājām pie manas mašinas, insp. TOMĒR stingrā balsī pieprasīja, lai parādu ugunsdzēšamo aparātu. Atbildēju, ka tas atrodas zem priekšējā pasažieru sēdekļa. Atvēru priekšejās pasažieru durvis, tur uz sēdekļa sēdēja mans nepilngadīgais bērns, kurš bija manāmi satraucies par manu prombūtni un to, ka rādu CP insp. zem sēdekļa ugunsdzēšamo aparātu. Tad insp. pieprasīja parādīt aptieciņu. Atvēru bagažnieku, tur blakus manām daudzajām personīgājām mantām stāvēja aptieciņa. Tad insp. pieprasīja parādīt trīsstūri. Atbildēju, ka tas atrodas kastē zem pārējām mantām un, lai to izņemtu, vispirms nāktos izkrāmēt pārējas mantas. Insp. nelika man to izņemt.
Un tādā veidā CP kavē sev laiku - lasi mūsu NAUDU - mūsu nodokļus. Tad insp. teica:«Pabrauciet atpakaļgaitā, lai nav tik tālu jāstaigā!» Un aizgāja atpakaļ uz policijas mašīnu.
80 metrus atpakaļgaitā pa Olaines šosejas ieskriešanās joslu... Iekāpu savā mašīnā un lēnām sāku braukt atpakaļgaitā pa ieskriešanās joslu. Ik pa laikam apstājos, jo uz ieskriešanās joslas pārādījās mašīnas, kurām vajadzēja uzņemt ātrumu, lai iekļautos kopējā satiksmes plūsmā uz šosejas. Kad biju aizbraukusi līdz norādītajai vietai, apstājos un nodomāju, ka tiks atrisināta radusies situācija: tiks sastādīts protokols vai izrakstīta soda kvīts.
BET PĒKŠŅI NOTIKUMU GAITA ATKAL RADIKĀLI MAINĪJĀS.
Pie mašīnas pienāca insp., pa logu atdeva manu dokumentus, pateica:«Varat braukt.» un aizgāja.
Kopš kuriem laikiem policists drīkst apsūdzēt (apvainot) autovadītāju par kādu pārkāpumu bez dokumentu sastādīšanas? Izskatās, ka CP inspektori bija sapratuši, ka nebūs labi. Bet varbūt viņi nemaz nebija darbā? Varbūt vēlējās sev nedaudz nopelnīt? No kārtējā notikumu pavērsiena uz mirkli samulsu un braucu prom, tā arī nesaprotot: ja biju vainīga, kāpēc nesodīja; ja nebiju vainīga, kāpēc apturēja. Tikai vēlāk, mājās, visu apdomājot, sapratu, ka konflikts nav atrisināts: mani apturēja, apsūdzēja pārkāpumā, bet protokolu tā arī nesastādīja, vai soda naudas kvīti tā arī neizrakstīja. Jautājumu ļoti daudz. P.S. Diemžēl neatceros, kāds bija CP inspektora uzvārds (zinu tikai, ka uzvārda pirmais burts bija C), jo paļāvos uz to, ka uzvārds būs minēts protokolā vai uz kvīts. Bet tā kā man nevienu dokumentu neiedeva, tad nekā.
Vienmēr pirms sarunāties ar CP inspektoru, kurš Jūs apturējis, pieprasiet viņam nosaukt sadzirdami savu uzvārdu un žetona numuru, pierakstiet to. Tikai tad varat dot viņam dokumentus -- tās ir Jūsu tiesības. Un arī inspektors zinās, ka viņa uzvārds Jums ir skaidri zināms un uzvedīsies DAUDZ KOREKTĀK. Ja nejūtaties vainīgi, lieciet sastādīt administratīvo protokolu un otrā pusē, Jūsu paskaidrojuma vietā uzrakstiet situāciju no sava skatījuma. Nebaidieties, ka CP nav laika: droši ejat uz savu auto, apsēdīeties, padomājiet un uzrakstiet visu. Nepieciešamības gadījumā piezvaniet kādam un palūdziet konsultāciju - divas galvas ir gudrākas. Un nav jābaidās no CP - viņi tikai dara savu darbu - labi, vai slikti, tas ir viņu sirdsapziņas jautājums. izmisumā par CP nekorektumu - Sandra V. sarkanais teksts - iAuto redakcijas komentārs
He he he. Kaa man patiik klausiities staastus kad cilveex ietaupiijis lieku pieciiti pusstundu bojaadams nervus dialogaa ar jaanjtaarpinju.
No sirds apsveicu shos degjenereetos ljautinjus.